14.07.2010. - 20:13:42
Vot nakarkaļi manas prombūtnes laikā,ka Ļeņinam mauzolejā pat acs plakstiņš noraustījās...


Ne tikai plakstiņš;)

http://www.thepeoplescube.com/images/..._tickle.gi f

sarunājas abi ar morzes palīdzību

Atšifrējums:Latvija mūždien okupetā - reiz pati brīvprātīgi okupēsies ar ES...

es atkal aizdomājos par tiem -in uzvārdos... tajā Krievijā

haijama-x pie tā labā tai cccp bija maz nopelnu
nuka! bet man angļu valodas privātskolotāja rādīja "National Geografic", ko viņas uz Rietumiem frakas parāvušie draugi bija apstellējuši. un bildes stereoskōpā.
un vēl es reiz CCCP laikā labu sapni redzēju - šāvu boļševikus - šie piebrauc armijas mašīnā, apšauju, mašīna tā ar uzplūdu pazūd un brauc nākošā! es vēl tā piefiksēju, ka dīvaini, ka patronas nebeidzas!

Starp 82. un 86. gadu bija laba padomisko humōristu folklōra: PPP/pjaķiļetka pišnih pohoron.

Haijama-x: pie tā labā... To labo radīja un uzturēja labi cilvēki, kuri bija spiesti dzīvot pasūdīgā laikā: cita laika viņiem vienkārši nebija, daudziem no mums arī.

Harald, droši vien jau zini vectautisko definīciju, atbildot uz jautājumu, kas ir/kad rodas blūzs: kad labiem cilvēkiem iet štruntīgi. Tātad -- vecākie no mums ir izauguši un dzīvojuši blūzā.

Man vispār atmņā no tiem laikiem ir garšīgie poņčiki un karstā franču maize...

es bērniem bērnībā laikam biju reiz pastāstījusi,ka tika runāts,ka desu kombinātos,gaļu fenderējuši,bet svaram un kvantumam likuši klāt tualetes papīrus... es pat to vairs neatceros.bet sīkie vēl joprojām atminas ... šiem tas bijis laikam baigais šoks ,nu ja..bet patiesībā arī tualetes papīru dabūt,bija laime un tad nu rituļiem vien rituļiem nesa mājās... a ja globusa zaļos zirnīsus kur dabūja ’’uzskriet virsū’’.un kā cilvēki runāja-veikalā izmeta,uzskrēju virsū,par poļu naudu nopirku.utt utt.deficīts ,imports.VAIRĀK PAR KILOGRAMU VIENĀS ROKĀS NEDOT...

desperados
Tie jau bija attālie 90tie talonu laiki - padomijas laikā it sevišči no 80tiem līdz 90tajiem jau varēja dabūt ko grib un ņemt pat vairakus kg. - ato ko pēc tavām domām uz daudzbērnu ģimeni 1.kg pietiek un vai vispār pārdevēja zināja cik katram ģimenē cilvēku... Tā kā par to 1.kg. nefantazē...

lotar... te nu tu izgāzies. Desu nedeva cik gribi. pat luņķi nedeva, pa pusītei tirgoja.
Sapņo labāk par savām kopuškām , franču maizēm un labāk nelien tur kur nekā nejēdz.

Lotar, tam laikam bija sava loģika, -- būsi aizmirsis. Ja kāds kvernēja rindā tuvu pie mērķa un nāca garām čoms, varēja mēģināt "roku skaitu pavairot": to reizēm neļāva aizmugurē stāvoši, jo bija bail: ja "roku" būs vairāk, nepietiks desas.

Ja labi atceros, daudzbērnu ģ. bij kaut kādi taloni. Iespējams.
Un tas viss tomēr bij 80ajos .
90ajos jau varēja dabūt pašu vellu-ka tik zini kur

..jā bij talonu laiks... atceros, ka radi man sadeva savus cukura talonus, jo meita bij maziņa un cukura sīrups bij jāvāra... pārdevēja tiešā tekstā, -kur ta tik daudz, laikam kandžu tecināsiet... tagad, pat iedomāties nevaru, ka kāda no pārdevējām atļautos komentēt manu pirkumu...

tad ,kad bij taloni CCCP jau bija praktiski sabrukusi..
tad bij perestroika un jaunas veesmas

Un tie noteikti nebija 90-tie...

Taloni cukuram, šnabim bija ap 88. gadu. 91.g. bija uz ziepēm, to es atceros.

Un tad mēs tapām "brīvi"...

Jā.
’Vismaz mums pirmā labā ziņa bija, ka varējām paši pie sava normāla dzīvokļa tikt to nopērkot.

neparastaa tad, kad bij taloni CCCP
lērums patīkamu atmiņu! sietspiedē drukājām tos talōnus! (možen Lācplēša ordeni paģērēt par CCCP sabrukuma pietuvunāšanu?) .
es reproducēju uz mikrat-200 un tehniskās filmas uz FT-41 un FT-101 taisīju!
un takš 1-X izliku pa 10 podjezdiem paziņojumus, ka sviesta taloni pie sētnieces 1. dzīvoklī - vot bija smīkli!
federvācu draugi nekādi nespēja iebraukt, ka vajag pircēja vizītkarti, pasi un talonus, lai par savu naudu nopirktu zakusonus un i to tikai savā rajonā. tas gāja pāri viņu saprašanai. a šie ta karu padirsa!