Neesmu dižais puritānis un iespēju robežās paudu savu iecietību un lojalitāti citaadi orientētajiem cilvēkiem.
Kaut kā vienmēr šķitis, ka jaunkundzēm varētu būt lielāka pievilcība savā starpā nekā kundziņiem, taču nesens atgadījums lika pa īstam saprast savu orientāciju:
Esam trijatā - divi bērnības draugi un jaunkundze. Vakara noslēgums un gaisā virmo iekāre. Viss ir atbilstošs tam, lai notiktu nenovēršamais - divi kungi darītu ko mācētu, lai paši un jaunkundze justos labi. Istabā šķiet par karstu un esam dižgultā, kaili, zem plāna palaga.
Mēreni drudžainu grābstīšanos pārtrauc jaunkundzes flirtējoši samtaina balss - "Paglāstiet viens otru pa īstam - tad mēs arī turpināsim pa īstam!"
Draugs saprata pirmais un neslēptā vienkāršībā pavaicāja - "Tu gribi lai viens otram padročījam?!"
Atbilde bija smaidoši apstiprinoša.
Diez vai vēl kādreiz gadīsies tik jaunu, formīgu, glītu un tvirtu jaunkundzi palagos skaut divatā, bet mēs abi izkāpām no gultas, un bez vārdiem devāmies pie bufetes.
Lāgā pat neatceros un neinteresē tas, kas notika tālāk ar jaunkundzi, taču mūsu abu draudzība noteikti kļuva tāda kā cīpslaināka un ciešāka.

Ko darītu Tu?
1. Kas tad tur - varējāt taču pašļūkāt viens otru diža mērķa vārdā!
2. Varbūt vajadzēja pamēģināt - varbūt iepatiktos un nerakstītu šeit visādas muļķības!
3. Veči - es ar jums, da nu na... viņas - pašas nezin ko grib!
4. Cits variants (Lūdzu aprakstīt izjusti)