murminātoram piekrītu pilnībā.
Bērni mācās TIKAI no vecāka parauga.Vārdi nelīdzēs, ja vecāki nerādīs piemēru.
Mani vecvecāki, visi radinieki vecāki, visi dzīvoja kārtīgās ģimenēs.Tās netika šķirtas.No jaunības, līdz galam.esmu par to domājusi, kā tā sanācis.Es skaidri zinu, ka paraugs ir mana mamma.Visā.Esmu dzīvojusi ar abiem vecākiem, māsu, bijuši visi vecvecāki, un .t.t..Tāpat arī mans vecākais dēls jau 26 gados apprecējās, oficiāli.Ir ģimene, saimnieciska kārtīga sieva, un neatkarīgi, tāpat, kā mēs visi.Patstāvīgi.Tā, kā svarīgs ir paraugs.
Ja bērns redz, kā mamma katru nakti ved pie sevis citu onkuli, vai naktīs nav mājās, uzpīpē un iedzer, nu, tad, ko var gaidīt no bērna?!
Tāpat, kā bērni maugļi.Dzīvos ar vilku, rāpos četrāpus!
0
0