Nesen bija beigtu cilvēku, anatonijas izstāde. Bija dārga, bet gana labi apmeklēta.

ja netā nerādītu cilvēku nomocītus dzīvniekus, kā piemēram to, kam ar drāti ilgstoši purniņš bija apsiets -vai mēs jebkad zinātu, ka tādas lietas pie mums notiek, ka tādi cilvēki līdzās dzīvo?
vai vajadzēja visu noklusēt, it kā nekas tāds nav noticis
varbūt šāds gadījums liks kaut vienam aizdomāties, ka turpat kaimiņos kāds dzīvniekmōcītājs dzīvo ?
vai sauss teksts bez bildēm būtu saistošāks?
Kas tā par strausa politiku -ja es neredzu, tātad mani tas nekad neskars

Nekāds velosipēds jau nav no jauna izgudrots Kas bija viduslaiku cilvēku labākās izklaides? Noskatīšanās, kā soda noziedzniekus - pakāršanu, gabalos saraustīšanu, galvas nociršanu, sadedzināšanu, utt., utjpr. Ir tāda leģenda (bet varbūt patiesība) par bendes namiņu pie Zviedru vārtiem. Kad viņš bija paredzējis sodīšanu galvenajā pilsētas laukumā, tad ielika savā mazajā lodziņā sarkanu rozi, lai cilvēki zina, kad jānāk uz laukumu skatīties. Reklāma

nu ja tik tagad viss it ka notiek "civilizētak."..nekas jau pa lielam nemainas..

nesaskatu sakarības
viduslaikos nonāvēja izklaides pēc, šoslaikus nonāvējas aiz neuzmanības, dažkārt savas stulbās pārliecības mudināti

Anita, es runāju par cilvēku interesi, nekas jau nav mainījies kopš viduslaikiem Vienalga, kādā veidā cilvēks ir nonāvēts vai nonāvējies, vienmēr būs kādi, kuriem interesēs uz to paskatīties. Es nevienu nenosodu, kuram interesē, lai skatās. Es norobežojos.

Protams, ka interesēs - cilvēkiem tā ir iedzimta interesē. Ja tādas intereses nebūtu, mēs būtu dārzeņi, kuriem nekas neinteresē - neinteresē iepazīt pasauli. Tik tolerances un ieinteresētības līmenis katram ir atšķirīgs - vienam pietiek vienu reizi paskatīties un rauj uz korķi, citam tas nesagādā nekādas emocijas un vēl citam sagādā baudu. Tas, ka iedomāsies, ka tā nav, nenozīmē, ka tas pazudīs.
Cilvēkiem interesē arī nāve, tomēr viņi no tās baidās. Šādos brīžos cilvēkiem ir iespēja nedaudz pietuvināties nāvei un varbūt labāk saprast to. Katram šī izpratne veidojas citādāka. Citam ir tādas bailes, ka vairs nespēj uz to nekad paskatīties, cits iekrīt azartā un vēlas redzēt to biežāk un sajust un saprast kā būs "pēc tam".
Principā tas pats, kas baznīca :) tā arī - cilvēks ir mirstīgs, dvēsele nezūd - jāpaskatās, kur tā paliek. Raujam augšā inkvizīciju un pētam šito lietiņu :)

šeit jau vairāk tiek bilžu veidotāji tiesāti
man liekās, tas ir tāpat kā tiesāt cilvēkus kas tualetēs strādā vai ... morgā strādā -par to taču nedrīkst runāt un vēl vairāk, publiski rādīt

Nezinu, es nevienu netiesāju. Es piekrītu Alegrem tajā ziņā, ka tāda interese daudziem cilvēkiem ir, un katrs savas intereses var apmierināt pēc saviem ieskatiem, kamēr tas nav likuma parkāpums. Ir daudz lietu, ko es nesaprotu, bet vai tāpēc es nosodīšu tos, kuri dara kaut ko ne tā kā es? Nu nē taču. Palieku pie uzskata, ka katram ir izvēle, ko skatīties, kāpēc skatīties un vai vispār skatīties.

Man domāt, tomēr ir lietas, kas ik pa laikam publikai jāparāda -- vēlams, gan ievērojot žurnālistu darba ētiku. Aizvakar pie Bauskas damsīte ar BMW centās apdzīt autobusu ar ātrumu, stipri lielāku par 100 km/h, kaut līdz pagriezienam uz mājām, kur ši kopā ar vīramāsu un dēlu devās, bija palicis puskilometrs. Ceļs tur taisns un pietiekami plats. Iepriekš cīnījusies arī ar kādu audi... Pati un abi pasažieri līķos, apdauzīti arī taranētā autobusa pasažieri.

Ja kāds pietiekami profesionāls bildētājs vai filmētājs būtu tuvumā... vai būtu jābildē un jāpublicē? Manuprāt, derētu un vajadzētu. Uz dažiem tomēr tādi skati iedarbojas konstruktīvi un atbilstošās situācijās viņi atturas no pārspīlēta riska. Protams, ir tādi "vēsie" un ciniķi, uz kuriem vairs neiedarbojas itin nekas.

Tūliņ paraušu orbītā!

Vispār senajās filmās es tik tiešām nekad neesmu izpratusi to trako vēlmi piedalīties pasākumā kur publiski nocērt galvu... piedevām par to priecāties itkā tas būtu kautkas prieku nesoš...

es arī netiesāju, bet tīri cilvēciski neizprotu kā arī neatbalstu... es tak varu neatbalstīt to, kas man nav pieņemams...

tāpat es vēljoprojām par to pašu labākā kadra meklēšanu... ievietojot daudz daudz bildes. Vai no tā citi kļūst redzīgāki, kad tas tiek atspoguļots mazliet uzbāzīgā veidā???

Varbūt tad ir vērts runāt par pasniegšanas veidu???

Tai medaļai nav tikai viena puse pārgalvība!

Tikko ziņās tiek precizēts, ka cietuši, apdauzīti un salauzīti apdauzītā autobusa 23 (!) pasažieri.

No vienas puses, mums tiek sniegta informācija un arī brīdinājums uzmanīties un nenonākt šajā situācijā.Un tas nav slikti.
No otras puses tas ir netaktiki pret cietušo tuviniekiem.
Viduslaikos, kad publiski dedzināja sārtā un cirta nost galvu, cilvēki nāca kā uz izrādi ar visiem bērneļiem. Tas man liekas vēl briesmīgāk.
Bet visos laikos atrodas tādi, kam tas interesē un tādi, kurus tas pārāk satrauc un tāpēc negribas to redzēt.

Lai cik daudz rakstītu par satiksmes negadījumiem, to skaits nez kāpēc nesamazinās, tieši otrādi, pieaug. Tātad cilvēki neietekmējas no šāda veida informācijas, neko nemācās, domā - es jau būšu gudrāks. Acīmredzot, ne vienmēr tā sanāk. Un patiesībā ir lietas, no kurām neviens nav pasargāts. Labi, nerunāsim par banālo ķieģeli (kaut arī tas nav izslēgts). Man ir zināms gadījums, kad avārijā cieta cilvēks, kurš ievēroja visus satiksmes noteikumus, bet viņa mašīnai virsū uzskrēja piedzēries šoferis. Par laimi toreiz visi palika dzīvi. Tieši tāpat kā šajā gadījumā, kad cieta 23 autobusa pasažieri, kuri svētdienas novakarē mierīgi brauca uz mājām. Morāle - ir lietas, ko mēs nekādi nespējam ietekmēt. Vai par to ir jāinformē? Jā, ir jāinformē, bet tieši tā kā Marīns saka, ievērojot ētiku.

Es neizlasīju te visu, man nebija vēl laiks pārlasīt un iedziļināties... bet... vai tas aculiecinieks ar optiku rokā, jeb tas reportieris... Vai viņš ir Dies tas kungs??? Vai tāds viennozīmīgi pareizais??? Varbūt tiesībsargs pēdējā instancē???

Lai izlemtu, kurš vainīgs, kurš nevainīgs, lai iebildētu pareizos rakursus, piedrukātu pareizos komentārus...


Vai mērķis attaisno līdzekļus? Vai citu cilvēku biedināšanu var attaisnot ar kāda cita ( lai arī viena ) sirdssāpēm un izmisumu?

To uz savas ādas izjust nenovēlu pat viscūcīgākajam reportierim.

Zivtiņš gan stāsta, ka avāriju un bojā gājušo skaits samazinās, un pateicoties tieši iedzīvotāju informētībai, reklāmai un vēl citādiem avāriju skaitu ierobežojušiem pasākumiem

Lai nu tā būtu

junona, šis tas mainās gan..bija vieni "asiņainie Jāņi" a pēc tam vairs TIK traki nebij..
un ja ir kas turpina po pjanji braukt, bet ir tadi kas agrak bik ienjemusi brauca tad tagad to NEDARA..
tas ir daudz..
ja kaut viens apdomajas..

Versij, šoreiz diez vai piekritīšu, pat noteikti nepiekritīšu. Ja aculiecinieks ar optiku rokās ir profesionālis, viņam ir pietiekami daudz zināšanu un arī ētiska sava darba izpratne, kas sākas ar nekaitē/"ņe navreģī"...