attiecības ar musulmani / 40
29/05/2015 21:41 | Diskusija lasīta 36384 reizes
Mans draugs, strādājošs sieviešu kolektīvā, kādā sarunā par laulībām izmeta domu, ka precības ar muslimu varētu būt nepatīkams pārsteigums līgavai. Muslimu vīriešu attieksme pret sievietēm viennozīmīgi balstās uz islāma tradīcijām un korānā noteiktajām normām, kas noliek sievieti krietnu pakāpienu zemāk uz hierarhijas kāpnēm, nekā vīrieti. Jo zemāks tautas attīstības līmenis, jo zemāka vieta ir atvēlēta sievietei.
Dāmu reakcija manu draugu nošokēja. Viņas visas kā viena nikni metās viņam virsū ar apgalvojumu „musulmaņu vīrieši savas sievietes nēsā uz rokām un lutina kā karalienes”.
Muslimi arvien vairāk pārpludina Eiropas zemes. Viņi parādās arī Latvijā. Cik daudz mēs zinām par islāmu, par muslimu tradīcijām, dzīves uzskatiem, attiecībām, vērtībām, par reliģijas lomu viņu dzīvē? Mēs, kas esam visai stipri attālinājušies no reliģijas vispār. Cik bieži mēs sastopam dievbijīgus cilvēkus, kuri katru savu soli samēro ar Dieva gribu?
Gan internets, gan Eiropa ir pilni ar muslimiem, kas kāro tikt pie rietumu sievietēm. Un tiek ar. Sekas bieži vien sievietei ir visai bēdīgas. Pie mums par to runā pārāk maz!
Dāmu reakcija manu draugu nošokēja. Viņas visas kā viena nikni metās viņam virsū ar apgalvojumu „musulmaņu vīrieši savas sievietes nēsā uz rokām un lutina kā karalienes”.
Muslimi arvien vairāk pārpludina Eiropas zemes. Viņi parādās arī Latvijā. Cik daudz mēs zinām par islāmu, par muslimu tradīcijām, dzīves uzskatiem, attiecībām, vērtībām, par reliģijas lomu viņu dzīvē? Mēs, kas esam visai stipri attālinājušies no reliģijas vispār. Cik bieži mēs sastopam dievbijīgus cilvēkus, kuri katru savu soli samēro ar Dieva gribu?
Gan internets, gan Eiropa ir pilni ar muslimiem, kas kāro tikt pie rietumu sievietēm. Un tiek ar. Sekas bieži vien sievietei ir visai bēdīgas. Pie mums par to runā pārāk maz!
Atbildes (412)
Par tām tiesībām. Korāns nosaka, ka sieviete šķiroties saņem visu naudu un mantu, ko vīrs precībās iemaksāja sievas ģimenei. Nelaime tā, ka precoties ar eiropieti, nauda gandrīz vienmēr nāk no sievietes puses. Daudzi mušļi meklē sev rietumnieces par sievām, jo viņiem nav naudas, ko samaksāt par savējām.
Neesmu alims, bet, cik man zināms, tad sieviete saņem visu mantu, kas iemaksāta pie precībām, jau uzreiz pēc tām, un tas kļūst par viņas īpašumu. Ja vīrietis grib šķirties, viņam ir jāmaksā vēlreiz, un tā kārtīgi jāmaksā. Otrkārt, pat atrodoties laulībā, sariats stingri un konkrēti nosaka, ka tas, ko nopelna sieva ir viņas īpašums un vīram uz to nav vispār nekādu tiesību, kamēr vīra nopelnītais ir ģimenes īpašums, par kuru ir jāuztura sieva (-s) un bērni. Tas nozīmē, ka, ja sieva nopelna vairāk, viņa mierīgi var ne grama nepalīdzēt savam vīram finansiāli, kamēr vīrieša pienākums ir dalīties. Ja tas nav zināms, ytad ko brīnīties, ka visādi tirliņi ar savām Islāma interpretācijām bojā sievietēm dzīvi. Redzi, viņējās tad to visu niansi pārzina un zina, - tām neiestāstīsi, ka jāiet strādāt un nauda jāatdod, jo tās savas tiesības zina.
