Lia, es nevarētu ar prieku stāstīt, kā duhus Afgānā medījis, ne tikai tādēļ, ka tur cits citu medīja un ne visiem medītājiem veicās, pat dzīvie ne visi tik veseli kā pirms tām medībām -- pat, ja liktens būtu piespiedis to darīt, bet paveicās, jo biju pusgadu vecāks par pirmo iesaukumu, kas tur trāpīja. Speciālo spēku, Special Operation Forces, psiholoģiskajās anketās visā pasaulē ir jautājums: vai jūs vajadzības gadījumā varētu nogalināt cilvēku? Varētu, ja vajadzētu. Protams, ieroči/bruņojums ir tehniskas, līdz ar to inženieriski interesantas ierīces -- tāpat kā daudz kas cits. Medības? Kā medījuma gādāšana normālvīrišķīga nodarbe. Tagad pilsētas jampampiņiem lamuvārds iegājies par lauku večiem: gaļas mednieki. Nest mājās medījuma gaļu, manuprāt, nav nekas nosodāms. Labi, protams, ka nu vairs nav tāda gaļas nešana ģimenes izdzīvošanai tik aktuāla kā starp 1974. un 1984. gadu, kad visu audzēto gaļu partijnieki izsūtīja no Latvijas, bet vietējie izdzīvoja kā nu prata: man zināmie laucinieki toreiz pret varu bija partizānu karā un gaļu gādāja regulāri, neviens neiekrita, kaut miliči tvarstīja, toties viens pateica precīzi un savai meistarībai atbilstoši -- mednieku nevar noķert: tātad tavs pienākums būt meistarīgākam, trāpīgākam, gudrākam -- gan atbildīgi, gan aizraujoši. Adrenalīns taču...