05/02/2011 22:45 | Diskusija lasīta 11547 reizes
K. Luīss mīlestību ir iedalījis divās kategorijās: Mīlestība — vajadzība un Mīlestība — dāvana.
Katrs cilvēks jau no mazotnes vēlas būt mīlēts, meklē kādu, kuru mīlēt... Tikai no bērnības mūsos ļoti ilgi saglabājas stereotips, ka mīlestību mums vecāki dod, bet mēs saņemam. Ar šo sajūtu "mīlu to, kurš palīdz man izdzīvot, tātad apmierina manas vajadzības" daudzi cilvēki tā arī dzīvo - gaida to pašu no partnera. Faktiski rodas atkarība, kas rada bailes, ka personīgā brīvība tiek apdraudēta, notiek savstarpēja cīņa, ka tik mani nepakļauj, neierobežo...
Cilvēks pieaudzis kļūst tajā brīdī, kad viņš sāk ar otru dalīties, kad sāk DOT, nesavtīgi, tad tas jau ir stāvoklis nevis attieksme.
Kādi viedokļi? Kādi varianti?