Tā gan, tauta..

Šis jau arī mazliet tāds kā dvēseles striptīzs bija. Pat haralds maiciņu pacilāja  (.)

Uldīt, neesi nu tik naivs. Vienai daļai ubagotāju tāda dzīve ir tik ļoti pa prātam, ka viņi neko nevēlas mainīt. Es neatkārtošu savu stāstu par Bastejkalnā ubagojošo sievieti, kas toreiz izlasīja, tie zina, pārējie paši var apmēram iedomāties. Tā kā nevajag pārspīlēt arī ar labdarību. Mums katram tuvākā vai tālākā apkārtnē ir zināms kāds cilvēks, kuram iet patiešām grūti, tad lūk viņam arī palīdzēsim, bet tā vispārīgā labdarība reizi gadā uz Ziemassvētkiem labdarības pēc man nav pieņemama.

junona2 - Vienai daļai ubagotāju tāda dzīve ir tik ļoti pa prātam, ka viņi neko nevēlas mainīt.

krietni vairāk pa prātam viņiem būtu dzīve, kurā nebūtu jāubago, kurā tāpat wisko iedotu.
bet - vai nu izmaini pasauli virzienā apmierināt savas vēlmes, vai iznīdē savas vēlmes - es neklanu uz to, ka bomži un ubagi visi budisti vai daoisti - vienkārši ilgstoši dzīvot dirskomfortā sikoloģiski pagrūti un ja cilvēks nevar savu dzīvi izmainīt, tad izmaina savu attieksmi un vērtību sistēmu. vīnogas skābas.

tie gan ne ubadziņi, bet 1-kārši bomži, kuri 6:00 velk vannu ar 50 kg stikla lauskām nodot par 1 s/kg!

Protams, tas viss ir jaunas tēmas vērts. Man tēvs alkoholiķis, zinu, ka tādus nav ko appuišot, kad tā sāpe uznāk. Bet ir bijusi saskarsme ar ne sliktiem ļaudīm, kam vienkārši nav tās izglītības vai galva uz pleciem, konkurence smagi pārstaigājusi pāri; ir arī čigāni, kam savs liktens ar sab. zīmogu apzīmogots (nedomājiet, ikdienā pārsvarā esmu aukstā zivs (gan ar radiatoru), kam mēdz arī neiejūtību pārmest). Nu, un no kā tad lai pārtiek tāds bezcerīgais, kuru neviens tā īsti ne mīl, ne arī ieredz. Ja pretējais dzimums neprotas un neatrodas, bez maz vai jāpārdodas..
Tiem reizēm lētāk nopirkt kalorijām bagātu kaut kādu brūvējumu, lai lejā dabūtu to zaņķi, kas jāēd, nekā nemitīgi saspringt domājot, no kā lai, godprātīgi strādājot, pārtiek; un ja vēl bērni..
Meditācija, dievišķā apziņa un gavēnis- vai tādiem palīdzētu?

jā,jā un vēlreiz jā - lohiem pieder pasaule :)

uldiitis arii’’ paceela maicinju’’   
ielu muzikantiem gan es neliedzu kaadu naudinju,, ubagotaajiem -nee..piedodiet ,par cietsirdiibu.

Brālis vairākus gadus atpakaļ Taivānā bija mācībās (studentu apmaiņa). Tad, lūk, cik atceros, viņš teica, tur ubagotāju neesot. Katrs grūtdienis kaut ko tirgo (piedāvā pretīm)- kaut vai kādu nieku (līdzīgi, kā tas pie mums ir novērojams vilcienos)..

   

puro - piedodu par ciet-♥-ību.    
itkā jau vismaz "pro formu" zolīdāk, ja ko piedāvā. vienu tantuku esmu ielāgojis, kurš ziedus andelē, tak, kad nopērk, tobiš iedod naudiņu, ziedus ņem atpakaļ!       

..vai arī (esat manījuši!) reizēm Rīgas ielās tantuks rotaļu ksilofonu dauza bez jēgas un sajēgas   , bet galu galā liela daļa mūziķu tā ir sākuši! Žēl, ka tie labākie gadi tam tantukam ir citu piemirsti un pagājuši, bet gan jau tas Dieviņš dzīves laikā jelkādus mājienus tai bija devis..

