Nezinu, kā Dince, bet es te beidzot kaut ko lasu ar dzīvu interesi. To es Lizetttei. 
Kas attiecas uz ekskursijām, braukšanām un izmaksāšanām...   kā lai to labāk pasaka... vienu lielu daļu sievietes pašas pie tā vainīgas, ka, Lares vārdiem runājot, pazemo vīrietī vīrieti. Lūk, piemērs. Sižets norisinās kādā pilī, ekskursijas laikā, gids stāsta par vietu, par laiku, par stilu, visi klausās... un tad viņš saka: tagad mums vajadzētu iet pa šīm durvīm tālāk pa gaiteni uz nākamo telpu, bet durvis diemžēl smagas un nav atveramas... un ko Tu domā... dažas dāmas no grupas momentā metas tās durvis kustināt, vērt un bīdīt... kas protams arī izdodas. Bet gids kaunina: Es pats vēl vīrs spēka gados un jums te grupā arī papilnam spēcīgu vīrieškārtas eksemplāru... kas darās jūsu galvās, cienītās, ka jūs tā metaties visiem garām un pa priekšu tās durvis kustināt??? Nevajag. Ļaujiet. Esiet sievietes. 
Paralēles var pavilkt daudzās situācijās.

to jau senāk apspriedām... ka akmentiņš ir sievietes atradums..bet tādi edgari pilni krogi))))

Tas ir tas pats, ko es teicu pāris komentus atpakaļ...

Jā, jāprecas ar akmentiņiem, bet edgari jāpatur tuvumā  .

Un, paturot edgarus tuvumā, atklāti pazemot akmentiņus? :)
Ja cilvēks tiešām ir mīļš, tuvs un viņu cieni, tad visādus edgarus, vēlams, izsvītrot no saraksta. Vismaz man tā liekas.
Bet tās vnk ir manas domas. Katram savs.

ja edgars ir vajadzīgs TIKAI gultaspriekiem, tad-jā, nekam citam viņš nav derīgs

Beata, atslēgas vārdi ir ’’tuvs, mīļš’’... Kristīnei tāds bija Edgars... Akmentiņš bija turīgs un izdevīgs precinieks...
... un akmentiņiem nekas nav jāzina par edgariem  .

Lizettte, protams... tikai gultiņai... pārējo sniegs vīriņš ... bet, ja beigu beigās, izrādīsies ka Akmentiņš šajā jautājumā ir zinošs un varošs... atteiksies no Edgariņa  .

dince, piedo, bet šādas filosofijas sakarā prātā nāk viens Blaumaņa personāžs, kuru labāk neminēt

un vēl-starp citu-nevajag  nenovērtēt akmentiņa spējas.tā ja!

A-hā, akmentiņus viņām.. Bet realitātē meklējat de Grijē.

kas tas tāds?

Bagāts lohs.

un kur tādu var atrast??

Ak, tad par Edgariem un Akmentiņiem...
Tā jau mūsu vecuma sieviešu nelaime. Caur obligāto litratūru no skolas laikiem iepotētā atziņa, ka tādi Edgari tuvi un mīļi un sirdsbalsij jāseko. Nost ar Edgariem. A savus Akmentiņus vajag cienīt, mīlēt un lutināt. Atliks tikai pabrīnīties, kāda atdeve un sirsnība tur nāks ārā. I gultasprieki, starp citu.
Turēt pļēgurus par rezervistiem, dēļ tādiem sačakarēt attiecības ar vīru... nē nu katram savs, protams. Bet krāpšana, kaut nezināma palikusi, ir necieņa. Ja tak dumaju.

de Grijē bija nabadzīgs mācītājs, ..Vars..nejauc ar Žerontu de Ravuāru
... ja vien ir domāts stāsts par Manonu Lesko!

piekritu versijai, jo pat sākotnējā doma, ka precēsies un krāps liekas pretīga
jā dzīves laika visādi notiek..tas jau cits stāsts

... tikai bez moralizēšanas...
Katram/rai ir savs iemesls kapēc tiek sperts kreisais solis...

Dince, tu to kreiso soli uzsver kā kaut ko neizbēgamu, bezmaz obligātu! A citādi nekā?

Solaris, es savā būtībā esmu ļoti uzticīgs... ja mīlu, tad nevienu citu nevajag... bet... kaut kā neesmu redzējusi daudzus precētus pārus, kas dzīvo jau desmitiem gadu kopā, un kur būtu 100% uzticība...