inkognito>Tā nebija mana doma... bet, diemžēl autoru nezinu, tikai esmu tādu lasījusi. Izvirzīju tikai kā alternatīvu piedāvātajai, pārsaldinātajai pozitīvisma versijai, kura mazliet šķebina... Tad jau drīzāk mīlestību uz otru, pretējā dzimuma cilvēku, varētu saukt kā Versija saka, par īpašu agregātstāvokli... un arī tad ne uz visu mūžu... kādu laika periodu...
Bet tās atvērtās sirdis un acis... atvaino, nav tāda cilvēka, vai arī tas ir kāds jefiņš, kurš visu pasauli spējīgs mīlēt.

Mice, ne visi visu IErauga, ne visu SAdzird arī ar tehniski atvērtām acīm un ausīm...

Inkognito> Es tā saprotu, ka ja ne Tu(bet nu gan jau arī Tu), tad noteikti ir kāds, kurš to visu...
Es nepretendēju. Neesmu TIK augstās domās par sevi. Un, galvenais, vai vajag???

Nu es jau ar vairaak domaaju par to otru cilveeku, ne visu pasauli...
Bet taisniiba ir, ka
- skatiities nenoziimee ieraudziit un klausiities nenoziimee sadzirdeet...

Mice, vai tad mīlēt nozīmē visu redzēt rožainā gaismā? Tieši otrādi - mīlēt nozīmē PIEŅEMT otru tāds, kāds viņš ir. Saredzēt, sajust gan balto, gan melno, gan citas krāsas šajā cilvēkā, viņā rīcībā. Veidot DIALOGU ilgtermiņā. Atklāt arvien jaunu gan sevī, gan otrā, gan pasaulē visapkārt. SADARBOTIES ar otru. Nu nekā salda vien tur nav - pietiek arī sūruma.

Nu jau krietni tuvāk īstenībai...

Ja es sāktu štukot, kas ir mīlestība, man nebūtu laika mīlēt

Ube> KO ieraudzīt, KO sadzirdēt?

junona, vajag reizēm arī padomāt... tīri laba nodarbe.

Mice, man ir laimējies, jo es tiešām zinu diezgan daudz cilvēku, kuri mācās ieraudzīt vairāk nekā pirmajā acu uzmetienā iespējams, kuri mēģina sadzirdēt sadzirdēt to, ko saka un to, ko nepasaka... Ir, kad izdodas, ir, kad neizdodas. Nu un tad? Iet uz priekšu... Taču, ja izdodas, tad ieguvēji ir vairāk par vienu noteikti

Mic - kraasas un skanjas...
Kaapeec par miilestiibu lai nedomaatu? Taa tak nav tikai vaartiisanaas pa gultu! Un arii gultaa var padomaat...

Junon, viss ir forši, taču vai reizēm nav lietderīgi aī paštukot?

Inkognito> Vot par šo gan man šaubu nebija jau kopš Tu pirmo reizi te ieradies. Nu ļooooti pazīstami šie smadzeņu skalošanas pulciņi... un sevišķi to apmeklētāju tekstiņi. Viss vienā putrā ar vispasaules mīlēšanas garnējumu.

Mice, kas ir smadzeņu skalošanas pulciņi?

Štukot parasti sāk tad, kad kaut kas sāk iet grīstē Man patīk dzīvot viegli un es netaisu problēmas tur, kur to nav.

Ube> Pārāk vienkārši.

Mic, tas tīri no prakses. Paprasi bērnam - kādas šorīt bija debesis? Un reti kad ir vairāk par vienu atbildi-zilas. Ne vella, šorīt kā reiz bija rozā... (tas par krāsām). Par skaņām Tu pati labāk jau zini.
Par smadzeņu skalošanas pulciņiem ar neesmu labās domās, daudz labāk pielietoju savu smadzeņpodu... arī gultā

Inkognito> Tie, kuros "māca" ieraudzīt vairāk nekā var ieraudzīt...

nu tas ar to gan man nebūs laimējies
Es par cilvēkiem, kuri dzīvo savu dzīvi, kuri dara savu darbu un padara to tik labi, ka citiem prieks.
Diemžēl dažiem jau 25 gados dzīve ir sagādājusi tik smagus triecienus, ka atveras acis, ausis un sirdis tā, ka 50 gados pat sapņos nerādās. Nu tā, bez pulciņiem...

Ar šito nepateiktā saklausīšanu var tādās auzās iebraukt! Ja es ar kādu cilvēku runājos, tad saku viņam visu, ko domāju, ja tas ir mans mīļotais cilvēks, tad man nav problēmu viņam pateikt, ka mīlu, ka man ir labi ar viņu, un to pašu es vēlos sadzirdēt arī no viņa mutes, un arī sadzirdu Un nemeklēju nekādus zemtekstus tur, kur to nav. Man kādreiz šeit pat diskusijās ir pārmests, ka es neprotu lasīt starp rindiņām. Jā, neprotu un nemaz negribu prast. Ja man nevar pateikt pa tiešo, tad es neiešu štukot un mēģināt izprast ko viņš/a ar to gribēja teikt. Man nepatīk sarežģīt vienkāršas lietas, lai tikai izskatītos gudri Bet izskatās ta nevis gudri, bet tieši otrādi