nu fermā kā jau dzīvē, īstās sarunas par zināmo un nezināmo tikai naktī sākas un tad mostas ap rītu vēl daži domātāji:))...
visu savu saprātīgo dzīvi cilvēks mācās izprast iepriekšējo paaudžu uzkrāto pieredzi, meklē savas dzīves jēgu un noteikti aizdomājas par tās iespējamību aizsaulē,pēc nāves... sākumā tas baida ..bet vēlāk kļūst pieņemama... un saprotama beigu neizbēgamība...
katra ticība ,katra cilvēka personīgā dzīves pieredze tulko to kā vajag ,vai kā saprot...
arī mani saista šis begalīgais jautājums..madride pieminēja M.Njutona abas grāmatas... liekas ka tur atradu atbildes..uz dežavu interesanto parādību:))... bet lai šo grāmatu lasītu, jābūt uzkrātai zināmai dzīves pieredzei... citādi nelasīsies... viss jau šai dzīvē atnāk tad, kad esam tam gatavi... dzīve ir universitāte, kurā nepārtraukti eksāmeni jākārto..tie pārbauda uz garīgo gatavību un izturību...
es pieļauju, ka 90% pēc nāves nekā nav... bet 1% atstāju tam, lai tas tā būtu... un tas nenozīmē, ka esmu skeptiķe... mana jau nodzīvotā dzīve ir devusi iespēju iziet cauri dadžām ļoti smagām pārbaudēm..par ko esmu pateicīga, jo tas norūdīja... deva jaunas iespējas,un jaunus atklājumus sev...
tagad zinu savu dzīves jēgu,un teicos pēc tās ikdienā... galvenais ,lai pietiktu laika visiem iecerētiem darbiem... slikti, ja dzīve nodzīvojas pa tukšo... atstājot nepadarītus darbus ..nepateiktus vārdus...
nu i svētdieniska saruna:))... no zemes rakšanas caur bezsakaru un tabletēm pie dzīves jēgas:)))un izpratnes... tātad interese mūsos saglabājas... arī Daukam bija interesanti, kas aiz horizonta...