puro harald - tikko apgaazi aksiomu - ka nav idiotisku jautaajumu par to man jādomā. sarunas karstumā jau par idijōtisku jautājumu var nodēvēt arī tādu jautājumu, kurš idijōtiski formulēts vai liecina par jautājuma uzdevēja idijōtismu.
varbūt ne 1-mēr ļoti svarīgi. tak viena aina paverās, ja plānprātiņi par kādu runā, ka viņš baigi krutais džeks un saprātīgi cilvēki, ka duraks un mazliet cita aina, ja otrādi. (varēja takš izsekot domai galvu reibinošajos augstumos?)
skat. kaut žurnālu
Privātā dzīve - neput laukā, kaut gan neesmu viņiem pārdevis reklāmas saukli "
Ja Tev nav savas un neviena, kam maitāt viņa, nopērc SHIT’o!".
karroče, cilvēkiem interesē visādas cūcības par slaveniem cilvēkiem, a no otru 1/2-i, slaveni cilvēki tie, par kuriem interesējās un kurus vazā pa presi.
kā šodien atceros - iedevu draugam žurnaļugam interviju, a vai nu tas izdevums, kurš bija solījis ņemt paguva ātri izputēt vai Guntars (Laganovskis - red. piez.) paņēma ar domu, ka piedāvās un tad jau redzēs - karroče, Agnis (Buda - red. piez.) saka "
a cilvēkiem jau neinteresēs, viņi jau nezina, kas tas Elceris tāds ir.".
nu, atbildēju, ka tas neko labu par tiem cilvēkiem neliecina. bet par ko dziesma un raidījums - nezina, neinteresē, a kā lai uzzina? tak ir žurnaļugas, kuru rakstus lasa dēļ tēmas un ir žurnaļugas, kuru rakstus lasa tādēļ (un varbūt
tikai tādēļ!), ka
vinš rakstījis. saprotams, atkarājās [arī] no lasītāja.