Neesmu alims, bet, cik man zināms, tad sieviete saņem visu mantu, kas iemaksāta pie precībām, jau uzreiz pēc tām, un tas kļūst par viņas īpašumu. Ja vīrietis grib šķirties, viņam ir jāmaksā vēlreiz, un tā kārtīgi jāmaksā. Otrkārt, pat atrodoties laulībā, sariats stingri un konkrēti nosaka, ka tas, ko nopelna sieva ir viņas īpašums un vīram uz to nav vispār nekādu tiesību, kamēr vīra nopelnītais ir ģimenes īpašums, par kuru ir jāuztura sieva (-s) un bērni. Tas nozīmē, ka, ja sieva nopelna vairāk, viņa mierīgi var ne grama nepalīdzēt savam vīram finansiāli, kamēr vīrieša pienākums ir dalīties. Ja tas nav zināms, ytad ko brīnīties, ka visādi tirliņi ar savām Islāma interpretācijām bojā sievietēm dzīvi. Redzi, viņējās tad to visu niansi pārzina un zina, - tām neiestāstīsi, ka jāiet strādāt un nauda jāatdod, jo tās savas tiesības zina.
0
0
Gandrīz visi mušļi sievas nepaklausību soda ar vardarbību. Korāns nosaka censties sist pa seju tā, lai nepaliktu redzamas pēdas. Šķiet, ka šo nosacījumu daudzi mušļi nav lasījuši. Sievietes tiek triektas pret zemi, sasistas zili zaļas, daža var parādīties publikā tikai pēc trim nedēļām.
Kautrējos jautāt, vai cilvēks, kurš neievēro to, ko viņam liek Korāns, tiek uzskatīts par musli?
Kautrējos jautāt, vai cilvēks, kurš neievēro to, ko viņam liek Korāns, tiek uzskatīts par musli?
0
0
Par to parakstīšanos uz šādu soli – precībām ar musli. Būtu jau labi, ja pirms tam sievietes izstudētu islāma pamatus, tradīcijas.
Tieši tā! Un labākais visā šajā lietā ir tas, ka viņiem tomēr vēl ir palikusi tāda lieta kā pašcieņa, kura var tikt iedragāta, ja paša sieva pierādīs, ka nerīkojies kā muslimam pienākas! Ir redzēti gadījumi, kad sievietes ar savām zināšanām ātri noliek savus vīrus pie vietas. Nu, tipa - aiziešu ka es tavam imamam pajautāšu, vai tev, dārgais vīrs, ir atļauts brīvajā laikā ar azartspēlēm nodarboties? Ticiet vai netieciet, uz viņiem šādas lietas iedarbojas.
Tieši tā! Un labākais visā šajā lietā ir tas, ka viņiem tomēr vēl ir palikusi tāda lieta kā pašcieņa, kura var tikt iedragāta, ja paša sieva pierādīs, ka nerīkojies kā muslimam pienākas! Ir redzēti gadījumi, kad sievietes ar savām zināšanām ātri noliek savus vīrus pie vietas. Nu, tipa - aiziešu ka es tavam imamam pajautāšu, vai tev, dārgais vīrs, ir atļauts brīvajā laikā ar azartspēlēm nodarboties? Ticiet vai netieciet, uz viņiem šādas lietas iedarbojas.
0
0
murminators
Ir redzēti gadījumi, kad sievietes ar savām zināšanām ātri noliek savus vīrus pie vietas. Nu, tipa - aiziešu ka es tavam imamam pajautāšu, vai tev, dārgais vīrs, ir atļauts brīvajā laikā ar azartspēlēm nodarboties?
Tur jau tā fīča, ka nemuslimas zina par maz. Vēl jau arī jautājums - vai neticīgās (tobiš kristietes) no imama puses tiek uzņemtas par pilnu? It sevišķi, ja precības ir laicīgas, nevis caur imāmu. Domāju, ka šajā gadījumā tās precības vispār no reliģijas viedokļa nav leģitīmas.
Ir redzēti gadījumi, kad sievietes ar savām zināšanām ātri noliek savus vīrus pie vietas. Nu, tipa - aiziešu ka es tavam imamam pajautāšu, vai tev, dārgais vīrs, ir atļauts brīvajā laikā ar azartspēlēm nodarboties?
