Un spageti arīdzan tur bija dabonami, un pirmie tomāti jau maijā... (papildina trako)

Labos kolhozos un sovhozos par partijniekiem, kas pirmos tomātus ķēra maijā, gan viegli pasmējās, jo pat padomju saimniecībā "Ventspils", kad tur bija direktors Drengers, savējiem siltumnīcās pirmie tomāti bija jāizaudzē uz Jaungadu, bieži paspēja uz ziemsvētkiem, vien ziemsvētkus vārdā nesauca svešu cilvēku klātbūtnē.

Nu ko lai dara, ka visiem partijniekiem nepietika vietas tajos kolgozos un sovhozos? Kādam nācās Rīgā palikt.

Ziemassvētkos svinēja Ievām vārda dienas

Viena no retām sliktajām atmiņām, ka mana klases audzinātāja, baigā trakā partijniece ap Ziemassvētku laiku ložņāja gar māju logiem, lai noskatītos, kur ir Ziemassvētku eglīte un tad sodītu. Mana māte sameloja, ka viņa esot dzimusi vāciete un otrs vārds esot Eva, latviski tas ir Ieva, un ka viņa svinot savu vārdadienu. Neko viņai padarīt nevarēja, jo partijā nebija. Klusām klausījāmies arī radio no Vācijas, Ziemassvētku dziesmu melodijas.

lūk, ete. manam brālim 27.decembrī dzimene, uz to dienu vienmēr likām eglīti, līdz kāds nostukačoja. arī jau visdrīzāk kāds kaimiņš. tēvs bija partijā.. smagi atrāvās, sauca uz rajona komiteju un visādi draudēja.

Tas laikam atkarīgs no katra konkrētā cilvēka konkrētajā vietā.
Māsai bija kāzas Ziemassvētku laikā, bija arī eglīte, bet nekādas sankcijas neatceros.

Uzzinot, ka radi mani aicina ciemos uz ASV, mani gandrīz no vēstures fakultātes izmeta. Nācās parakstīt bumāgu, ka nebraukšu, ja gribēju studijas turpināt.

..uz veikalu bij jāiet ar bērniem, lai dabūtu vairāk sviesta paciņu, jo katram rindā stāvētājam deva pa vienai...

Tās jums skaitās LABAS atmiņas?

claire, man noteikti nē.

... allaž nobrukušās kokvijnas zeķubikses bērnībā...

k.l. kokvilnas

V, Lāci lasīju... neko politisku savos jaunos gados tur nesaskatīju, bet drīzāk cilvēcisku siltumu un ,,pasaku,, kā mazais cilvēks cenšas dzīvē izsisties...

klēr, -vieni atceras tikai drūmo, citi-tikai labo, bet vēl ir tādi, kas to visu atceras ar smaidu...
..bērnudārza obligātais pusdienas laiks un, obligātais izēstais zupas šķīvis:)
..dzīve bija gana krāsaina... daudz krāsaināka par tā laika melnbaltajām fotogrāfijām

Haijama, par osti un garšu Tev 100% taisnība!
ta pie cigarešu badiem gaļas kombinātos derības slēdza uz cigaretēm par to, cik žorkus iemals!
un tie prieki, kad no ārzemēm kožamgumiju un/vai lodeni atveda! a kas tagad - ej uz veikalu un pērc. nu, ja ir kāposts.
mammas draudzene bija kaut kādu parpalau dabūjusi no ārzemēm. palaidās baumas par ūberkrutu jaunu sintētiku - Kottōnu!

olit, es atceros gan labo, gan nepatīkamo. bet joks tāds, ka pie tā labā tai cccp bija maz nopelnu - paši bijām jauni, jautri un draiskojāmies cik spēka. bet tas draņķīgais bija ļoti cieši saistīts tieši ar valsti un tās ideoloģiju. kaut arī par to tāpat smējāmies.. pat tad, kad vairs nebija smieklīgi.

Jā, Haijama. Viss vienā ķīselī. Skaistās jaunības atmiņas sajauktas ar iekārtu kā tādu, tās idealizēšanu.

Vot nakarkaļi manas prombūtnes laikā,ka Ļeņinam mauzolejā pat acs plakstiņš noraustījās...

..a ko tu lotār esi mauzuleja mūmijas uzraugs?