Manuprāt bailes ir tāpēc, ka cilvēks kaut ko nezina, neizprot. Nu kaut vai gadījums ar manu dēlu, kad viņš saprata lietas būtību, bailes pārgāja. Un ja man šobrīd uz līdzenas vietas būtu jāatbild uz jautājumu, no kā es baidos, tad man būtu ļoti ilgi jādomā. Jā, ir lietas, kas man nepatīk, piemēram grauzēji, visādas peles un žurkas. Es negribu tās ņemt rokā un jebkādā veidā komunicēt
Bet es neteiktu, ka tās ir bailes. Jā, ja man uzbruktu, piemēram, satrakojies mežakuilis, es pieņemu, ka man būtu bail, bet es šādu situāciju pat domās nepieļauju, nu kur gan es pie tā kuiļa tiktu?
Visas tās bailes lielākoties ir fantāzijas augļi. Es nerunāju par psihiskām slimībām un fobijām. Normāli dzīvojot dzīvi, manuprāt, nav no kā baidīties. Un ir arī tāda teorija, ka cilvēks piesaista to, no kā viņš baidās. Par to runā Siņeļņikovs, arī Lūle Vīlma un gan jau ka citi arī. Ja cilvēks paniski baidās tikt apzagts, ar to pašu viņš dabū garantiju, ka patiešām tiks apzagts, un tā notiek.