Kad kāds stāsta, cik viņš ir nelaimīgs, iesaku pastrādāt kādu laiku aprūpes sfērā... viedoklis krasi mainīsies

Jā, dzīvē viss ir salīdzinoši. Reizēm jūties slikti, bet kad uzzini piemēram, kā japāņiem tur iet, kāda traģēdija tik daudzām ģimenēm, tad uzreiz liekas, cik mums te labi.

Tas būtu briesmīgi, katru dienu domāt par japāņu traģēdiju, karu Lībijā vai tuvojošos Armagedonu...
Labāk iekožos ābolā un priecājos par skaisto rudeni...

Man nu nekādā veidā nesaistās vārdi pienākums un mīlestība. Kas tad tas tāds??? Pienākums ir tas, ko Tu dari un par ko Tev maksā. Jā, un tad Tev ir pienākums savu darbu padarīt profesionāli un perfekti. Kāds attiecībās var būt pienākums???????? Vai nu Tu dari no sirds, tāpēc ka tas Tev sagādā prieku un Tev to gribas, vai arī nedari nemaz.

Jā, pienākums mīlēt skan neloģiski...

Ube, ja tas, ko Tu saki attiecas uz manis teikto, tad vienkārši neesmu laikam saprotami izteikusies. Te pamatdoma tāda - ja tik ilgi var kopt un NEPAMEST tik slimu laulāto draugu, tad to nevar darīt bez MĪLESTĪBAS UN UZTICĪBAS, un tiešām, kā saka Versija, var sameklēt profesionālu kopēju. Bet tas bija diezgan sen atpakaļ un nezinu, kā bija tad ar iespējām sameklēt profesionālu kopēju mājās. Un vai tas tomēr nebūtu arī pienākums- nepamest savu cilvēku nelaimē???
Spare, kad meklēju darbu/ faktiski esmu pensionāre/ vai nu vispār neatnāk atbilde/droši vien vecuma dēļ/, vai uzraksts - pilsētā darbinieki nav vajadzīgi. Un es neesmu nelaimīga - nevajag pārspīlēt.Slimu cilvēku kopējai nav nācies būt, bet ja tas būtu jādara - darītu.
Houpsummere - paldies, centīšos.

Tā jau ir, nepamest nelaimē ir viena lieta, mīlēt - cita. Var nepamest tāpēc ka tiešām mīl, bet var nepamest, tāpēc, ka ir milzīga pienākuma apziņa... un viss.

Aga. Un pēc tam ņaudēt, ka tipa es Tevis dēļ... visu savu mūžu... zaudēju... dienas gaismu neredzēju... pie Tavas gultas...
Ar to arī atšķiras pienākums no mīlestības.

Tieši tā Negribu tādu pienākumu redzēt...

nu nezin kad precas tad jau tas solijums skan "priekos un bēdās"...
ar to ari viss pasacitc

A-numa, kamēr mīl, tā arī ir. Ja vēlāk ļoti ciena, arī to mierīgi var...

varbūt nedot neizpildamus solijumus..

... jaunībai maksimālisms raksturīgs...

Pilnīgi piekrītu Neparastajai.Ube, ja nemīl un neciena - tad tādu PIENĀKUMU nevajag un tāds upuris nevienam nav vajadzīgs - kaut arī tas solījums "būt kopā priekos un bēdās "ir dots. Tad lai ātrāk dodas projām tur, kur vieglāk.:) Tādiem cilvēkiem labāk neprecēties.

ube kapec tikai jaunibai..precas jau ari ne tik jauni..un dod solijumus..
un var iznakt, ka solijums japilda ātrak kā iedomajas..

omju un opju kaites ..

ciprese54, konču gribi? varbūt kaut ko citu garšīgu?

Omju un opju vecumā precoties, tā kā būtu jau jāzin ko solīt un ko nē.

ube..pie varda "priekos" tā skalji un priecigi .."bēdas" klusinjam un sakrustojot kājas un pirksteljus..

1122 - pateicos par Jūsu uzmanību.
Tāpēc teicu - LABĀK NEPRECĒTIES, lai nebūtu jāpilda solījumi nekādā vecumā. It sevišķi jau opju un omu vecumā.:)

Kāpēc vispār ir kaut kas jāsola??? Var tak visu to darīt bez solījumiem?