visiem arī nav jābūt uzņēmējiem. organizatoriskie, administratīvie, juridiskie un vienkārši ar darbu ar cilvēkiem saistītie faktori ir visa sarežģīta buķete. ir daudz vienkāršāk aiziet uz darbu uz 8 stundām, izdarīt to, ko cits ir izlēmis, ka tev jādara, cits sagādājis apstākļus, kuros strādāt (atbilstoši neskaitāmiem normatīviem), cits sagādājis materiālu, ar ko strādāt, saplānojis darba laikus, izrēķinājis izdevumus un ienākumus un izštukojis, cik no tā var izmaksāt algās. cits nopircis nepieciešamās liceces, nokārtojis nepieciešamās reģistrācijas utt.
protams, ka tad atliek gana laika klaigāt. bet - faktiski pie regulārajiem klaigātājiem te arī ir pierasts.
tas, ka Latvijas uzņēmēji neprot attīstīt biznesu, bet ieņēmumus izlieto, lai pierādītu sev un pasaulei kaut ko, kas nevienam nav jāpierāda, tā, protams, ir taisnība. bet pēcpadomju frukti tādi nu vairumā ir. uz izrādīšanos. gan jau krīze tomēr būs nolikusi pa vietām. nu, vismaz jācer uz to..