NU ja-ja ievēro..A muslims drīkst neievērot, un arī tad sievietei plāni klājas..Jau tas aspekts, ka viņai kautkas jaievēro, kur tajā pašā laikā vīrietis drīkst neieverot, nostāda viņu par pakāpienu zemāk... Un nestāsti, ka viņi to nedara, ka visu ievēro, kas korānā rakstīts...
Katrā ziņā man nebūtu pieņemama viņu dzīves filozofija, paražas... Bet pieņemu, ka ir sivietes, kurām vajadzīga tā aplidošana, glaimi, utt, kaut apmaiņā jāatdod sava brīvība-brīvība apmeklēt vietas, ko pašai gribās, vilkt mugurā to ko pašai gribās, teikt, ko domā..
A muslims nedrīkst neievērot. Ir pašām drusciņ jāpainteresējas, ko viņš drīkst un ko nedrīkst, nevis tikai pa mākoņiem jālidinās, lai pēcāk nebūtu paģiras.pēc tam. Citiem vārdiem, ir jāzina, nevis tikai jānojauš, kāds ir cilvēks, ar kuru ir nākotnes plāni. Un jāzina viņa uzskati, reliģija, dzīvesveids, utt. Mediju izpūstos briesmu stāstus es ar’ esmu atklausījies līdz nelabumam. Pašas iepazīstas naktsklubā ar melnīgsnēju džekiņu pie alko lietošanas, bet pēc tam gaudo, ka MUSLIMS (!) pāri nodarījis. Ir būtiski nošķirt divus jēdzienus - muslims (iet uz mošeju - vispirmām kārtām, cenšas negrēkot (nevis izliek savus grēkus publiskai apskatei), lūdzas, ievēro gavēni, nelieto un nedara aizliegto, cenšas nedarīt nevēlamo) un munafiks (liekulis) - sit sev pie krūtīm "Esmu muslims", kamār darbos ... apmeklē naktsklubus, dzer, nelūdzas, mošeju neapmeklē gandrīz vai vispār, neievēro nekā no obligātā, utt. Pirmajā gadījumā, ja reliģija cilvēkam ir vērtība, tad tā aizsargā ģimenes un radniecības saites. Vīrelis var nonākt ļooooooooti nepatīkamā situācijā, ja mošejā kāds uzzina, ka viņš ir aizskāris sievas stingri un nepārprotami noteiktās tiesības pēc šariata. Otrajā gadījumā ... Ne velti ir tāds teiciens, ka tie, kuri ir aizgājuši no Islāma, ir vēl daudz sliktāki nekā neticīgie. Dzīve pierāda šī apgalvojuma patiesīgumu.
0
0