... OOOiiii..., šovakar satiku kursa biedru, kuru nebiju redzējis vismaz 30 gadus...,
labi saglabājies čomaks, bet ar to atmiņu dikti smagi nācās, kamēr ’’līmējām’’ veco -varoņ’darbu- filmu..., lai gan, pielietojot tradicionālos atmiņas stimilācijas veidus, daudz ko atcerējāmies no mūsu vētrainajiem jaunības laikiem...

Jā, un tā jau veidojas tās komiskās situācijas.. es te arī kaut kad darbā iesmaidīju.. satikās divi vīriešu kārtas pārstāvji, viens dod roku, bet otrs tā atturīgi, jo nepazīst.. stāvēja abi un mēģināja labu laiku atsvaidzināt atmiņu kamēr viens no viņiem atmeta ar roku.. neatceroties.. :) kaut gan no otras puses nebija vel tajā vecumā, kas sāk parādīties vecuma marazms..

wikij, "vecuma marazms" liekvārdība - marazms vecuma pēc definīcijas - cita marazma, kā vecuma nav! un vispār jau marasms, ja turēties pie oficiālās orфogrāfijas!
pats reizēm aizmirstu Džona Travoltas vārdu, reizēm Niklasa Keidža, paretam Fernando Reja vai Boba Fosa vai Stenlija Kubrika vai Dastina Hofmana vai Freda Cinnemana vārdu un ja visus shit’os atceros, tad nevaru Žanu Gābēnu, Mišelu Pikolī vai Žanu Reno atcerēties, a ja visus šos, tad vismaz nevaru atcerēties, Žanu Kokto, Žanu Vigo, Entoniju Kvīnu, Stīvu MakKvīnu, Marselu Karnē, Semu Pekinpā, Frensisu Fordu Kopolu vai Žanu Lui Barro. reizēm pat nakts visū pamodināts, nevaru precīzi pateikt, kuru gadu labākās kameras ir attiecīgi Pentax K-1000, Pentax ME-super, Pentax SuperProgram, Minolta XG-m, Minolta X-700, Canon A-1 un Nikon FE-2.
biežākā pieredze tāda - draugi un radi apvainojās, kad ko pārjautā un kad es saku, ka jau teicu un reiz šie aizmirsuši, tad kur man rezōns teikt, reiz atkal aizmirsīs.

Man ir diezgan bieži atmiņas zudumi, bet nav bijis neviena smadzeņu satricinājuma... atkal ar manīm kaut kā savādāk kā citim...