Ielogoties
Reklāma

Kaa izraapties no depresijas peec tuva cilveeka zaudeejuma... / 80

07/03/2010 08:56 | Diskusija lasīta 8179 reizes
Mums katram reiz pienaak briidis,kad zaudeejam tuvus un miiljus cilveekus.Man liekas,ka shobriid grimstu arvien lielaakaa depresijaa.Viss,pat mazaakais siikums visapkaart liekas saapiigs un aizvainojoshs.KAA NO TAA IZRAAPTIES?
Atbildes (99)
1234 5

Tēmas: 35
Ziņas: 7492

09/03/2010 23:50
ciklodolu arī//
0 0
09/03/2010 23:57
dimedrolu tomēr arī ne šaibās. man dūra...
0 0

Tēmas: 6
Ziņas: 15776

09/03/2010 23:58
ciklodols tas pats, kas vēl senāk romparkīns maģāru izpildījumā. vienu paši nemēdz izrakstīt - klāt pie neiroleptiķiem.    
0 0

Tēmas: 9
Ziņas: 4565

10/03/2010 00:02
Šitie visi taču nomāc cilvēka sajūtas, izjūtas... nekas jau pašā būtībā līdzēts nav. Uz laiku pataisa par dārzeni. Pēc tam vēl jāstrādā, lai dabūtu atpakaļ.
0 0
10/03/2010 00:06
tik-tak, ir tāds brīdis, kad ir tikai jāizdzīvo, no (dvēseles) sāpēm gribas mirt, bet kaut kā jāpārlaiž.. labi tam, kam tas dabiskais, iepriekš minētais gandriz nepārtrauktais miegs. kam ta nav, tam tomēr uz brīdi var zāles līdzēt. ja saprātīgi un ne pārāk ilgi.
0 0

Tēmas: 9
Ziņas: 4565

10/03/2010 00:11
Jā, ja saprātīgi un neilgi. Man gan ir pieredze, ka ļoti labprāt sāk ar tablešu izrakstīšanu... tā visvienkāršāk. Es izmetu miskastē, man nepatika tā apdullinātā sajūta.
0 0
10/03/2010 00:13
ja, es arī iztiku bez. tas dimedrols, ko dūra dibenā, bija agrā jaunība, kad gulēju slimnīcā. vakarā visiem dūra, lai guļ un nedraiskojas..    
0 0

Tēmas: 6
Ziņas: 15776

10/03/2010 00:23
nu, viena mana paziņa meta tos ripuļus pa logu laukā. ievēroja, ka tajā vietā zālīte neaug.    
0 0

Tēmas: 35
Ziņas: 7492

10/03/2010 00:29
man tik dimedrolu mixētu ar analgīnu dūra... gulējās labi :))
0 0

Tēmas: 6
Ziņas: 15776

10/03/2010 00:49
pārāk ciešā miegā ilgi gulēt a nav labi - var nosalt, var apzagt, var jaunību nogulēt!    
0 0
10/03/2010 00:57
..man šodien meitēns jautāja... jūs teicāt -nezaimojiet... un, es nemācēju skaidrot, bērnam saprotamā tekstā...    ... bet, es tā teicu...
0 0

Tēmas: 6
Ziņas: 15776

10/03/2010 01:16
bet kā teici?    
0 0

Tēmas: 6
Ziņas: 15776

10/03/2010 07:30
teici: "nezaimojiet!"?    
0 0
10/03/2010 23:52
nu ,uz piecaam lapaam padomi ,vai nebuus jau gana?
0 0
13/03/2010 22:21
marice

man ir taapat, pirms meenesha arii es zaudeju, un mekleeju mierinaajumu visaas malaaas, saka, ka laiks dziedee, bet man ir tieshi otraadi.. nekas nepaliek labaak.. taa es arii mekeeju kaadu mierinaajumu vissaas malaas, jo paashai kjepurotioes, es laikam tasm esmu par vaaju

ja veelies, varu aizsuutit Tev mierinaajuma vaardus, privaati..

