Kodmanja, ok, lai paliek tie vecīši un vecums. Attiecini manis teikto uz pusmūžu. Attiecini manis teikto uz diviem jauniem, kuri kādu laiku kopā. Par būtību aizdomājies. Un es jau nepretendēju uz absolūto patiesību. Bet man tas tā rādās.

rutīna individualitātei netraucē. tie pāri, kas man pirmie ieleca prātā ir divi. viens no tiem - ļoti gados dzejnieks un viņa kundze - gleznotāja. viņam noteikti ir rutīna - katra rīta pastaiga gar jūru, tad rakstīšana, tad pastaiga kopā ar kundzi, gan jau pa vidu vēl viss kas, ikgadus - visu nopietnās mūzikas festivālu apmeklēšana, noteiktā laikā, noteiktā secībā. regulāra izstāžu apmeklēšana. rituāli, rutīna. ļoti laba. tā rada sistēmu esībai...
lai kāds teiktu, ka vienam vai otram no viņiem pietrūkst individualitātes!

kodmanja... pielāgošanās izgāzās...

Drusku apstulbu par 70 gadnieku pāriem runājot, jo vecāki laikam ir pie tā sliekšņa... Ziniet, kas viņus šodien vieno - vēlme izdzīvot un mūža nogali nevis eksistēt , bet izdzīvot un visā tajā rast arī prieku!
Un tāpēc nejau visi rāmi rokās sadevušies iet tajās pastaigās. daži ir ļoti darbīgi, kustīgi, viņiem arī kā jaunajiem mēdz būt diena par īsu... un viņi katrs pats par sevi nav zaudējuši savu ES pieslīpēšanās procesā. Viņi vienkārši to ir darījuši, jo tāda ir bijusi viņu vēlme - darīt, nevis mest to plinti krūmos  

Visu cieņu, Haijam. Un tagad parakājies atmiņas dzīlēs... un atradīsi arī kādu negatīvu piemēru. Kā jau mums visiem...

haijama... domāju, viņi ir starā viens par otra individualitāti un intereses kopīgas, droši vien arī sajūt līdzīgi. Tas gandrīz apskaužami...

Un vispār... es jūsiem teikšu... ja tā padomāju... paaudze, kura mūsu vecāku gados... tiešām ar šo visu veiksmīgāk galā tikusi... nekā mūsējā... KĀPĒC?

<kodmanja> varu tik izteikt cerību, ka visi paliksim veci ( te lingvistisks āķis - ja runa ir par nākotni, tad laikam vērds: "kļūsim"būtu pareizāks, bet ja patiesi kļūsim tādi, tad cerams, ka ilgi paliksim veci, nevis kļūsim par miroņiem      ).
Bet tas ne gluži ir par tēmu - saskaņa un nesaskaņa parādās agrāk vai vēlāk, bet ko ar šo nesaskaņu darīt ir pilnīgi cita lieta. Var iet uz kompromisiem, jeb ir tā sarkanā līnija kuru pārkāpt nedrīkst?

citazuze - dzīves ātrums un pārmaiņās ir tas, ko daudzi neizturēja... parāk straujā labklājības līmeņa maiņā... nu ne velti saka - gribi pārbaudīt cilveku , iedod viņam naudu un varu.

cz... cik cilvēkus no tās paaudzes Tu varētu dabūt uz atklātu sarunu, vai viņi jūtas laimīgi. Tur manuprāt, vairāk nostrādā tas, ka pieņem to ka tā ir un viss, bez liekas domāšanas.

citazuze, jā - es piekrītu, ka noteikti zinu arī citādus pārus. bet - par ko tad es runāju. par rutīnu. un varu gandrīz droši teikt, ka rutīnas tādā izpratnē, kā minēju, tiem "citādiem pāriem" noteikti nav.

rutīna kā drošības sistēma.

