"Vai šī sieviete ir laimīga?"
Nezinu.Jo viņa nevienā teikumā nav paudusi par to.Bet pārliecināta par sava modeļa pareizību gan.
"..vai tas ir to vērts, ziedot sevi nelaimīgai laulībai, saglabāt uzticību cilvēkam, kurš to nav pelnījis?"
Šis jautājums laikam attiecas uz katru no mums atsevišķi.Ja runa par mani, tad junonai es atbildētu- viennozīmīgi nē, nav vērts. Attiecībā uz to sievieti... Nu kā lai pasaka vai viņai to darīt ir vērts! Un kāpēc mēs gribam secināt, ka viņa šausmīgi ziedojās un veltīgi izšķiež savu dzīvi? Tikai tāpēc, ka mēs tā neziedotos, jo tas mums šķiet veltīgi, pazemojoši vai kā citādi slikti?? Viņai pašai tas varbūt nav nekas sevišķs , sanāk organiski un viņa par to ,kā izskatās, sajūtas gaužām lepna un piepildīta
1 piemērs no personiskās dzīves - reiz kāda mana "izcili perfekta" paziņa visgudri aizrādīja - zini, tev ir 5 kg par daudz. Tas nav labi, izskatās taču briesmīgi un es justos šausmīgi tavā vietā" Es atcirtu : nu tad nēsā tos manus 5 kg savā galvā, un mocies vien tālāk manā vietā, ja tev tas šķiet šausmīgi !"