Tur jau tā fīča, ka nemuslimas zina par maz. Vēl jau arī jautājums - vai neticīgās (tobiš kristietes) no imama puses tiek uzņemtas par pilnu? It sevišķi, ja precības ir laicīgas, nevis caur imāmu. Domāju, ka šajā gadījumā tās precības vispār no reliģijas viedokļa nav leģitīmas.
0
0
Tur jau tā fīča, ka nemuslimas zina par maz. Vēl jau arī jautājums - vai neticīgās (tobiš kristietes) no imama puses tiek uzņemtas par pilnu? It sevišķi, ja precības ir laicīgas, nevis caur imāmu. Domāju, ka šajā gadījumā tās precības vispār no reliģijas viedokļa nav leģitīmas.
Ko nozīmē "netiek uzņemtas par pilnu"? Viens no ummas (kopienas) pārkāpj priekšrakstus! Kā uz ko tādu var nereaģēt? Un vispār tad ir jāprasa (tiem, kurus sauc par sunnītiem) - jūs apgalvojat, ka sekojat pravieša Muhameda sunnai (dzivesveidam un dzīvesceļam), tad sakiet, vai viņš arī tā ar sievām apgājās? Te jebkuram, kurš kaut cik reliģijai pieturas un nav kāds sektants, mute būs ciet. Ir desmitiem liecību par to, kāds Pravietis ir bijis ģimenē un vispār - attiecībās pret cilvēkiem (pat tādiem, kuri vispār ir bijuši pagāni). Ja tie zēni pieturas pie Pravieša sunnas, tad viņiem ir jācenšas būt/kļūt tādiem pašiem, t.i., - jārāda labas uzvedības paraugs.
Otrkārt, kristieši netiek uzskatīti par neticīgajiem, bet gan par tiem, kuri maldās. Dievam viņi tic. Par neticīgajiem uzskata tos, kuri apgalvo, ka nekāda Dieva nav.
Papildus laicīgām laulībām (pat - pie mums), mierīgi var iziet vienkāršo laulības procedūru mošejā. Jā, par īstajām tik tiešām uzskata tās, kuras notiek mošejā.
Ko nozīmē "netiek uzņemtas par pilnu"? Viens no ummas (kopienas) pārkāpj priekšrakstus! Kā uz ko tādu var nereaģēt? Un vispār tad ir jāprasa (tiem, kurus sauc par sunnītiem) - jūs apgalvojat, ka sekojat pravieša Muhameda sunnai (dzivesveidam un dzīvesceļam), tad sakiet, vai viņš arī tā ar sievām apgājās? Te jebkuram, kurš kaut cik reliģijai pieturas un nav kāds sektants, mute būs ciet. Ir desmitiem liecību par to, kāds Pravietis ir bijis ģimenē un vispār - attiecībās pret cilvēkiem (pat tādiem, kuri vispār ir bijuši pagāni). Ja tie zēni pieturas pie Pravieša sunnas, tad viņiem ir jācenšas būt/kļūt tādiem pašiem, t.i., - jārāda labas uzvedības paraugs.
Otrkārt, kristieši netiek uzskatīti par neticīgajiem, bet gan par tiem, kuri maldās. Dievam viņi tic. Par neticīgajiem uzskata tos, kuri apgalvo, ka nekāda Dieva nav.
Papildus laicīgām laulībām (pat - pie mums), mierīgi var iziet vienkāršo laulības procedūru mošejā. Jā, par īstajām tik tiešām uzskata tās, kuras notiek mošejā.
0
0
bet es uz muslimu skatos un korāns pats par to runa, kā uz ticības turpinājumu, jo korans arī pats pietutas ka tas Dievs, ko pielūdza Abrahams ir tas pats Dievs ko arī pielūdz muslimi un ir tikai šīs viens vienīgais Dievs... Un muslims atdzīst gan toru, gan kristiānismu, jo tas ir tas pats pielūksmes objekts ko arī pielūdz musulmaņi...
Atzīst, protams, bet tikai to grāmatu, kura ir bijusi tajā laikā, kad tā ir bijusi nosūtīta ar PĒDĒJO no praviešiem. Katrs nākamais pravietis ar savu vēstījumu ir atcēlis iepriekšējo. Jā, kristiešu svētie raksti bija spēkā līdz brīdim, kad atnāca Muhameds, un tikai tādā izskatā, kādu to Kristus sludināja (bez Pāvila un citu vēlākajām korekcijām). Tas pats - ar visām ieopriekšējām grāmatām.
Atzīst, protams, bet tikai to grāmatu, kura ir bijusi tajā laikā, kad tā ir bijusi nosūtīta ar PĒDĒJO no praviešiem. Katrs nākamais pravietis ar savu vēstījumu ir atcēlis iepriekšējo. Jā, kristiešu svētie raksti bija spēkā līdz brīdim, kad atnāca Muhameds, un tikai tādā izskatā, kādu to Kristus sludināja (bez Pāvila un citu vēlākajām korekcijām). Tas pats - ar visām ieopriekšējām grāmatām.
0
0
Ilustrācijai viens no stāstiem.
http://www.1001geschichte.de/ wp-conte...tion026.pdf
Klaudija. Viņa vecāki izjauca mūsu laulību.
Bēdīgi, bet fakts. Divus gadus un divus mēnešus es dzīvoju ar savu tunisiešu vīru Bechir Frankfurtē un visu šo laiku es nevarēju iedomāties, ka kaut kas varētu noiet greizi. Pēc šiem 26 mēnešiem ieradās ciemos vīra vecāki. Man tas likās mazliet savādi, jo es viņus knapi pazinu. Mēs gan bijām Tunisijā divas reizes atvaļinājumā un apciemojām arī ģimeni. Tomēr ne reizi nedzīvojām tajā mazajā mājā Djerbā. Pirmkārt tāpēc, ka tā atradās tālu no jūras, un arī tāpēc, ka tajā nebija nekāda komforta. Ne dušas, ne kārtīgu mēbeļu, nedz arī ledusskapja. Tā kā es vēlējos savu atvaļinājumu pavadīt bez stresa un pienākumu pildīšanas, tad mēs dzīvojām hotelī. Arī vīrs to vēlējās.
Tagad vīrs bija ielūdzis savus vecākus ciemos uz trim mēnešiem. Kā gan tas bija iespējams, ja mēs dzīvojām nelielā divistabu dzīvoklī? Cik es spēju atcerēties, tad viņa vecāki bija ļoti tradicionāli un atbilstoši vietējiem. Es biju arī norūpējusies par to, ko man ar viņiem vajadzētu iesākt. Mēs abi ar vīru strādājam un ko lai es viņiem gatavotu ēst? Tomēr vīrs uzskatīja, ka nav nekādu problēmu – viņš parūpēsies, lai vecāki justos labi un man nebūtu daudz darāmā. Mēs nolēmām, ka atdosim vecākiem uz trim mēnešiem savu guļamistabu, bet paši nopirkām divvietīgu piepūšamo matraci, uz kura gulēt dzīvojamā istabā, pa dienu to novācot. Tad arī mums nebūs jāmodina vecāki no rītiem, kad dosimies uz darbu. Es strādāju lielveikalā, bet vīrs beidzot pirms neilga laika bija dabūjis pastāvīgu darbu kā palīgs demontāžas uzņēmumā. Viņam nebija nekādas profesijas, tāpēc bija grūti atrast kādu darbu. Mēs abi bijām priecīgi, ka mums bija darbs, un tagad beidzot varējām atļauties vienu vai otru ekstru. Taisnību sakot, vecāku ierašanās šajā brīdī man diez ko nepatika. Bet es neuzdrošinājās to teikt vīram, citādi viņš varētu nodomāt, ka man ir kaut kas pret viņa vecākiem.
Pienāca diena, kad mēs sagaidījām vecākus lidostā. Bija ļoti auksts, bet viņiem nebija mēteļu. Vīratēvam bija vismaz samērā kārtīgs uzvalks, bet vīramāte bija ietinusies komiskā segā. Nu labi, to mēs nokārtosim, nodomāju es. Manai mātei un abām māsām noteikti ir kādi lieki apģērba gabali. Viņām visām bija apmēram tas pats izmērs.
