Lia, bet kādēļ lai neatrastu kaifu labā amatniecībā?
Trax-a piedzīvojumu seriālā minēju: vakar ar lielu prieku koleģiāļi palodājām pa Rundāles pils bēniņiem, kur Novgorodas krievu vīriņi ar cirīšiem un āmuriem dūšīgus baļķēnus kā lego klucīšus sariktējši bez inženierdiplomiem. 80.-gadu beigās iegadījos ventiņu zvejnieku ražotnē -- bundžiņcehā, saplēstu preses daļu vajadzēja glābt, attiecīgā aprīkojuma nebija, un viens vietējais asprātis metināja ar elektrodiem, šuvi līdzinot, pūšot viršu CO gāzi no ugundsdzēšamā aparāta! Uzņēmumā bija kādi 7 diplomēti inženieri, bet šito recepti izštukoja amatnieka dēls ar 8 klasēm bagāžā.
Tieši par amatniecisko attapību puse Amerikas brīnās par Liedzkalniņu, kas savu Koraļļu pili uzcēla, par latviešu amatniecisko attapību tagad brīnās arī Parīzes Dakāras rallijā, jo tas pats Andris Dambis ar saviem Oskariem un Ogres serviscentru blakus autorūpnīcu komandām ir attapīgs sīkamatnieks ar vareniem izstrādājumiem. Un tādu piemēru nav maz, -- vien tagad tāda meistarība nav skaļā modē, šīs prasmes dzīvo klusi pa stūriem, un žēl, ka daudzas tādas pērles aiziet nepārņemtas, pat nepamanītas.
0
0