Pie manis gan dziiviiguma netruuka

 šokolāde, saprotu, ka tas abpusēji (par mīlēšanu).
 Šovasar biju priecīgs par vienu nedaudz pazīstamu skolotāju: ja nekļūdos, trīs vakarus ciemos bija pa trim pērn beigušajiem 12-tajiem. Domāju, ka tas ko rāda.

pie manis ar pārpārēm!

Nedaudz pazīstamā skolotāja šogad audzina 6.klasi.
Stāstīja, pērn dzirdējusi 2 savas (tātad 5-ās) klases puišeļu sarunu:
"Klausies, kā tu domā, kas ir foršāks - sievietes vai alus?"
"Nemācēšu pateikt, alu vēl neesmu mēģinājis."

..nu tas jau gan vairāk pēc anekdotes izklausās...

piektdienis | 01.09.2014. - 21:25:50
Tādā mazā lauku skoliņā (pa 9 klasēm kopā nedaudz virs simta bērnu) labprāt tagad atgrieztos. Bet vai spētu?
===========
Pareizi saki-vai spētu?
Manuprāt būtu spēcīgi jāpiestrādā pie komunikācijas ar to pārgudrīšu kompāniju :D
Tu te par sarunām skolnieku vidū.Es ar vakar no piecklasnieces, kura mainījusi skolu dzirdēju ko interesantu.
Skolotāja klasei:
-Nu ko!Jauns mācību gads.Tātad varēsim jaunus sūdus taisīt.- :)

Laikam jau tomēr ir jārunā"savējo valodā".Savādāk skolotāja krēsls ar krītu nokrāsots būs ik pa laikam :)

es esmu dzirdējusi tādu sarunu - 5.lases bērni, kuri bija aiz skolas stūra smēķējuši, muka no skolotāja, kurš bija viņus pieķēris to darām. Klases audzinātāja noķer vienu meiteni un šai prasa - Tu arī pīpēji ? uz ko meitene atbildēja - nē, esmu jau atmetusi pīpēt

labrīt, mācītie, mācāmie un mācītāji!
Varat sist pa pirkstiem, bet izvelku šitik vecu lapu (nez, 7 gadi skaitās daudz?), drīkst to (izvikšanu katru gadu apmēram vienā laikā) uzskatīt par piektdienisku tradīciju.
Bet skola (dažādos veidos lietojama) - tas taču ir jauki...

 skatos, pirms nieka 2 gadiem kāda nu jau pamukusi elizabete par skaidri redzamu jociņu teikusi "nu tas jau gan vairāk pēc anekdotes izklausās" - tak skaidrs, ka anekdote, tāpat kā skaidrs - labākie jocini tie, kas "piesienami pie dzīves".
(laikam labi, ka pamukusi - lai trenējas klusībā)

Es jau paspēju savu veco tekstu izvilkt uz svaigāku lapu

a man nepatīk šo pārāk veco lapu izvikšana no arhīviem..
sen pazuduši tēli un ir ari mirušie..
piedevām profils nav likvidēts...

versij, es vispār gatavojos savus ģeniāli tautiskos (jeb tautiski ģeniālos) izdot atsevišķā grāmatā. Šobrīd meklēju (ne mazāk ģeniālu) mākslinieku (der tikai ar nosaukumu Tautas mākslinieks).
  skatos, pašā priekšā "kas te notiek" ir šorīt agri tapis ieraksts:
"Sveicu visus kolēģus, vecākus un līdzjutējus! 1.septembris!"
A galvenie vaininieki (sveicēja  pēc skolnieces neizskatās)? Līdzjutēju kategorijā? Jebšu viņiem sēru diena un bēdu ieleja?

Viņus nav jēga sveikt Tautas diskusijā  jo viņi te nenāk un nelasa...

Pārskrēju acīm tekstus... izņemot daudzās dzēšgumijas pēdas neko aizdomīgu nemanīju. Kā saka- tie paši vēži ( mēs ) tik citās kulītēs. Visi dzīvi un visi, paldies Dievam, tepat.

nu nav gan visi dzīvi

anksa, man patīk vecās runas palasīt, bet vikšana virspusē nē. Principā. Bet šo mazo vājību tak man piedosi, ceru?
Mirušu cilvēku teksti var kalpot kā pieminekļi. No otras puses - iedomājos, ka kādai mirušai dāmai varētu turpināt pienākt laizītāju piedāvājumi...
Savulaik izdevās panākt, ka administrācija miruša cilvēka profilu dzēš (tik neatceros, vai un kādi bija vajadzīgi pierādījumi skumjajam faktam).

palasīt viena lieta, es ar vakar palasījos..

Šorīt minos garām kādai skolai. Tur ārā skanēja instrumentālā muzika. Tajā brīdī, melodija no filmas Titāniks...

Beata, labais...

Cik nu labs, Lare... radīja kaut kādu nolemtības sajūtu.
Nabaga bērni :)
Labi, ka varēju mīties tālāk. Man tak nav uz skolu jāiet!!!
Eh! Dzīve tomēr ir skaista!!