Vīrs bija laimīgs par vecāku ciemošanos un neprātoja, ko tie darīs cauru dienu aukstajā Frankfurtē. Pirmais vakars pagāja labi. Mans vīrs gatavoja un kopā ar saviem vecākiem, kā tas bija pierasts pie viņiem, ēda pie neliela galda sēžot uz grīdas. Es viņus apkalpoju un apsēdos blakus. Tas ēdiens nebija baudāms, briesmīgi taukains un pikants. Es arī nezinu, kas tas bija, bet vīra vecākiem tas garšoja. Vīrs teica, ka turpmākos trīs mēnešus man nevajadzēs gatavot, to darīs viņa māte, kas visu nepieciešamos bija paņēmusi līdz – kuskus katlu un daudzas sastāvdaļas. Es nespēju iedomāties kā viņa manā miniatūrajā virtuvē to varēs izdarīt, bet labi, man vairāk nebija ko teikt un es arī negribēju blamēt savu vīru vecāku priekšā.
Tomēr jau nākošajā vakarā man spuras bija gaisā! Ne tikai tāpēc, ka mans vīrs paziņoja, ka ir pametis darbu, lai varētu rūpēties par saviem vecākiem, bet arī tāpēc, ka es gandrīz zaudēju samaņu ieraugot kādā stāvoklī ir mana virtuve. Grīda bija nosēta ar dārzeņu atliekām un visapkārt notašķīts ar sarkanu mērci. Pat uz tepiķa dzīvojamā istabā. Es vaicāju vīram, kā viņš tagad grasās pabarot savus vecākus, ja vairs nav darba. Viņš domāja, ka pietiks ar to, ko es nopelnu. Tad viņš paziņoja, ka ir noņēmis bankā visu ietaupīto naudu, lai rīt dotos kopā ar vecākiem iepirkties. Es teicu, dabūšu no savas ģimenes apģērbu, bet par to viņš negribēja neko dzirdēt. Viņa prāt vecāki nevilks mugurā neko lietotu.
Es vairs nepazinu savu vīru. Tomēr paliku mierīga un cerēju, ka viņš pats sapratīs, ka atteikties no laba darba bija liela kļūda. Nedēļu pēc nedēļas es pacietu šo ārkārtas stāvokli un tikai doma, ka viņi aizbrauks, ļāva man saglabāt mieru. Es biju priecīga, ka man katru dienu bija jādodas uz darbu. Es nezināju arābu valodu un nespēju saprasties ar vīra vecākiem. Tostarp man bija sajūta, ka vīra tēvam es nepatiku. Viņš nekad uz mani nepaskatījās. Es tiku paciesta manis pašas dzīvoklī, bez jebkādas teikšanas. Kad es atļāvos bez jebkādiem komentāriem gumijas cimdos ķerties pie vannas istabas un tualetes tīrīšanas, jo es to vairs nespēju izmantot, vīra māte rupji sagrāba mani no mugurpuses, izrāva lupatu no rokām un nogrūda mani pie malas. Vīrs paskaidroja, ka māte jutās aizvainota, jo es esmu parādījusi, ka viņa nav pietiekami tīrīga. To, ka vīra tēvs pat nedomāja nolaist ūdeni tualetē, es neuzdrošinājos pateikt. Turpmāk es izvairījos mājās kaut ko darīt. Vakaros es vienkārši tur sēdēju un tad gāju gulēt.
Tas kļuva man nepanesams un kad mēneša beigās vīrs noņēma no konta visu naudu, un mūsu konts drīzumā bija pārtērēts, kamēr guļamistabā arvien tika krautas pakas ar mantām, tā vairs nevarēja turpināties, un es sāku bārties ar vīru. Viņš man tūlīt pat pārmeta, ka man nepatīkot viņa vecāki un es neesot viesmīlīga. Kad pēc diviem mēnešiem es vairs nespēju samaksāt īri, es kļuvu dusmīga. Vīrs paziņoja, ka man nekas nav sakāms un vīra tēva acu priekšā iesita man pa seju. Šī vīrieša smīnu es nekad neaizmirsīšu. Viņš pamāja savam dēlam it kā gribētu pateikt „to tu izdarīji pareizi”. Acīmredzot manam vīram tas tik ļoti iepatikās, ka tagad viņš mani sita katru dienu par jebkuru sīkumu. Piemēram, es aizdevu vīra mūzikas kaseti kādai draudzenei, neprasot viņa atļauju. Par to viņš iesita man pa seju tik brutāli, ka es sāku kliegt. Tūlīt pat atskrēja viņa vecāki. Es domāju, ka mana vīramāte nāks man palīgā, bet tieši pretēji. Viņa mani saķēra, pagrūda un daudz netrūka, lai iesistu. Es nezinu, ko mans vīrs viņiem pateica, bet sapratu, ka tas nevarēja būt nekas labs. Es biju izmisusi un nezināju kas man tagad būtu darāms. Es nevarēju viņus izraidīt no sava dzīvokļa. Tāpēc atlikušo laiku devos dzīvot pie savas mātes.