Zvaniņš skan, zvaniņš skan, Ziemassvētki brauc;
nez, būs tās dāvanas, vai kā:
visi bērni sauc!

Apdāvināšanās ar maiciņu cilāšanu...     labi, ka nevirināt mētelīšus...    

čehu draugs stāstīja - Prāgā viens džeks uz ielas izkrāmē skanas kasti, palaiž muzonu - kautko simfōniskā orķipestera izpildījumā un "diriģē"!    

es par daudziem draugiem zinu, ko gribētu viņiem iedāvināt. bet - laime bija tuvu, bet pietrūka naudas!    
jā - ja man - ne iedāvinātu - dotu/piedāvātu iespēju nopelnīt dzīvošanu, nestrādājot 10 stundas dienā ar rokām līdz elkoņiem sūdos un nestrādājot darbus smagi zem kvalifikācijas, novērtētu.    

Viens Irijas latvietis savai bijushajai skolai Palsmanee uzdaavinaaja atstarojoshaas vestes.Noskaidrojis, cik beernu maacaas skolaa, un visiem uzdaavinaajis pa vestei un saldumu tuutai.Skola atrodas shosejas malaa.Maajupcelsh beerniem ar vestiiteem nu buus daudz droshaaks.
Malacis latvietis!

Jauks vēstījums, chikititaa (gandrīz paspruka chikibrikitita)!
Bet, versija, šoreiz ir tā- mēs, veči, maiciņas cilājam, bet jūs, dāmas, mētelīšus virināt..

..tagad graužu žāvētas dateles, nopirku piparkūku mīklu un gribētu kādu brūti ar karstvīnu sagaidīt ciemos, tikai nezinu, kurā virzienā lai sauc    

Tautā nevar ne cilāt, ne virināt.
Dvēseles striptīzi arī nav ieteicami.   

Bet tomēr (kas man nepieskaitāmam ko padarīs): http://exstudija.times.lv/kt.mp3

uldinj - tev bija iespeeja manaa virzienaa saukt.

Dāvana: TV3 tūlīt pl. 21.20- "Pamesti sniegos"..

harald: izklausās tā, it kā tu strādātu par santehniķi vai asinizatoru (bet es domāju, ar foto lietām ņemies)!
Administrācija ir priekš tam, lai ērtāk no tā tava darba varētu gūt labumu, un kam gan negribētos, lai kāds visnotaļ izskatīgs, gudrs un talantīgs censonis, tieši tāds kā Karlsons, tam izdabātu. Bet tavu darbu sāk novērtēt un cienīt tad, kad bez tā kāds sāk izjust diskomfortu..
Strādā ar apdomu (to visi novēlam haraldam)!

Sens nostāsts:
Konservatorijas aulā sēž Raimonds Pauls. Pie viņa pienāk kāds students, laipni apsveicinās, izsaka apbrīnu tā daiļradei, un tad godbijīgi saka:
- Cienījamo maestro, vai jūs, lūdzu, nevarētu izpildīt kādu nelielu manu lūgumu?
- Nu, un kāds tas būtu? -ar ironiju atjautā Raimonds.
- Redziet, man ir iepatikusies kāda meitene, un es uz viņu vēlētos atstāt iespaidu. Vai jūs, lūdzu, nevarētu mani kā senu paziņu draudzīgi pasveicināt pēc brītiņa, kad kopā ar to meiteni te garām atkal nākšu.
- labi! -brītiņu padomājis, atbild maestro.
Students aiziet, un nepaiet ne desmit minūtes, nāk ar draudzeni..
- Sveiks, Rihard! Kā klājas? -sirsnīgā ieinteresētībā iesaucas Raimonds Pauls.
- Ei dirst, Raimondiņ, man šodien nav laika! -atsauc students.

Tā reizēm, puro, notiekas ar mums un to Dieviņu, vidū tieviņu, kad tam Ziemassvētkos garām dodamies..