Pēc pasūtijuma gribi negribi jāstrādā, vien bez termiņiem

Beed, tad Tev ar klientiem ir paveicies

pasife... ir vēl variants, ka beeda tik labs meistars, ka cilvēks gatavs dot laiku cik vajag. Interesē labs rezultāts, ne kaut kādi termiņi. Runājot par termiņiem. Mani novērojumi, ka kaut kāds mistisks termiņš bieži vien sačakarē dikti daudz ko. Jūt, ka vajag vēl kādu nedēļu, bet termiņš spiež un tad... aidā, nekādas kvalitātes.

Tik-tak, tas ir pavisam labs variants
Bet ar tiem termiņiem citrreiz jau pats īzpildītājs nodomā kā students - man vēl laika gana, tad atliek uz pēdējo brīdi un līdz ar to pieklibo kvalitāte, jo manāma tevis minētā steigas klātbūtne.
Laikam jau jāskatās konkrēti pēc darāmā specifikas un vēl citiem apstākļiem.

pasife, beeda jau te vienā diskusijā žēlojās, ka viņam klienti zvana, bet darbu nedod :) Tā kā varbūt tomēr grib tos termiņus :)

aaa, tas tepat vien bija :)

beeda | 01.06.2011. - 17:14:20

Klienti jau iru, zvanās, aprunājamies, sarunājam-a kur viņi visi nozied-kujviņu zin

par dārgu laikam. Zin kā... tagad tak daudzi uz bezdarba un krīzes rēķina visu pa velti grib.

Te jau vajag nelielu analīzi/ tirgus izpēti, un tad jau aptuveni būs skaidrs, kāpēc paliek "kujviņzinkur" Jebšu par dārgu, jebšu termiņus vajag, jebšu vienkārši aprunāties gribēja

Apzin tirgu. Vēl viss fantāziju līmenī.

pasife Kompensācija par traumu darbavietā pienākas?
nosacīti. a man par gafīgajām traumām no strādāšanas kopā ar idijōtiem idijōtu vadībā!

Tik-tak, 10.06.2011. - 14:50:31 + 10.06.2011. - 15:07:33 = ...

Katram statusam darba tirgū savi plusi un mīnusi.

Darbi/produkti, ko Beeda piedāvā, ir visai sarežģīti vidusmēra naudīgā pajoliņa saprašanai. Bēedas darba vērti saprot tie naudīgie, kas saprot arī daudz ko citu, bet naudīgo sapratēju, kam tas pakalpojums tagad vajadzīgs, palicis maz... :) No tiem, kam Beedas darba rezultāts vajadzīgs, palikuši lielākoties tikai naudīgie pajoliņi. Naudīga pajoliņa devīze: labi, daudz, tūlīt, ilgi un = par velti.

Darba tirgus solistiem reizēm savi klienti jāaudzina, jāskolo -- jāskaidro: par ko un kāpēc jāmaksā... Paskaidrot nedrīkst arī pārāk daudz, -- tad pajolītim liekas, ka tie citi taču lētāki un tas viss taču tik vienkārši!

Ne visiem gadījumiem, tomēr der partizāniskā sadista padoms: ja jums kāds uztaisīs lētāk, bet būs kādi sarežģījumi, atstāšu jums savas koordinātes, -- nav, protams, medusmaize pārtaisīt to, ko cits aplam uztaisījis, toties pēc tāda paaugdemonstrējuma pareizi reaģē lētā pircēja draugi un paziņas, kuri lēto pirkšanu izlaiž un meklē labo pakalpojumu uzreiz, pa taisno, bez pārspīlētā lētuma stadijas.

Kautkāds dīvains jautājums :Kur ir darbs... Piemēram pie manis ir darbs, jāsakrāmē malka, jāpļauj zāle jāravē dārzs, puķudobes u.t.t

Pasife... :) Ar tirgus analīzi, ko var nosaukt par atbilžu meklēšanu uz bērnišķīgajiem jautājumiem: kas, ko, cik, kādēļ? cilvēkiem šais laikos grūti -- slinkums un problēmas pārspīlēta vienkāršošana traucē. Kurš šai ziņā slinkāks, tam vieglāk iekrist -- protams, par savas naudas, laika un nervu cenu. Un vēl izplatīta sērga = mietpilsoniskais kauns no savas nezināšanas, -- tas kauns, kas neļauj uzdot jautājumus. Mietpilsoniskā kauna efektu pastiprina pārspīlēta pašvērtējuma efekts: pats visu zinu. Protams, lētu kaku pārdevējiem mietpilsoniski kaunīgs, bet pašapzinīgs idijōts ir medusmaize.