Vīrs kopā ar saviem vecākiem ieradās, lai savāktu mani atpakaļ. Vīramāte parāva mani aiz piedurknes un tad iejaucās mana māte. Es nezinu, kas būtu noticis, ja neierastos mans tēvs. Viņš visus nomierināja un paskaidroja vīram, ka viņš nepiekrīt tam, ka viņa meita tiek sista. Tas, kas notika tālāk, nekad nebija sagaidāms no mana vīra, kas citādi bija tik mīļš un maigs cilvēks. Viņš metās virsū manam tēvam, kas vienmēr bija tik laipns pret viņu, un piedraudēja, lai tas turas pie malas. Viņš esot mans vīrs un tikai viņam esot teikšana pār mani. Ja es viņam neklausot, tad viņš mani sodīšot, kā tam musulmaņu ģimenēs ir jābūt.
Man netapa skaidrs, vai viņš to dara tikai, lai izpatiktu saviem vecākiem, vai tas bija viņa patiesais raksturs. Jebkurā gadījumā mūsu attiecības vairs nekad nebija labas. Pēc vecāku aizbraukšanas mans vīrs bija kļuvis par pilnīgi citu cilvēku. Es viņam palīdzēju sameklēt citu darbu. Atstāju viņam dzīvokli un uz laiku pārvācos pie saviem vecākiem. Klusībā es cerēju, ka viss atkal kļūs tāpat kā iepriekš. Mēs taču bijām tik ļoti iemīlējušies! Bet notika citādi. Nepagāja ilgs laiks, kad Bechirs sameklēja jaunu draudzeni, kura ievācās manā dzīvoklī. Es pārrakstīju nomas līgumu uz viņa vārda, atsaucu konta pilnvaru un iesniedzu šķiršanos.
Jā, un šodien, kad man ceļā gadās kāds arābu izskata cilvēks, mana sirds sažņaudzas.
http://www.1001geschichte.de/ wp-conte...tion026.pdf
Klaudija. Viņa vecāki izjauca mūsu laulību.
Bēdīgi, bet fakts. Divus gadus un divus mēnešus es dzīvoju ar savu tunisiešu vīru Bechir Frankfurtē un visu šo laiku es nevarēju iedomāties, ka kaut kas varētu noiet greizi. Pēc šiem 26 mēnešiem ieradās ciemos vīra vecāki. Man tas likās mazliet savādi, jo es viņus knapi pazinu. Mēs gan bijām Tunisijā divas reizes atvaļinājumā un apciemojām arī ģimeni. Tomēr ne reizi nedzīvojām tajā mazajā mājā Djerbā. Pirmkārt tāpēc, ka tā atradās tālu no jūras, un arī tāpēc, ka tajā nebija nekāda komforta. Ne dušas, ne kārtīgu mēbeļu, nedz arī ledusskapja. Tā kā es vēlējos savu atvaļinājumu pavadīt bez stresa un pienākumu pildīšanas, tad mēs dzīvojām hotelī. Arī vīrs to vēlējās.
Tagad vīrs bija ielūdzis savus vecākus ciemos uz trim mēnešiem. Kā gan tas bija iespējams, ja mēs dzīvojām nelielā divistabu dzīvoklī? Cik es spēju atcerēties, tad viņa vecāki bija ļoti tradicionāli un atbilstoši vietējiem. Es biju arī norūpējusies par to, ko man ar viņiem vajadzētu iesākt. Mēs abi ar vīru strādājam un ko lai es viņiem gatavotu ēst? Tomēr vīrs uzskatīja, ka nav nekādu problēmu – viņš parūpēsies, lai vecāki justos labi un man nebūtu daudz darāmā. Mēs nolēmām, ka atdosim vecākiem uz trim mēnešiem savu guļamistabu, bet paši nopirkām divvietīgu piepūšamo matraci, uz kura gulēt dzīvojamā istabā, pa dienu to novācot. Tad arī mums nebūs jāmodina vecāki no rītiem, kad dosimies uz darbu. Es strādāju lielveikalā, bet vīrs beidzot pirms neilga laika bija dabūjis pastāvīgu darbu kā palīgs demontāžas uzņēmumā. Viņam nebija nekādas profesijas, tāpēc bija grūti atrast kādu darbu. Mēs abi bijām priecīgi, ka mums bija darbs, un tagad beidzot varējām atļauties vienu vai otru ekstru. Taisnību sakot, vecāku ierašanās šajā brīdī man diez ko nepatika. Bet es neuzdrošinājās to teikt vīram, citādi viņš varētu nodomāt, ka man ir kaut kas pret viņa vecākiem.
Pienāca diena, kad mēs sagaidījām vecākus lidostā. Bija ļoti auksts, bet viņiem nebija mēteļu. Vīratēvam bija vismaz samērā kārtīgs uzvalks, bet vīramāte bija ietinusies komiskā segā. Nu labi, to mēs nokārtosim, nodomāju es. Manai mātei un abām māsām noteikti ir kādi lieki apģērba gabali. Viņām visām bija apmēram tas pats izmērs.
Vīrs bija laimīgs par vecāku ciemošanos un neprātoja, ko tie darīs cauru dienu aukstajā Frankfurtē. Pirmais vakars pagāja labi. Mans vīrs gatavoja un kopā ar saviem vecākiem, kā tas bija pierasts pie viņiem, ēda pie neliela galda sēžot uz grīdas. Es viņus apkalpoju un apsēdos blakus. Tas ēdiens nebija baudāms, briesmīgi taukains un pikants. Es arī nezinu, kas tas bija, bet vīra vecākiem tas garšoja. Vīrs teica, ka turpmākos trīs mēnešus man nevajadzēs gatavot, to darīs viņa māte, kas visu nepieciešamos bija paņēmusi līdz – kuskus katlu un daudzas sastāvdaļas. Es nespēju iedomāties kā viņa manā miniatūrajā virtuvē to varēs izdarīt, bet labi, man vairāk nebija ko teikt un es arī negribēju blamēt savu vīru vecāku priekšā.
Tomēr jau nākošajā vakarā man spuras bija gaisā! Ne tikai tāpēc, ka mans vīrs paziņoja, ka ir pametis darbu, lai varētu rūpēties par saviem vecākiem, bet arī tāpēc, ka es gandrīz zaudēju samaņu ieraugot kādā stāvoklī ir mana virtuve. Grīda bija nosēta ar dārzeņu atliekām un visapkārt notašķīts ar sarkanu mērci. Pat uz tepiķa dzīvojamā istabā. Es vaicāju vīram, kā viņš tagad grasās pabarot savus vecākus, ja vairs nav darba. Viņš domāja, ka pietiks ar to, ko es nopelnu. Tad viņš paziņoja, ka ir noņēmis bankā visu ietaupīto naudu, lai rīt dotos kopā ar vecākiem iepirkties. Es teicu, dabūšu no savas ģimenes apģērbu, bet par to viņš negribēja neko dzirdēt. Viņa prāt vecāki nevilks mugurā neko lietotu.
Es vairs nepazinu savu vīru. Tomēr paliku mierīga un cerēju, ka viņš pats sapratīs, ka atteikties no laba darba bija liela kļūda. Nedēļu pēc nedēļas es pacietu šo ārkārtas stāvokli un tikai doma, ka viņi aizbrauks, ļāva man saglabāt mieru. Es biju priecīga, ka man katru dienu bija jādodas uz darbu. Es nezināju arābu valodu un nespēju saprasties ar vīra vecākiem. Tostarp man bija sajūta, ka vīra tēvam es nepatiku. Viņš nekad uz mani nepaskatījās. Es tiku paciesta manis pašas dzīvoklī, bez jebkādas teikšanas. Kad es atļāvos bez jebkādiem komentāriem gumijas cimdos ķerties pie vannas istabas un tualetes tīrīšanas, jo es to vairs nespēju izmantot, vīra māte rupji sagrāba mani no mugurpuses, izrāva lupatu no rokām un nogrūda mani pie malas. Vīrs paskaidroja, ka māte jutās aizvainota, jo es esmu parādījusi, ka viņa nav pietiekami tīrīga. To, ka vīra tēvs pat nedomāja nolaist ūdeni tualetē, es neuzdrošinājos pateikt. Turpmāk es izvairījos mājās kaut ko darīt. Vakaros es vienkārši tur sēdēju un tad gāju gulēt.