CitaZuze - jaunajie šķiras tiešī dēļ saviem "es" un tas ka viens otru grib mainīt, kas nes attiecīgi sekas - krāpšana un krāpšanas nesagremošana...
Vidējiem - arī Rozes gadījumā, 95% ir kāds trešais, par ko daudzi nezin... Jo piemēram Rozes gadījumā, pati pēc saviem vecākiem kā piemēra varu spriest, ja sieviete tik ilgi pielāgojās dēļ bērniem, tad arī bērniem aizejot savās dzīvēs, viņa dēļ mazbērniem turpinātu pielāgoties, bet te obligāti bija kāds trešais. Pati esmu dzīvojusi 5 gadus skatoties vecāku attiecībās, kad pielāgojas, nešķiras, lai gan sen jau ir kāds cits... Un ja man prasītu kāpēc tā, ka ir kāds cits - tāpēc, ka pēkšņi pēc 8 gadu kopdzīves viens no partneriem izdomā mainīt otra raksturu un arī diktēt kā ir pareizi - jeb sāk zāģēt, kas rosina diemžēl tam kura raksturu, kas nez kāpēc pirms tam bija ok, grib mainīt, sameklēt citu cilvēciņu, kam Tu esi ok...
Bet atkal uzsveru - ne vienmēr tas tā ir - nav man tomē pusmūžs vēl nodzīvots, lai varu apgalvot, ka tā tas ir... Tas tikai mans vērtējums...

Lauvenek - man tīri tā interesei gribas zināt, ko Tavi vecāki tagad tādu citādu dara, kas ir tas, ko viņi izdzīvo... Man prātā naķ ceļojumi, cik finanses atļauj, TV, nūjošana, kas nāk mode, a kas tad cits ir tas???

Nu tajā piemērā, kuru minēju es, vīrietis sevi pozicionē kā ļoti tīrīgu, kārtīgu un apzinīgu personāžu. No viņa birtin birst: es neciešu nemazgātus traukus izlietnē, skapī ir ideāla kārtība, grīdas tik tīras, ka no viņām var ēst, virtuve tik sterila kā operāciju zāle utt. Tikai to visu jānodrošina sievietei, jo viņam kā vīrietim tas vispār nav jādara! Un viņa kārtība, tīrība utt slēpjas tajā apstāklī, ka viņš ir panācis, ka sieviete to visu dara, visu tīra, mazgā, pletē utt. Un par trauku mazgājamo mašīnu nevar būt ne runas! Tā tik vēl trūka, ka sieva izlaidīsies un neko vairs nedarīs! Automātiskā veļas mazgājamā mašīna viņiem ir tikai tāpēc, ka tādu kā bija Rīga, dabūt vairs nevar, bet ij tad tur drīkst mazgāt tikai gultas veļu un dvieļus, viss pārējais, īpaši viņa krekli, jāmazgā ar rokām, lai netiktu sabojāti. Un viņa tagadējā sieva to pacieš, jo negrib atkal palikt viena (pirmā pēc gada aizmuka krustu nemetusi), kaut iekšēji jūtas slikti, bet vīrietis jūtas lieliski, un uzskata, ka viņiem ir ideāla laulība.
Ja kas, savu bijušo sievu gāna joprojām, kāda viņa ir slinka, tizla, netīra sušķe un vispār izlaidusies govs, ne sieviete, bet viņas tagadējo vīru, kurš palīdz viņai mājas solī, vispār par vīrieti neuzskata minētā iemesla dēļ.

Kodmaija nu ja godīgi, tad viņi gandrīz katru svētdienu kaut kur dodās izbraukumā tepat pa Latviju. Kauns atzīties, bet es brīvdienās nemāku tā atpūsties, kā to dara viņi un princips - svētdiena ir domāta tam , lai atpūstos (starp citu latviesi uzskatīja, ka ja svētdienā tiek strādāts, tad mājās svētības nebūš) tiek viņu mājās ievērots. Viņi reizi mēnesī iet uz balli. Viņi regulāri dodas pēcpusdienas pastaigā... un daudz ko vēl viņi dara par savām niecīgajām pensijām...

Nu tak nav tas cilvēks vienāds visu mūžu, daudz kas mainās dzīves laikā. Un nekas nav pēkšņi.

Un ar vecumu cilvēki vispār paliek kasķīgāki nevis miermīlīgāki    

Lasu Taidas pieminēto gadījumu. Neapskaužami.

Un jaunieši biežāk šķirās, jo sieviete nepieņem līdzīgu ģimenes modeli kādu minēja Taida, bet puiši mājās neko diži savādāku nav redzējuši...