desire...

..var būt gribētos pavērts jautājuma būtību tā, ka svarīgi tev ir tas ko runā ļaudis, kas tev ir autoritātes! bet tie dzives atsumtie, kas lamājs un baumu ceļ netā, vai ir ievērības cienīgi? tur tā sāls!

ko darīt, ja man nav autoritātes? ja nu vienīgi hipokrats, aristotelis un euklids... ?

javexx un kā ar sokrātu un freidu?

freids kļūdās daudzreiz. a sokrātiņš ar nebij ideals...
tomēr galvenais, ka viņi nerunā... vairs...

bet viņus bieži citē! un viņi ar saviem citātiem un filozofiju ir kļuvuši nemirstīgi!

PIRMOREIZ PATEICA DAUDZAS MUĻĶĪBAS... NU CITĒ, KĀ NEGATĪVO PIEMĒRU.
cap loks nejauši.
einšteins ar daudzas dumības sarunāja ar savu relativitātes teoriju, kaut tesla bija tuvāk šodienas fizikas izpratnei...
un kristīgā baznīca vienkārši neprot ieraudzīt seno cilvēku redzēto... ir dīvaini, ka tas senais prot uzzīmēt idealu mamutu un pēkšņi top dums un sāk helikopterus, zemūdenes un lidojošos šķīvīšus zīmēt...
ne viss ir tā, kā izskatās...
pirms pāris gadiem VVF citēja... nu, un kur viņa ir? un neaprunā viņu ar vairs...

Labus vārdus par kādu pateikt -- to izdevību vērts garām nelaist: arī pašam/pat egoistiski labi -- garastāvokli uzlabo, ja esi kādu rumpi pamanījis, kas labus darbus dara.

Jacexs: "vislabāk sava kaimiņa pr reitingu uzzināt lauku veikalā, ja pats tur dzīvo. tur ir krāsas. žēl pilsētnieku... neviens par viņiem veikalā nerunā... pelēcība... "

Kolēģi, nu gan auzas, vismaz daļēji noteikti. Arī pilsētā ir iespējas iegrozīties atpazīstamībā -- it īpaši tur, kur pašam tā noderīga. Kad pārcēlos uz centru no nomales, lēnām apzināju tās retās bodes, kas man vajadzīgas ar man derīgu piedāvājumu, vēl arī pasta nodaļa, aptieka, šādas tādas remontdarbnīcas, -- nekādu problēmu: tur vien atliek iestaigāt tā, lai tevi pamanītu labā nozīmē un neaizmirstu... Atcerējos, kā pats mazotnē iegaumēju spilgtākos karakterus, -- sasveicināšanās forma, ne pārāk ilga, toties zīmīga/individualizēta sarunu valoda, personāla vārdu, vārdadienu neaizmiršana, labdabīga ikdienas komunikācija, izplaīdzēšana -- kaut tikai informatīvi... Tas viss lieliski strādā ar pozitīvu atgriezenisko saiti -- i citiem labi, i pašam neslikti... Vietās, kur apmeklētāju pulka un tie blīvi kā strimalas bundžā atminā ierakstījos ar sev draudzīgajiem suņiem, -- zem zemes nu jau abi talanti, bet draudzīgās beķerejas cepējas i caur logu iztālēm sveicina, a savulaik paciņas taisīja ar raušu, pīrāgu plātsmalu maziem apdeguļiem un sūtīja suņam tādos kvantumos, ka bijsievasmāte uzuni greizsirdīga palika un šo to noēda regulāri... :)

ir jābūt labi atpazīstmais, lai par tevi runātu, un tad varētu smuki teikt, <ja par mani runā aiz muguras, tātad esmu priekšā>, bet, ja runas ir piepilsātas klaču līmenī, tad ir jāuzmanās, jo tautas tantuku balss ir tautas balss..

malvīt! nu ga manuprāt škersām! tautas tantuku baumas, kas veidotas uz marsma saāsinājuma pamata, unu nekādi nevar izv;ertēt kā tautas balsi! bet ja tu tā uztver, sūdīgi tev!

Vairāk cienu tos, kuri kļūst atpazīstami ar labi veiktu darbu (vienalga, cik kvalificēts tas arī būtu), iniciatīvu, palīdzību, cienījamu reakciju ekstremālās situācijās, ja pakļauj savu dzīvību briesmām, tikai glābjot kādu citu vai veicot darba pienākumus.
Manuprāt, melnie PR un antireklāmas nepieciešamas cilvēkiem ar nestabilu psihi un vājiem talantiem, mazu darbspējas jaudu, kad kādam sevi jāiesmērē tāpat kā švaku veļas pulveri.

Runas? Ir jēga ieklausīties tajās un izvērtēt - kaut kāds spogulis jau tas ir. Galvenais - kas runā: cilvēki, kuri vienkārši domā un pasauli uztver pilnīgi citādi, vēlas, lai visi citi rīkotos tāpat kā viņi - uz tādiem vērts nereaģēt, jo pēc laika visi ļoti labi paši ierauga, kas ir kas. Enerģiju var izlietot lietderīgāk:) Smieklīgi tie gadījumi, kad lielie neslavas cēlāji pēc brīža izprot viņiem nesaprastās rīcības motivāciju, alošanos, stereotipisko uztveri un pat kļūst par "atbalsta grupu".
Taču vērts ieklausīties sev svarīgajos cilvēkos, dažreiz pat gadījuma rakstura cilvēkos - varbūt tiešām ir vērts izvērtēt savu rīcību, jo mēs iekšēji jūtam ko vienu, bet reālās izpausmes, intonācijas, grimases diemžēl rāda pavisam ko citu.

Ir laba recepte: ja gribi, lai kāds kaut ko uzzina, atrod kādu pļāpīgu radījumu un it kā nejauši pastāsti tam - informācijas noplūde vajadzīgajā adresē garantēta!

Man vienalga ko par mani runā, jebkurā gadījumā es par sevi zinu daudz vairāk.

Tapatvien... :) Nu nē... tagadējos laikos arvien kāds cits par mani "zina" to, kas man pašam liels un nekad nebijis "jaunums"...

cik es redzu no diskusijām te genis, sabis, piektdienis moca un tamveidīgiem izkārnījumi, par zin noteikti vairāk, nekā es!

piemeeram-- Kaa es sajaucu, deelj liidziigaa izteiksmes veida, mariinu ar vienu citu .
Mariin -publiski atvainojos !

Pa-a-aldies, Puro! Atvainošanās te reti gadās -- dienas iepriecinājums Tev arī! (Hm, ar ko ta’ sajauci? Kādēļ Tev tā misējās? ... )

... labus vārdus vajag teikt tūdaļ, kā iepriekš minēts...

visiem, kuri veicina diskusijas forumā!

ja indivīda mērķis ir kaut kādā veida pašreklāma ( grib būt uzmanības centrā), tad pievienojos diskusijas virsrakstam, ja reklāmas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību kādam indivīdam, tad gan ir svarīgi kādā kontekstā...

mariin- gaidi ar maisu, kad teikshu - ar ko sajaucu

laikam jau nav pilnīgi 1-alga ko par tevi runā, bet vai ir svarīgi, ka par tevi runā? jādomā, kā kuram. man kaut kāds atavisms no ļoti agrās jaunības, ka joprojām patīk pašokēt pāļus, mietpilsoņus un lošus!