Tas kļuva man nepanesams un kad mēneša beigās vīrs noņēma no konta visu naudu, un mūsu konts drīzumā bija pārtērēts, kamēr guļamistabā arvien tika krautas pakas ar mantām, tā vairs nevarēja turpināties, un es sāku bārties ar vīru. Viņš man tūlīt pat pārmeta, ka man nepatīkot viņa vecāki un es neesot viesmīlīga. Kad pēc diviem mēnešiem es vairs nespēju samaksāt īri, es kļuvu dusmīga. Vīrs paziņoja, ka man nekas nav sakāms un vīra tēva acu priekšā iesita man pa seju. Šī vīrieša smīnu es nekad neaizmirsīšu. Viņš pamāja savam dēlam it kā gribētu pateikt „to tu izdarīji pareizi”. Acīmredzot manam vīram tas tik ļoti iepatikās, ka tagad viņš mani sita katru dienu par jebkuru sīkumu. Piemēram, es aizdevu vīra mūzikas kaseti kādai draudzenei, neprasot viņa atļauju. Par to viņš iesita man pa seju tik brutāli, ka es sāku kliegt. Tūlīt pat atskrēja viņa vecāki. Es domāju, ka mana vīramāte nāks man palīgā, bet tieši pretēji. Viņa mani saķēra, pagrūda un daudz netrūka, lai iesistu. Es nezinu, ko mans vīrs viņiem pateica, bet sapratu, ka tas nevarēja būt nekas labs. Es biju izmisusi un nezināju kas man tagad būtu darāms. Es nevarēju viņus izraidīt no sava dzīvokļa. Tāpēc atlikušo laiku devos dzīvot pie savas mātes.
Vīrs kopā ar saviem vecākiem ieradās, lai savāktu mani atpakaļ. Vīramāte parāva mani aiz piedurknes un tad iejaucās mana māte. Es nezinu, kas būtu noticis, ja neierastos mans tēvs. Viņš visus nomierināja un paskaidroja vīram, ka viņš nepiekrīt tam, ka viņa meita tiek sista. Tas, kas notika tālāk, nekad nebija sagaidāms no mana vīra, kas citādi bija tik mīļš un maigs cilvēks. Viņš metās virsū manam tēvam, kas vienmēr bija tik laipns pret viņu, un piedraudēja, lai tas turas pie malas. Viņš esot mans vīrs un tikai viņam esot teikšana pār mani. Ja es viņam neklausot, tad viņš mani sodīšot, kā tam musulmaņu ģimenēs ir jābūt.
Man netapa skaidrs, vai viņš to dara tikai, lai izpatiktu saviem vecākiem, vai tas bija viņa patiesais raksturs. Jebkurā gadījumā mūsu attiecības vairs nekad nebija labas. Pēc vecāku aizbraukšanas mans vīrs bija kļuvis par pilnīgi citu cilvēku. Es viņam palīdzēju sameklēt citu darbu. Atstāju viņam dzīvokli un uz laiku pārvācos pie saviem vecākiem. Klusībā es cerēju, ka viss atkal kļūs tāpat kā iepriekš. Mēs taču bijām tik ļoti iemīlējušies! Bet notika citādi. Nepagāja ilgs laiks, kad Bechirs sameklēja jaunu draudzeni, kura ievācās manā dzīvoklī. Es pārrakstīju nomas līgumu uz viņa vārda, atsaucu konta pilnvaru un iesniedzu šķiršanos.
Jā, un šodien, kad man ceļā gadās kāds arābu izskata cilvēks, mana sirds sažņaudzas.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni