Junona, izstāstīšu vienu kuriozu no savas dzīves, visi varēs pasmieties par mani.
Tikko biju iepazinusies ar savu bērnu tēvu- Tālo Austrumu, krievu tautības puisiešcilvēks. Nu toreiz tās manas krievu valodas zināšanas bij tik vien, cik vidusskolu beigušai, it kā jau pēc izglītības baļļu sistēmas, teiksim tak -ļoti labas... bet sarunvaloda tak ir pavisam cita padarīšana. Tā nu vienā randiņā, mēs abi pļāpājam un čalojam krieviski, smejamies par ko, te pēkšņi viņš man saka:, Lapōta moja, lapōta!,
... es ievelku elpu, savelku lūpiņu, nu tik šausmīgi apskrējās dūša, domāju- kā viņš man tā var pateikt? Kā viņš vispār atļaujas mani par lāpstu apsaukāt un par ko? Kā sievietei vispār ko tādu var teikt? Es tak dikti apcirtīgs meitēns ar biju, gandrīz tak pašķīrāmies, es jau kā spindzele, daudz neštukoju- beigta tā randiņošana un viss!
Viņam nabagam sanāca ilgi mani pārliecināt, ka gribējis mīļi mani par čalošanu sabučot un tas vārdiņš<lapōta>, ne lāpstu nozīmē, bet draisku runāšanu!