Maigonisd... :) Tev Tavā saimniecībā = tikai viena neraža: tie darbi, kas pie Tevis dabūjami, nav tik interesanti un aizraujoši kā tie nedarbi, kuros iespējams pie Tevis piedalīties...

alegre, vienmēr, kad beidzas jel kādi argumenti sākas robeža "tev skauž utt." ;) Man vienkāršā saprašana, ka nesaņemot dotācijas izsprāgs kā pērnās mušas. Jo pa lielam tikai un vienīgi ir gatavi uz to lai kāds dod. Tu te mini, ka citviet pasaulē ir tas un šis, bet aizmirsti to, ka citviet pasaulē jelkurš zemnieks necenšās iegādāties tehniku par astronomiskiem līdzkļiem kuri pašam vispār nav. Bet mūsu surdo zemnieki tak jo lepnāks antjins, jo labāks zemnieks, bet pamanās atkal čīkstēt par sliktu valdību un to, ka par maz viņiem atmet jevropa kapeikas. ;)

Paskaties plašāk kuram tad pasaulē letiņu produkcija vajadzīga???? tak arī te pat uz vietas cilvēki meklē kur ir lētāk un turklāt vai nav vienalga ko bāzt mutē, jo ķīmikālijas ir gan tur, gan te vairumā. Vienīgi pārliecināts par savu ābolu kartupeli vari būt pats, ja to izaudzē. ;)
Jā jā pēc 20-30 gadiem būs tieīos tajā pat "pakaļā"kur tagad. Tu tak ir naivs! :))))

Par integrēšanos teikšu tā, ka jaunā paaudze spēs integrēties sevšumā un saistīt savu dzīvi tur ar konkrēto vietu. Grūtāk ar integrāciju ir pusmūža cilvēkiem, jo krāsi ir viss jāpārvērtē, bet jauns lec dzīvē iekšā nedomājot par neko. Tā kā nebūs neko daudz, kas te gribēs atgriezties. Vēlreiz uzsveru izved savu pēcpusi no pilsētas uz dziļiem dziļiem laukiem un paskaties, kas tur mīt un vai vispār pa kādiem 20km ir sastopams kāda dzīva dvēsele.

Itkā tēmā vajadzēja par "kur ir darbs", bet sanāk viss ap to dabu, bet ne to ko vēlējās uzzināt.

Mocca, Tev tuvumā laika jau gadījušies tikai vienas zortes zemnieki, tie aplamie. Jā, es arī redzu tos aplamos, bet lai viņi vai iznīkst paši, vai sagaida brīdi, kad paši sagribēs būt neaplami: aplamajiem citu iespēju nav. Toties enerģiskie, izdomas bagātie, gudrie un attapīgie ir visās -- jā, jā, jā! -- visās zemnieksaimniecību grupās! Gan starp vismazākajiem, gan starp vislielākajiem. Daudziem gudrajiem traucē naudas trūkums -- pašiem nav, ārvalstnieku bankas turpina Latvijas naudu sūtīt savām, pārsvarā zviedru, mammām, toties liela izdevība ir tieši prātīga eirofondu izmantošana, -- nu, ja kāds šobrīd nemāk tos izmantot, kādēļ smilkstēt un kaukt nevis mācīties? Pērn vairākas reizes nācās lietas kārtot Lauku Atbalsta dienestā un -- pašam uzreiz negribējās noticēt, BET: vismaz Ventspilī un Talsos, kur LAD Ventspils atzara priekšnieces sēž, attieksme, informērtība, vēlme palīdzēt -- tas viss bija lieliski! Protams, sarkastiski -- ne pret LAD dāmām -- apjautājos, kādēļ pie šām rinda koridōrā tikai pēdējos datumos pirms noteiktiem termiņiem, toties martā, aprīlī, maija sākumā = neviena interesenta: atbilde bija/IR = laucinieki šais laikos ir slinki, bailīgi un kūtri -- pārāk daudz to slinko, bļin!

mocca, "tev skauž" bija tēlains izteiciens, neuztver personiski :)
Savukārt par "jevropas kapeikām" - visā pasaulē valstis dotē lauksaimniecību, tāpēc, ka tai nav tik liela pievienotā vērtība un nevar būt. Kāds ir variants? nedotēsim lauksaimniecību, lai mirst ārā - dotēsim tikai tehnoloģijas. Tas nekas, ka cilvēkiem nav ko ēst, jo nav kas ražo pārtiku, toties var internetā sēdēt - tad jau arī ēst gribēsies mazāk... Lauksaimniecība IR jādotē, jo lauksaimnieki nevis bez dotācijām "izsprāgs", bet vienkārši ar to nenodarbosies - ja nenodarbosies, tad tie, kas "izsprāgs" būs pilsētnieki, nevis lauksaimnieki.
Es nenoliedzu, ka LV pērk nevajadzīgas lietas cilvēki, bet tajā pat laikā tas pāries un cilvēki sāks domāt racionālāk. KRĪZE IR FANTASTISKĀKĀ LIETA, KAS NOTIKA AR LATVIJU! Es katru dienu priecājos, ka ir krīze :) Es ceru, ka pēc gadiem 10 būs vēl viena, varbūt pat vēl smagāka krīze. Tas iemācīs mums dzīvot pareizi. Tagad jau var redzēt, cik daudzi cilvēki ir sākuši saprast, ka motora tilpuma attiecībā darbojas "izmēram ir nozīme" - pie tam mazākam izmēram. Salīdzini pirmskrīzes autoparku ar šībrīža autoparku - daudzi ir pārdevuši savus dārgos auto un nopirkuši lētu un praktisko - ar ko braukāt ikdienā. Tas pats notiek visās jomās - cilvēkus krīze izskolo. Tie, kas mariina vārdiem ir "aplami" kļūst "neaplami" (vai vismaz cenšās).
Un nez vai es esmu naivs, drīzāk to varētu teikt par tevi - paskaties izmaiņas pēdējos 2 gados un tad padomā kā mainīsies uztvere 20 gados, jo beidzot daudzu cilvēku domāšana ir uzlikta uz pareizām sliedēm un pareizajā virzienā. Tā kā 20 gadi vēl ir pesimistisks variants. Pēc 10 gadiem jau knapinātājs latvietis sēdēs galvenokārt ekonomiskos auto un domās par ekonomēšanu, nepārmaksās nevajadzīgi par lietām, kas viņiem nemaz nav vajadzīgas utml. Protams būs izņēmumi, bet tie izņēmumi skaita ziņā ir dramatiski samazinājušies un samazināsies vēl vairāk.

Par letiņu produkciju - tā bija, ir un būs vajadzīga - tikai jāmeklē ir niša pareizā. Protams mēs neražosim tik daudz cik Brazīlija, Krievija, Francija vai Ķīna, bet mums ir lietas, ko spējam piedāvāt tirgū un tādas rodas jaunas katru dienu.
Piemēram, Francija no Latvijas iepērk vīnogas vīna ražošanai. Viņiem tak ir papilnam, bet kāpēc pirkt no mums? Jo mums viņas ir īpašas. No tām vīnogām veido vīnus, kas maksā vairākas latviešu mēnešalgas pudelē. Vai tiešām nekur pasaulē mūsu produkciju nevajag? Atver acis!

Par jauniešiem svešumā - nu nespēs viņi visi integrēties tur. Es pat teiktu diez ko liels būs tas skaits, un daļa no tiem ieplūdīs laukos ar jauniegūtajām zināšanām un prasmēm.

mariins4x4 | 11.06.2011. - 07:50:44 un alegre | 11.06.2011. - 11:50:20

Šobrīd nepietiek būt labam sava aroda meistaram, ir jāprot būt labam psihologam un pārdevējam (pārdot savu pakalpojumu ar ilgtermiņa derīgumu nevis kā šik bļesk traļaļa tri rubļa vienmēr bijis aktuāli, taču šobrīd vērtību sistēma atkal atveseļojas, tāpēc grūtāk), sevi visu laiku motivēt saglabāt pašcieņu un darba kvalitāti, uzturēt sevī paļāvību, ka nākamā diena atnesīs jaunus risinājumus, būt atvērtam - saredzēt jaunas iespējas, būt gatavam strādāt ar savām bailēm, lepnību, dusmām, aizvainojumu, egoismu... tas ir ļoti grūti - faktiski katru dienu pārvarēt sevi... padomiskā audzināšana turklāt vairumam ir iedvesusi "puikas neraud" = puikas ir akmeņi... tikai akmeņiem blakus arī meitenes kļūst par akmens sievietēm jeb dzelzs vecenēm...

