Ielogoties
Reklāma

Iemetīšu jaunu tēmu, varbūt tauta pamodīsies / 140

08/02/2010 21:21 | Diskusija lasīta 16111 reizes
Tēmu nošpikoju no Delfiem, bet mani ieinteresēja ne tik daudz mūžīgā tēma par sānsoļiem laulībā, cik kādas sievietes komentārs. Iekopēju:
Varbūt kādai no Jums, mīļās sievietes, noder šis mans modelis: Mūsu laulība ilgusi 30.gadus. Ar daudzām klizmām utt. bet mans moto visās draņķīgajās un arī jaukajās laulības situācijās ir bijis:
1. kaut arī mans vīrs nav to pelnījis, ka būtu viņam uzticīga, es esmu uzticīga savam dotajam solījumam Dievam pie altāra. Ja es to lauzīšu, cietīs mani 3 bērni un viņu nākotne un dzīve.Šī mana pārliecība mani ir pasargājusi kā arī saglabājusi manu laulību.
2. Esmu bijusi iemīlējusies arī citos vīriešos, taču, neesmu sev ļāvusi kļūt fiziski neuzticīgai vīram. Un ziniet, tās mīlestības ārpus laulības (platoniskās) beigu galā pāriet...
3. Neklausīties draudzeņu (arī mammas) padomos, attiecībā uz manu ģimeni.Kā es jūtu, tā daru.
Lai mums visām veicas un ir pacietība saglabāt savas ģimenes! (c)

Un tātad mans jautājums - vai tas ir to vērts, ziedot sevi nelaimīgai laulībai, saglabāt uzticību cilvēkam, kurš to nav pelnījis? Es nerunāju par šķiršanos, kas viennozīmīgi ietekmē bērnus. Mani pārsteidza tieši šie vārdi - es neesmu ļāvusi sev kļūt neuzticīgai. Vai šī sieviete ir laimīga? Es domāju, ka nē. Kā domājat jūs?
Atbildes (273)
1...567 891011...14
09/02/2010 13:52
... traki gan... šodien mīlu... rīt nemīlu...    
0 0
09/02/2010 14:08
tāda dzīve :) Tikai vecāku-bērnu, brāļu-māsu mīlestība nemainās, cita mīlestība iet un aiziet. Ja bērni izauguši, tad var šķirties, nevajag jau sev visu dzīvi sagandēt.
0 0
09/02/2010 14:37
... nu tie soliijumi pie altaara ir tikai formalitaate... tajaa daudz neskaidriibu,jo ne jau visi aiz miilestiibas precas ... soliit var tikai sev Dieva priekshaa,un nav vajadziigs altaars,ja, patieshaam,tas soliijums ir taa veerts... soliit miileet,buut uzticiigai ja nav pretmiilas tas ir stulbums... kaut gan miilestiibai nepaveeleesi,... un,ja dziivojot ar vienu var iemiileeties citaa,kas tad taa par miilestiibu... tieshi taa,kaa jau te mineeja,... gjimeni saglabaat var taapataas,prieksh kam fiziska uzticiiba kaadam-kursh to nav pelniijis...       
0 0
09/02/2010 14:54
Vai manu dieniņ visu sākumu nokavēju.    Tēma diezgan plaša un nevar viennozīmīgi pateikt balts vai melns. Manā saprāšanā tā sieviete ir dziļi nelaimīga ar to vien, ka sevi upurējusi un tagad tā teikt domā kā būtu bijis, ja būtu. Es uzskatu, ka nav vērts saglabāt kopdzīvi tikai kautkādu muļķīgu apsvērumu dēļ. Jo tā saucamā aizvainojuma sajūta tā vienkārši nekur neizplēnēs. Cietēji no tādas situācijas ir visi. Un izlemt bērnu vietā kā būs labāk arī ne vienmēr attaisnojas. Jo cilvēkam ir nelāgs niķis to otru pataisīt par slikto, jo redziet viņam ir bijis nodarīts pāri. Nākošā paaudzē ir ielikts tieši tāds pats attiecību modelis kā vecākiem.
0 0
09/02/2010 15:03
... bet izlemt ar ir grūti... ar cerību dzīvojam, ja nu tomēr...
0 0
09/02/2010 15:51
            
0 0
09/02/2010 17:04
   ... pret vīrieti kā pret bērnu??... vai die, gluži kā pasaules māte!
0 0
09/02/2010 17:10
Ir jau tāds vīriešu tips, kas meklē mammītes aizvietotāju. Nu nē, tas nav priekš manis. Bet ja abiem labi, tad jau viss O.K.    
0 0
09/02/2010 17:19
junon,labu attiecību pamatā vienmēr ir "Bet ja abiem labi"    Un tur nu sākās "labumu" kombinēšana    
0 0

Tēmas: 6
Ziņas: 15776

09/02/2010 17:49
nu, ja neko nejaucu, Platons rakstīja, ka tie vīrieši, kuri mīl sievietes tādi biezpienpēdas un sūdumuguras vien ir. tā ka punktā Nr. 2 iznāk, ka fizolopa vārds nelietīgi valkāts.

pie 1. punkta - Ja es to lauzīšu, cietīs mani 3 bērni un viņu nākotne un dzīve.
Ja es to NElauzīšu, cietīšu es pati un cietīs mani 3 bērni un viņu nākotne un dzīve.

pie 2. punkta - Esmu bijusi iemīlējusies arī citos vīriešos, taču, neesmu sev ļāvusi kļūt fiziski neuzticīgai vīram.

