..atceros kā Cēsīs dzīvodama -bij gaļas skārnis... maza biju, bet atceros kā tie gaļas gabali bij uz āķiem sakārti... a, ja nepatika..varēja paģērēt, lai no ,,vien cuciņ,, nocērt vēlamo gabalu... un, ,,Doktordesa,, patiešām bij kas ... vai vai vai... garda gan

Rīgas smalkmaizītes

aknu desa... ... es, gulēt

1969. gada vasara, senči nopirkuši māju Ventspilī, no rajona pārceļamies uz pilsētu, faktiski uz pilsētas nomali kā mazu, atsevišķu miestu. Laukos Ōmīte un citi mājinieki darīja visu lai mazāk būtu jāpērk bodēs. Gandrīz vai visos gadalaikos, izņemot pašu vasarsvidu/sienalaiku, mājās bija augstākās mājklases dūmdesas, žavējumi: manteļskurstenis pašā dzīvojammājā, alkšņu malka, kadiķu piešprices, čiekuru piešprices atkarā no produkta un vajadzības. No mājās kautām cūkām gaļa un speķis faktiski tiek izmantota vienīgi medījumgaļas "atšķaidīšanai", -- medījums ir pārāk koncentrēta gaļa... Maizeskrāsns un Ōmīte, kas tujākos 3 pagastos slavenākā saldskābmaizes cepēja. Un nu lauku māja pārdota, rudenī skolā jāiet pilsētā. Blakus mājām maza nomales bodīte, kas blakām noturēsies vēl vismaz 8 gadus, pilsētā lauykmāju krājumi beidzot beidzas, man tā dūmdesa un tie žāvējumi tā apnikuši!! Un aizeju uz Birutas bodi, par iztikas papildinājumu kapiķiem man jāpērk Doktordesa, izskatījās tāda pasulīga, uz svaiga bodesmaizes ķieģelīša tik sulīga! Kādu mēnesi tas likās kā sapnis! Jau pēc gada, pirms sestās klases, vasarā izdevās aprunāties ar gaļas kombināta strādniekiem: ja tāds čalītis vaicā, tie pavientuļie savā lokā cilvēki labprāt sarunājas un stāsta godīgi, patiesi. Un man bij tāds niknums uz sevi, biju uzrāvies uz šito šmaukšanos, -- pats uzrāvies uz desas, kurai pēc normas/receptes jau tad gaļas bija ti-i-ik maz! Nevienu brīdi iepriekš nebiju ticēji partijniekiem, avīžu pirmajām lappusēm, kapitālisma pūšanai, Sarkanās armijas vispasaulīgajam taisnīgumam, bet, bļin (!) uzrāvos uz sūdīgas desas. 12-gadīgais puika beidzot pats uz sevi tā apvainojās...

Mariin,nav vērts iepringt par tādiem sīkumiem - mūsdienu desā vispār gaļas nav

Matador, Doktodesā daudz nebija jau pirms 40 gadiem... Tas, ka tagad vēl mazāk, mani sen vairs nepārsteidz... :)

Un vispār,soju ēst esot daudz veselīgāk

Var jau arī soju ēst, bet tad nafig tai sojai pēc desas jāizskatās...

Tas kā spēlē "Ēdams-Neēdams",lai Tev nebūtu nekādu šaubu un Tevi nebūtu jāpārliecina,ka ēdams

matador2011 - Arī pie desas piemala žurkas...
tapešu līmi un reciklētu tualetes papīru piema;l, lai vairāk sanāk. žurkas speciāli ne-1 nemaļ klāt, bet nu, gadās, ka nepaspēj nolekt no konveijera, kad darbina iekšā. so what? Āmerikā nēģerus ar visām džinsām iemaļ desās.

Vai jums galviņas pārkarsušas?

Un Tev ?!

ete, Vai jums galviņas pārkarsušas?
labi, visu pēc kārtību. uz konveijeri krāmē сиски, писки, рога и копита, automātiskie naži šņikā kusaciņos. kaut kas sagadās, ka konveijeru aptura. žorki tut kak tut, salec uz konveijera un rij. kad atkal ieslēdz konveijeri, lec nost, tak ne visas paspēj.

Sevišķi no rītiem...

desas vienkārši tagad jāzina, pie kura ražotāja iegādāties un pie kura - ne. gribat lētāko pirkt, nu tad gremojiet to soju un tualetes papīru.
otrkārt - nu, tak vienreiz vajag samierināties ar to, ka bērnībā, jaunībā oža un garša ir daudz jutīgāka nekā ap 50. tāpēc tās smaržas toreiz šķita citādākas.

Nezinu kā ap 50,bet nedaudz pēc 30 ošņājās vienādi kā bērnībā,ja sanāk kaut kur saķērt kādu bērnības smaržu - piemēram svaigi ceptu ķieģelīti

to man viens muzikants (spēlējām kopā), kas strādāja gaļas kombinātā, stāstīja, ka iedarbinot aparātus, troksnis ne pa knapo - pīkstieni, ņerkstieni un žļakstoņa. tas bija ap 1981.gadu. tā kā liels basņu stāstītājs no dabas bija, ne visai vinam ticēju. bet stāsts bija tieši tāds.

jā, matador, Tu nezini, kā ir ap 50. bet ap 30 tātad, tās smaržas ir tādas pašas kā "jaukajā" cccp. ?

Kur nu sanācis "paostīt" un atsaukt atmiņā,tur jā

..tā kā es iepirkos pamatā kompartijas specbodēs, tad varu teikt, ka tā doktordesiņa un cietžācētā desiņā bija ui, cik labas! un ja, kas no vislabāks gaļas! ja neticāt, pautājiet Rubik onkam, viņs ar zinās teikt!

jā, kā gan es varēju aizmirst tos labos spec veikalus! zaļie zirnīši "Globuss’’, kečups, saira eļlā, škiņķis, svaiga gaļa... doktor desiņa, mmmm, JUBILEJAS CIETŽĀVĒTĀ...