Paskatieties apkārt - vairums ļaužu gatavi strādāt tikai naudas dēļ, veikt da jebko (pat apšaubāmu), kas atnes fikso naudu, cilvēki vienkārši NEZINA, kas viņiem interesē, kas viņus iepriecina, tāpēc dzīvo dzīvi kā ar gariem zobiem, meklē mierinājumu tai pašā alkoholā, rīšanā, spožās (lielās, greznās) mantiņās, gandarījumu nedodošā seksā...

... jā, krīze jau ir tieši tāpēc, lai attaptos un atskārstu, ka dzīvojam kā rukši, spodrinām visu ko citu, BET - mums ir arī sirds, un tieši atvērta sirds ļauj iemācīties dzīvot ar prieku...

Cilvēks harmonisks var būt, ja viņam gandarījumu sniedz visas viņam svarīgās jomas: attiecības, darbs, hobijs, veselība, izglītošanās utml. ... bet, ja dzīves ritenis ir ar robu kaut vienā jomā, tad ripojums ir klibs...

vienmēr ar tiem formulējumiem "iekuļos"
... es par to apmaksāto darbu...
darbs pie mammas arī ir... spēj tik ravēt, bet Ls par to gan nemaksā
cik maigonis maksā?/ ieinterersēti/

Inkkognitoo! Arī par to stāsts Tavs precīzs. Vēl ir arī tāda nianse: latvieši kādreiz augstu vērtēja "darba tikumu" un nesavtību. Ar po*ujismu darba tikumam pārgāja pāri 50 padkrievu gadi, tāpat kā pašiem darba darītājiem, tagad iet pāri vēl arī amerikāniskā sevis pašslavināšana, kas bieži robežojas ar pižonēšanos bez profesionāla seguma. Man tuva ir nemodernā, bet šur tur itin labi strādājošā rekomendāciju/ieteikumu sistēma, kas gan no valsts pārvaldes puses iedzīta pagrīdē: vislabākajās ieteikumu sistēmas izpausmēs ieteicējs atbild par ieteicamo, -- ne pārāk daudzi, bet ir viens bariņš, kuri darbavietas ieguvuši arī ar maniem ieteikumiem, un par vairāk nekā 9 no katriem 10 vēl arvien esmu pozitīvi gandarīts. Tas ir arī foršs azarts: laikus pamanīt talantu kopā ar darbspējām, precizitāti, godīgumu un pašdisciplīnu un nepalaist garām iespēju tādu cilvēku ieteikt citam cienījamam cilvēkam.

No valsts puses šobrīd spekulatīvi daudz kas tiek apgriezts otrādi un sakropļots. Ne jau tikai padomju laikā augstus vērtētas bija profesionāļu dzimtas/dinastijas -- ģimeniskie pārmantojumi profesionālismā. Pseidodemokrātiskie demagogi, savus soloegoistus bīdot, tieši šo sistēmu ir tīši sakropļojuši. Nedod Dies, policijas vai armijas majoram, pulkvedim turēt savā profesionālajā tuvumā dēlu vai meitu seržantu, leinantu! Korupcijas utml riski? Stulbums: ja katrs savu darbu dara labi, nav riska. Babuļošana par ģimeniskumu ir liekulīga, ja ģimeniskā darbaudzināšana profesionāļu vidē tiek nokauta -- lielāko daļuapzinīgā mūža cilvēki pavada darbā. Tos pašus dēlus vispirms liekulīgi aizden no tēviem nahren tālu un pēc tam brīnās, ka viens otru nepazīst un: kā tādā ģimenē tāds dēls varēja izaugt... bla-bla.. ļeru-ļeru...

Ja gribam kaut ko latvisku vēl kādu laiku turēt, kaut kad būs jātgriežas pie Darba ideoloģijas nevis pašreklāmisku egoistu demagoģijas, jopcik...