..ak vaiii..., kā tik nav gājis, ka melns gar acīm paliek..., uz acīm pa betona trepēm ir paņets, ka neatcerās, ka atpakaļ ticis, arī pa degunu ir gadījies atrauties, tā ka pie sajēgas nāk, tik kad visi jau prom..., nekas patīkams jau tas nav, bet gadās vēl stulbāki gadījumi, kas nav saistīti ar fiziskajām traumām...

dažkārt ir tā, ka intensīvi domā kaut ko citu un nekādi nevari pieslēgties otra teiktajam
arī tad nākas vairākkārt pārjautāt, lai teiktais pielektu...
ar atmiņas zudumu gan tam nav nekāda sakara

Ir vēl tādi tīšie atmiņas zudumi - ko negribu, to neatceros

jā, jā -nav ko savu galvu ar nevajadzīgām lietām piesārņot...

Es vienmeer atceros, ja esmu kaadam paraadaa... bet reti kad atceros tos, kas paraadaa man... :) Nu slikti... :))

Ja tā pa nopietnam, pēc savas pieredzes varu teikt, ja ir bijušas vairākas operācijas vispārīgā narkozē, kā arī lieli pārdzīvojumi tik tiešām atmiņa pasliktinās.
Bet ja caur humora prizmu raugās - galvenais jau atcerēties, kas pašam svarīgs, par pārējo - štrunts :))

Atmiņas zudumi = politiķu slimība! Pamēģini prosts mirstīgais kādu nodokli nesamaksāt, ādu noģērēs. Bet politiķiem - sola un sola, jo kā var nesolīt.

es aizmirstu visadus sikumus..kaut ko it kā gribu ripoju uz virtuvi vai otru istabu un sāku darit ko citu..
neatceros klasebiedru uzvardus..ne jau visu, bet lielas daljas..vardus atceros uzvardus ne..
tas jau vidusskolas..a tos kas lidz 8 klasei tiem ij vardus neatceros..
bet ja netaceros tatad nevajag..
bet tas nav nekads brinums..un sausmas..
galvenais atcereties svarigako

Ja neatceries, tātad nevajag- šitam es piekrītu.
Un piekrītu ari tam, ka lielā stresā paliek atmiņā tikai stresa izraisītā situācija, pārējo, kas notika apkārt taja laikā, nevar atcerēties.Tā man ir bijis, bet tas tikai nozīmē, ka stresa situācija prāts koncentrējas uz problēmu ar pilnu atdevi, tāpēc citām lietām atmiņā nav vietas.

eed biezpienu, buus ok :)

biezpienu neiesaku... tā izdevīgāk

Nez, Pienene ar tik nopietnu tēmu kā atmiņas zudums nevelk uz tādu kā latīņamerikāņu seriālos pausto domu, kur parasti tā atmiņa zuda/vai vēl tagad arī, nezinu jo neskatos seriālus vispār - nekādus/ un KĀDAM kaut kur kaut kas ir pazaudējies... varbūt...
Pēc vairākām narkozēm ar to atmiņu varbūt tā pašavakāk ir. Pārdzīvojumu arī nav trūcis.Bet kā sauc, neesmu aizmirsusi, liekas, kur atrodas mājas, cik bērnu un kā tie uzskatās, arī zinu.
Par klases biedriem - gan domāju, ka atceros - pamatā, ja nu kāds varbūt... pēc vārdiem domāju, ka zinu, ... kā izskatās, Dievs viņu zin, jo dažs labs nav gadu desmitiem redzēts.
Piekrītu Oliandrei un Neparastajai- galvenais, ka atceros pašai svarīgo un būtisko.

Diezgan beediiga pieredze.. maasa kluva autoavaarijaa pirms trim gadiem, ... smadzenju satricinaajums, kontuuzija, tuuska... Nu ko, lai saka, taas filmas, kuraas it kaa peec notikumiem netaceraas-ir atminjas zudums- ir tikai filmas, ... dziivee ir daudz kritiskaak, triis meeneshi slimniicaa... pirmos divus pat savus beernus neatceraas, nevienu radinieku... burtiski uzpampusi piere (galva)... atkariibaa no trieciena, ir reetas uz sejas, galvas, pieres... skats drausmiigs, un nav nekaa smiekliiga. Netaceraas notikumus, un neatceraas arii vaardus-lietu un priekshmetu un darbiibu nosaukumus ... saka domu ar kaut kaadiem vaardiem, kurus gruuti uztvert, un pilniibaa nesakariigi runaa.

Houpasummere, TĀ ir traģēdija Jūsu māsai. Tikai īpatnēji tas, ka neatceras tieši savus pirmos divus bērnus un pārējos atceras. Izrādās, ka tā arī var būt. Lai veseļojas!

nu ja ta ir tragedija , te ta diskusija laikam par sikumiem ko neatceramies..
tipa ..ieliek brilles ledusskapi un meklē kur ir

Ciprese, tas bija sen, tagad ir viss kaartiibaa. Tikai gjimene izjuka un attieciibas saruka ar visiem gimenes locekljiem... siikaak nestaastiishu.
Pirmos divus =>bija domaats-pirmos divus meeneshus!

Tad jau labi, ka viss kārtībā.:)

Vēl piebilstot pie iepriekš teiktā. Ja Jūsu māsai bija tik smagi, dabiski, ka tas viss atstāja iespaidu uz visu viņas būtību. Jo izjūtas diezgan pazīstamas.:) Bet vienīgais ko varu bilst / lai Dieviņš man piedod šos vārdus/, ja ir tādi ģimenes locekļi, kas pēc tā var no cilvēka novērsties un TĀDU viņu nepieņemt, tad tas ir labākais, ko viņi varēja izdarīt.
Tad labāk dzīvot ar apziņu, ka esi viena un vari paļauties tikai uz sevi.:)

Njā, par to negribēšanu atcerēties.. reizēm tas tik tiešām izdevīgi.. :)

Tēma radās filmas Vilcene sakarā, par Komova atmiņas zudumu domājot... un cik nu pašai pieredzes...