ESI sev ļāvusi kļūt GARīGI neuzticīga vīram?

3. punktu piedāvāju redakcijā "Neklausīties draudzeņu (arī mammas) padomos, attiecībā uz SaVu ģimeni. Kā jūtIET, tā darIET.
Lai mums visām veicas un ir pacietība saglabāt savas ģimenes! Tām no jums, kurām ir saglabāšanas vērtas ģimenes!       
0 0
09/02/2010 17:53
KAUT KAS ĻOTI paziistams.
Bez komentaariem!!!!   


0 0
09/02/2010 17:53
... šī sieviete jau ir kļuvusi neuzticīga savam to nepelnījušajam vīram... bijusi iemīlējusies citos vīriešos... viņa ir ļāvusies kārdinājmam,par kādu uzticību te runa?:)))) viņa jau sevi var mierināt, ka viss ir ok,bet tas ir tālu no patiesības... un ģimeni nevajag saglabāt par katru cenu,esmu par to pārliecināta
0 0

Tēmas: 6
Ziņas: 15776

09/02/2010 19:12
ube - ... pret vīrieti kā pret bērnu??... vai die, gluži kā pasaules māte!

ne jau pret KATRU vīrieti kā pret bērnu un ne kā pret savu bērnu.    un ja, tad kā pret nu jau pieaugušu bērnu.    
0 0
09/02/2010 19:20
Nu ja, te jau tās psīī.holoģiskās lomas samanāmas...    
0 0
09/02/2010 20:11
nevajag jaukt dažādas lietas: mīlestība- tās ir jūtas, sajūtas; uzticība, pienākuma apziņa utt- īpašibas. Mīlestība tāpēc ir īpaša, ka tā nav iemācāma, apgūstama kā īpašības.
0 0

Tēmas: 3
Ziņas: 1375

09/02/2010 21:40
"Vai šī sieviete ir laimīga?"
Nezinu.Jo viņa nevienā teikumā nav paudusi par to.Bet pārliecināta par sava modeļa pareizību gan.

"..vai tas ir to vērts, ziedot sevi nelaimīgai laulībai, saglabāt uzticību cilvēkam, kurš to nav pelnījis?"
Šis jautājums laikam attiecas uz katru no mums atsevišķi.Ja runa par mani, tad junonai es atbildētu- viennozīmīgi nē, nav vērts. Attiecībā uz to sievieti... Nu kā lai pasaka vai viņai to darīt ir vērts! Un kāpēc mēs gribam secināt, ka viņa šausmīgi ziedojās un veltīgi izšķiež savu dzīvi? Tikai tāpēc, ka mēs tā neziedotos, jo tas mums šķiet veltīgi, pazemojoši vai kā citādi slikti?? Viņai pašai tas varbūt nav nekas sevišķs , sanāk organiski un viņa par to ,kā izskatās, sajūtas gaužām lepna un piepildīta

1 piemērs no personiskās dzīves - reiz kāda mana "izcili perfekta" paziņa visgudri aizrādīja - zini, tev ir 5 kg par daudz. Tas nav labi, izskatās taču briesmīgi un es justos šausmīgi tavā vietā" Es atcirtu : nu tad nēsā tos manus 5 kg savā galvā, un mocies vien tālāk manā vietā, ja tev tas šķiet šausmīgi !"   
0 0
10/02/2010 10:29
Ha, ha... manā komentārā pamatdoma bija- savu vīrieti mīlu tik pat ļoti kā savu bērnu, t.i., beznosacījumu mīlestība! Jā, pat mans egoisms, pašapziņa to atļauj!   Ne jau es Aukle, viņš Mazulis! :)))Mīliet ļoti, ļoti- un būs jums viss!       
0 0
10/02/2010 10:35
austere-uz viirieti nevajadzeetu likt beznosaciijuma miilestiibu ,taa var sevi pazaudeet.
0 0
10/02/2010 10:39
Tiecībā pēc abpusēji līdzvērtigas sapratnes "beznosacījums" nederēs. Tad var sanākt kā sādžā: kaut s*ds, bet mans. Man tomēr patika tas veclatviešu skarbais piegājiens: pret savējiem prasības augstākas. Tagad bieži pārsvarā tieši pretējais uzskats: manējam/manējai vienmēr taisnība -- manuprāt, degradējošs uzskats un attieksme, ar kuru sākas daudzas dižziepes.
0 0
10/02/2010 11:13
Nezinu, kādi kuram bērni un vīri, bet mūsu komandā neviens uz ultimātiem un prasībām rereaģē!    Ne bērni, ne pieaugušie!    Tikai savstarpēja motivācija un mīlestība, attiecībā pret vīrieti , protams, + kaislība   Pienākuma pēc, nekustamā īpašuma dēļ, lai dzīvo tie, kas nav droši par sevi!    
0 0
1...567 891011...14
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas