tik-tak | 06.02.2011. - 09:01:54
Jā, mīlestība var būt nozīmīgākā dāvana, kuru varam saņemt dzīves laikā: gan iemācīties patiesi mīlēt pašam sevi - piepildīt sevi ar mīļumu, būt kā neizsīkstošam mīlestības avotam, gan saņemt citu cilvēku sirdssiltumu.
Skaļi un nereāli vārdi? Kad tas tiešām notiek (cits jau no bērnības ir atvērts mīlestībai, cits iemācās, gadiem ejot, cits diemžēl tā arī neiemācās), tad nekā pompoza tajā nesaskatu.

Vislabāka dāvana ir dāvana, kuru vīrietis izgatavo pats ar savām rociņām. Ar noteikumu, ka viņš pēc profesijas ir juvelieris
tad mīlestība kopā ar dāvanu tikai stiprāka kļūs.

Draudzene: "... jo vajag dot mīlestību,lai pretim saņemtu mīlestību kā -dāvanu"

Ja tas ir "vajag" nozīmē, tad gan tā būs vajadzība: es dodu, lai saņemtu pretī, es būtībā tirgojos - ja ar svaru kausiņiem sāku mērīt, vai tik man atmaksā tikpat, cik es savā prātā dodu, tad gan pamazām izveidojas lielas ziepes - sākas pārmetumi Vai tādā gadījumā mēs savu mīlestību neuzkrāmējam otram kā pienākumu?...

versija | 06.02.2011. - 09:33:44

"Agregātstāvoklis" Khm... tad kurš? Vistuvāk laikam plazmai? Siltums būtu vistuvāk... no sirds uz sirdi, acīs...

Desp -

Kaa ir tad, ja viirietis speej dot miilestiibu divaam, trim... ? Parasti tak sieviete grib tikai sev vienai...

Un kāpēc sieviete nevarētu dot mīlestību diviem vai trim?

Es ar mīlestību nekad netirgojos vienkārši mīlu !Un daudz arī saņemu pretim Vai tāpēc to var saukt par tirgošanos??? Es domāju,ka sliktāk jūtas tie,kuri nemitīgi gaida lai viņus mīlētu un žēlotu Reizēm šķiet,ka daži vispār nav spējīgi mīlēt kādu,vai arī neprot,nevēlās

... cilvēks pēc būtības nav monogāms.
Bet kaut kur tepat, šķiet, reiz bija arī versija par to, ka vispār mīlestība savā ziņā tāda "tirgošanās" vien ir. Izklausās ciniski, bet, ja tā padomā... iespējams, kādu, it kā nesavtīgi mīlot, mēs varbūt apmierinam savas vajadzības... varbūt neapzināti... tālredzīgi...

olivia | 06.02.2011. - 09:39:30

"Labāk , lai mīlestība būtu dāvana ,bet nevis vajadzīga ,bet negaidīta. Domāju , ka cilvēki , kuri uzskata mīlestību par vajadzību , var būt nelaimīgi , jo izmisīgi to meklē."

Jā, var meklēt izmisīgi, un faktiski aplaupīt sevi, tas vairāk atgādina cilvēku ar zīmogu uz pieres "Mana misija ir atrast noteikta veida mīlestību" un neredzēt apkārt to, kas neatbilst izdomātajiem nosacījumiem
Un var vienkārši dzīvot, darīt to, kas patīk, būt saskaņā ar sevi, ar atvērtu sirdi un atvērtām acīm, ausīm - vienkārši mīlot dzīvi, vai ne?

Tad kaapeec ir gruuti pienjemt miilestiibu, ja zini ka taa daliita ar kaadu citu??? Kapeec? Esam lieli egoisti vai??

Smuki pateica inkognito...

Ube, ne visiem dot ir grūti un ne visām saņemt ir grūti, -- grūti ir tiem un tām, kam nedod, nedāvina. Tad nu atliek vienīgi ņemties un stāstīt, cik tie aplamie dāvinātāji un apdāvinātās slikti.

Jā, esam egoisti.
Par ko mēs te vispār runājam? Par mīlestību uz dzīvi vai kā... ? Atkal putra...

mariins4x4 | 06.02.2011. - 10:03:47

"... Vislaimīgākie taču ir tie, kuri dāvanas saņem negaidīti, bet dāvanas meklēt un prasīt... nu kaut kā... ja ne pavisam stulbi un amorāli, tad vismaz nožēlojami... "

nu ja, Mariin, pieprasīt ir nožēlojami, vienalga, vai ar spēku, vai ubagojot...
Taču šādas dāvanas spēj saņemt, sajust, ieraudzīt, pieņemt tikai tad, ja jau iekšējais stāvoklis cilvēkā ir atvērtība, ja viņš pats ir spējīgs nesavtīgi dot - tāds cilvēks vispirms jau tic, ka kaut kas tāds ir iesējams, viņš spēj atpazīt otrā cilvēkā šo nesavtīgumu. Taču ļoti daudzi dzīvo ar iekšējām bailēm, neticību, neuzticēšanos, aizvainojumiem - tādiem dod, ko gribi, viņi nespēj saņemt.

inkognitoo | 06.02.2011. - 11:08:04

"Agregātstāvoklis" Khm... tad kurš?

Kādas vēl plazmas Pričom tur plazmas. Nevis pielīdzināma kaut kuram no agregāstāvokļiem, bet pati par sevi- mans dabīgais agregātstāvoklis.

Maaka sanjemt ir tikpat liela kaa maaka dot...

Un var vienkārši dzīvot, darīt to, kas patīk, būt saskaņā ar sevi, ar atvērtu sirdi un atvērtām acīm, ausīm - vienkārši mīlot dzīvi, vai ne?
Nav vienkārši. Neviens, man domāt, nestaigā ar vaļā sirdi, un pārsvarā visi ar acīm un ausīm vaļā. Tas tik tāds bla-bla-bla... kārtējais.

Mice: "iespējams, kādu, it kā nesavtīgi mīlot, mēs varbūt apmierinam savas vajadzības... varbūt neapzināti... tālredzīgi... "

Tā ir augstākā pilotāža - mīlēt nesavtīgi, un tā ir augstāka spēja par vajadzību, dažkārt visa dzīve paiet, kamēr to iemācāmies. Laikam labāk ir vienkārši dzīvot mīlestībā un viss, nevis katru soli izsvērt - kas nu tagad tas ir? Ja būs labi, tad būs labi, ja kaut kas noies greizi, notikumi to pāradīs - nu gluži kā suņukam piešmucētu grīdu, vai ne tā?

mariins4x4 | 06.02.2011. - 11:25:07

" grūti ir tiem un tām, kam nedod, nedāvina. Tad nu atliek vienīgi ņemties un stāstīt, cik tie aplamie dāvinātāji un apdāvinātās slikti. "
Jā, spiež nost jau savējie kompleksi un aizvainojums, lepnība, bet to pieņemt ir grūtāk nekā otru "aplikt"

Mēs atkal teoretizējam, kā ir pareizi, kā vajag, kā nevajag... Man tādas sarunas nekad nav šķitušas auglīgas, es vienkārši dzīvoju un izbaudu to, ko dzīve man sniedz, nejautājot kāpēc, vai tik tā ir pareizi, utt., utjpr. Arī mīlestību Un man laikam ir paveicies, jo pie manis mīlestība vienmēr ir atnākusi kā dāvana, negaidīta, nemeklēta, blaukš! vienā jaukā dienā tā nokrīt no debesīm, klikšķis noklikšķ un viss notiek Un es to pieņemu.