O, piektdieni, es atkal domāju, ka tu šo te biji iedomājies:
http://www.youtube.com/watch?v=...vzlRwfTxOPA Man kādreiz meita vakarā, kad pati jau zem segas, un tās kājeles nomazgātas, mīlēja nodziedāt: "..ar mani atkal runā kājas ~"
Sarunājam tā, ka šodien vai rīt, sestdienas vakarā šo dziesmiņu tā arī kā bērni nodziedāsim, var- kādam no šīs diskusijas tusētājiem kā veltījumu,- bet pēc tam padalīsimies ar iespaidiem, ko tai naktī sapņojuši (?)
Bet par to tveramā un netveramā vilinājumu un būšanu tā arī ir, kā haralds teic. Tikai to netveramo vieglāk ir notērēt, piekļūt tam nemanāmi un vējš vītolos vien paliek..
Tāpēc ir labi, ja trīs draugi spēcīgi par tevi dienu un nakti ir nomodā: čujs, juška un poņa