Es par cilvēkiem, kuri dzīvo savu dzīvi, kuri dara savu darbu un padara to tik labi, ka citiem prieks.
Es par mīlestību.
Diemžēl dažiem jau 25 gados dzīve ir sagādājusi tik smagus triecienus, ka atveras acis, ausis un sirdis tā, ka 50 gados pat sapņos nerādās. Nu tā, bez pulciņiem
Tā jau pavisam cita tēma.

Apnika, atvaino, man šitā putra.

Kaut kur ne tur aizbrauca tā mīlestība...

Dzīve pierādījusi, ka tam, kuram darbs veicas, arī mīlestībā veicas un otrādi. Kaut kādas likumsakarības tak tur ir?

Aha... jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas.

inognito, Tu tāda dikti gudra, saki, lūdzu, kā Tu domā, ko nozīmē "mīlestībā veicas"? vai tas ir - atrast vienu dzīvesbiedru un ar to pa kalniem, pa lejām, bet patiesā mīļumā nodzīvot līdz galam vai arī - piedzīvot mūžā vairākas attiecības, kuras nenoved pie kopdzīves, tomēr ir īstas emocionālas un kaislīgas mīlestības 4-6 gadu garumā, atstājot siltas atmiņas un patiesus draugus pēc šķiršanās? kura no situācijām ir "veicas mīlestībā"?

Iepatikās šitas aforisms:

"Paskaidrot, kas ir mīlestība, spēj tikai tas, kas nav iemīlējies." (Petrarka)

Labs jautājums, Haijama!
Precīzāk par Sokrāta atzinumu nav nācies lasīt - jo vairāk cilvēks meklē atbildes uz jautājumiem, jo vairāk jautājumu rodas. Arī man.
Cik es uz šo brīdi saprotu, subjektīvi, protams, tad ideālais variants ir nodzīvot vienās attiecībās patiesā, nesavtīgā, cieņas un uzticības pilnā mīlestībā, kur kaisle tāpat kā citas kvalitātes ir kopjama un uzturama abpusēji visa mūža garumā un ir vienlīdz svarīga nevis svarīgāka par citām. Taču tas iespējams, ja jau pirmo partneri izvēlamies atbilstošu, ar kuru varam līdzīgā ritmā augt, gūstot pieredzi. Neraža ir tā, ka jaunībā nepazīstam ne paši sevi, ne arī saprotam, kāds partneris man nepieciešams, un tad bieži vien galveno izvēli nosaka vai nu kaisle, vai merkantīlisms vai kāda fobija - cilvēks baidās palikt viens (piemēram, visas draudzenes apprecējušās, kā es tā atpalikšu no bara!). Gadās sarīvēties, gadās, ka viens aug, bet otrs kā dzirnakmens velk atpakaļ. Dabā jau nekas nestāv uz vietas, arī diena ar nakti mainās nemitīgi. Arī cilvēka vajadzības. Arī prasme mīlēt, būt laimīgam, darīt laimīgu otru. Tad labāk laikus atlaist to otro, nav ko mocīt sevi un otru. Kaisle jau pāriet divos gados, pēc tam - ir cieņa un saskaņa vai nav. Būtiski ir pašam pret sevi būt godīgam, saprast, kas man pašam ir svarīgi. Cik mēs mācāmies paši no savām kļūdām, tik labi arī dzīvojam. Un katram ir tiesības dzīvot tā, kā viņš vēlas.
Droši vien ir citas iespējas?

es tādus aforismus kā iepriekš citētais varu uzcept desmitiem...

"Paskaidrot, kas ir ledus, spēj tikai Mozambikas iezemieši."
"Paskaidrot, kas ir godīgums, spēj tikai de vaškevičs."
u.t.t.

no kādas anekdotes:
mīlestībā ar neveicas... tikai 4...
šonedēļ...

Siipol, šitas Tev labāk patiktu?:

"Mīlestība bieži laupa prātu tam, kuram tas ir, un dod to tam, kuram tā nav." (Didro)

Mīlestība un prāts dzīvo dažādos mitekļos / didro pidro sipollo/
Mīlestība ir vairošanās instinkta nekaitīga izpausme /didro pidro sipollo/
Mīlestība ir kā cements -abiem ir jāpielej ūdens, lai cietētu / didro pidro sipollo/

Siipol, Tu šodien filosofs!

amurikāņu sikologi (vispār saliekās, ka tieši amurikāņu zinātnieki aiz nav ko darī wisko pēta!) secinājuši - ja 1-am cilvēkam visi apstākļi salikušies tā, ka viņš nav necik mīlestības saņēmis un no tā izrietoši viss salicies tā, lai viņš izaugiu par mīlēt nespējīgu kretīnu un viņš tomēr netop par tādu, tad sīkāk papētot izrādās, ka viņš tomēr savu minimālo mīlestības dozjaku saņēmis - vai nu komunalkas kaimiņš uzsmaidījis vai neproduktīvais mājlops košaks ar asti paglaudījis.

vīriešam mīlestība iet caur vēderu... bet tā kā pārsvarā ēdienu sev gatavoju pats un sievietes tam tikai traucē, tad arī seksā nākas iztikt bez s...

siipool, tad jau tev gan jau ir košaks ar kuplu asti...

Nu... košaks jau patiesībā ir ne tikai Sīpolam

Es par mīļumu un cieņu, no mīlestības vienas nepatikšanas..

Tiem, kuriem košaki un suņkas, tiem visa mīla dubultā.

pat n dubultā, bet tikkārt, cik to mošķīšu ir mājās..

Re, apgāzāt visus iepriekšējos apgalvojumus, ka nevajag jaukt bērnu, vecāku, draugu, ēšanas, grāmatu lasīšanas, dabas un suņkaķu mīlestības kopā ar mīlestību uz otru cilvēku.