tad veel, ja tic ezoteerikai un peecnaves dziivei, ljoti paliidz attieciigu graamatu lasi’sana, iesaku izlasiit M.Njutona’’Dveselu liktenis’’ un ’’Dveselju celjojums’’, man tieshaam taas tagad ir miiljakas graamatas, jo kaut kaa parliecina, ka nekas nezuud peec naaves, aizgaajushie ir tepat liidzaas
0 0

Tēmas: 6
Ziņas: 15776

14/03/2010 00:09
jāiebrauc, ka sērojošie pakaļpalicēji bērēs raud tādēļ, ka viņiem žēl sevis - turpmāk būs jāiztiek bez dārgā aizgājēja. (atsauce uz Ivlina Vo nemirstīgo romānu!)
aizgājējam, kad Hārons viņu pārcēlis pār Lētas upi, viss OK!
dzīve pēc nāves nejēdzība pēc definīcijas. dzīve pēc definīcijas kas tāds, kas beidzas ar nāvi. ar ko negribu apgalvot, ka ar nāvis viss beidzas.
vecais perdelis Kurts Vonnegūts dēlam Markam reiz jautāja - dēls, nafig mēs te esam? uz ko Marks - nezinu, tēvs, bet ka mēs varam 1 otram līdzēt tikt cauri jau arī liela lieta.
0 0
14/03/2010 05:06
haralds - pretīgs ciniķis... mūsdienās filozofēt pa tukšo nav liela māksla...
0 0

Tēmas: 35
Ziņas: 7137

14/03/2010 07:13
   nu fermā kā jau dzīvē, īstās sarunas par zināmo un nezināmo tikai naktī sākas un tad mostas ap rītu vēl daži domātāji:))...

   visu savu saprātīgo dzīvi cilvēks mācās izprast iepriekšējo paaudžu uzkrāto pieredzi, meklē savas dzīves jēgu un noteikti aizdomājas par tās iespējamību aizsaulē,pēc nāves... sākumā tas baida ..bet vēlāk kļūst pieņemama... un saprotama beigu neizbēgamība...    
   katra ticība ,katra cilvēka personīgā dzīves pieredze tulko to kā vajag ,vai kā saprot...

   arī mani saista šis begalīgais jautājums..madride pieminēja M.Njutona abas grāmatas... liekas ka tur atradu atbildes..uz dežavu interesanto parādību:))... bet lai šo grāmatu lasītu, jābūt uzkrātai zināmai dzīves pieredzei... citādi nelasīsies... viss jau šai dzīvē atnāk tad, kad esam tam gatavi... dzīve ir universitāte, kurā nepārtraukti eksāmeni jākārto..tie pārbauda uz garīgo gatavību un izturību...

   es pieļauju, ka 90% pēc nāves nekā nav... bet 1% atstāju tam, lai tas tā būtu... un tas nenozīmē, ka esmu skeptiķe... mana jau nodzīvotā dzīve ir devusi iespēju iziet cauri dadžām ļoti smagām pārbaudēm..par ko esmu pateicīga, jo tas norūdīja... deva jaunas iespējas,un jaunus atklājumus sev...

   tagad zinu savu dzīves jēgu,un teicos pēc tās ikdienā... galvenais ,lai pietiktu laika visiem iecerētiem darbiem... slikti, ja dzīve nodzīvojas pa tukšo... atstājot nepadarītus darbus ..nepateiktus vārdus...


   nu i svētdieniska saruna:))... no zemes rakšanas caur bezsakaru un tabletēm pie dzīves jēgas:)))un izpratnes... tātad interese mūsos saglabājas... arī Daukam bija interesanti, kas aiz horizonta...
0 0

Tēmas: 6
Ziņas: 15776

14/03/2010 08:39
par ko mīlu Tīronu - nakts vidū pamodināts deklarēs, ka filosofija absolūti nelietderīga padarīšana.
tobiš filosofēšana defaultā pa tukšo. skat. arī kiniķus.
0 0
1234 5
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas