neparastaa... tie nebūs gan brendu apģērbi un dārgas izklaides. Iespējams, tas būtu interesanti, vai ne?   
Tas būs pavisam vienkārši - neuzvilkt apģērbu, kas ar vakardienas saldējuma pleķi, staigāt noputējušām tupelēm vai nemazgātiem matiem, neēst no pannas... varu uzkaitīt vēl... galvenā lieta - Nekāds - "šoreiz soiģot vai neviens jau tāpat neredzēs’"...
Bet, atgriežoties pie tēmas - galvenā lieta par ko šūmējos katru gadu ir tie mīkstie grāmatu vāki, kaut gan grāmata dārga,bieza, bieži lietojama, savu izskatu nesaglabā... Var man teikt, ka galvenais no tās mācīties... bet, nav man skaidrs kāpēc to nevar uzražot, lai tā kalpotu. Tas arī pieder pie maniem standartiem.   

Biezie vāki, protams, būtu daudz praktiskāki. Bet tas pilnīgi noteikti vēl vairāk sadārdzinātu jau tā ne tik lēto pirkumu.

grūti gan tiem rīdziniekiem   labi ka mēs, te laukos, esam pieticīgāki, un pieņemama arī papīrā ievākotas grāmatas...    

Bet, protams...       rīdzinieki, laucinieki... cik ērti...    
arī "rīdzinieki’" nesīs uz skolu ziedus, kas izaudzēti pašu dārzā...
neesmu rīdziniece.

      hee..no pannas est ir romantiski      
ak ja es ari tagad vel ta tiri dabiski nolaizu skivi..seviskji ja bijusi beku merciite         
majas protams

"’..nabagais kā var, bagātais kā grib..
bet katrā ziņā vienmēr padomāts tiek par to bērnu kuram jābūt klasē un jāprot izdzīvot klasesbiedru vidū’, jo bērni savā starpā ir nežēlīgi, un ja tāds viens bērniņš aiziet ar avīzē ievākotām grāmatām, kur daudzi ir labāk materiāli situēti..nu tam mazajam tad neklāsies viegli...
bet tagad jau mammas ir ļoti atraktīvas, un reizēm no nekā rada tādus mākslas darbus..no grāmatu apvākojumiem (apvilkts    ar krāsainu audumu, uzliktas mozaīkas, nolakotas, skaisti..)

paparaci avize butu neizturiiga...             
bet audums gan ... skaisti ..:)))

..ieguvējs vienmēr ir tas kas nedaudz padomā, jo ne jau tikai vecākiem jādomā par tām skolas lietām ko mazajam nopirkt, bet arī par šo vidi kurā viņam būs jāstrādā..sabiedrību ar ko viņam tas gods pēc dārziņa apzināt, nevis lai izceltos bet lai spētu attīstīt spilgtu un neatkarīgu personību,un to nevar panākt ar materiālo ieguldījumu..

... bet materiālās lietas var būt tās, kas traucē attīstīties personībai...
mani novērojumi, ka tie bērni, kam pietrūkst gan tas pats apģērbs, gan pulciņi par ko jāmaksā, gan citas lietas, kas saistītas ar to pašu stulbo naudu... daudz vairāk vēlas tieši materiālās lietas, laimes sajūta ir no jaunām botām vai kāda iedomāta sapņu auto... tas, kam tas viss ir, tam lielāka uzmanība aiziet tieši mērķiem.
Bet, protams, tie tikai mani novērojumi.

..vecāku pienākums nenoslēdzas trīs vārdos-pabarot apģērbt samaksāt..

jā, ir vēl vismaz viens - atbalstīt.

Un radīt priekšstatu par patieso vērtību sistēmu.

tik tad, ja vecākiem pašiem ir priekštats par lietu patieso vērtību... tā vērtību skala katram savādāka

jā... grbēju ko līdzīgu vaicāt.
Cik gados paši nonākam pie tā - kas tad IR patiesās vērtības. Nu tīņu vecumā tas nebija... bērnībā daudz kas ielikts, bet to novērtē stipri vēlāk...

.. viss sākas ar vienkāršāko- ģimene, cieņa..

Pie patieso vērtību apzināšanas nonākam pakāpeniski. Pirmās jau ieliktas ģimenē... pārējās tiek apjaustas dzīvojot.    Jo, ne jau visu var pateikt priekšā.

Piekrītu, ka viss sākas ģimenē. Ja tur viss kārtībā, nevajadzētu būt problēmām arī skolā.

... tie kuri iesaka vākot grāmatas ar tapetēm,lai aiziet uz darbu ar zobu pastu "nobalsinātās"sporta čībiņās vai ar koppapīru nokrāsotos matos,tad redzēs vai pēc tam vēl gribēs ieteikt tapetes apvākojuma vietā...    

presumita es vaakoju tapetes vel pirms daziem gadiem         
puika pats ta gribeja..vinjam jau no diegan agra vecuma ir uzskjaudiit uz to ko doma kaut kaadi CITI..   
un jo trakak un "stulbaak"
jo labaak..      
un nesen parvacoties uz savu mitekli vinjs pats to izremonteeja ar absoluti minimaliem lidzekiem..
es biju uz pak... ,kad aizveda man apskatiities..skaisti orginali un pasa rokam no A-Z
vinjs dzive nepazudiis..      

  noliedzoši ja nav mēģināts kādu iespaidu tas var atstāt..   
, savā jaunībā esmu gaišos matus taisījusi gan ar cukuru gan ar alu lai ezītis "’ilgi un labi stāv gaisā"un garā plānā astīte bija nokrāsota zilajos graudiņos, botiņas spodrināju ar zobupastu un šuvu klāt pērlītes..un no veciem džinsiem taisīju stilīgas jaciņas un vēl un vēl...