Protams,ka tāda parādība kā nesaderība pastāv, un nav jautājums par kāda spēju vai nespēju pieņemt otru tādu,kāds tas ir, šeit jautājums par to,ka cilvēki vienkārši lietas redz un uztver savādāk, var censties cik vien lien,bet tā arī otru nesaprot,jo vienam glāze līdz pusei pilna,bet otram pustukša un pie tā arī paliek.
Nav problēma ietiepībā vai stūrgalvībā, vienkārši atšķirās domāšana. Vari būt gatavs uztvert otru ar visiem + un -,bet rezultātā tā pat mērīsi viņu pēc saviem standartiem.
Un pārlieku liela cenšanās saprast un izprast jau arī ir tā nesaprašanās,kas rada spriedzi,kāpina stresu un beigās rada problēmas,jo kaut kas vienmēr tiek noklusēts,iekrāts,neizrunāts. Kam tas vajadzīgs??? Nu nav man visiem jāpatīk,bet ar tuviniekiem ir tā,ka tos neizvēlās,ja runa par radiem...
Protams ir arī svarīgi kāda veida sapratne ir mērķis. Ja tas ir darbs ,tad ir savādāk,ja privāti,tad pavisam kas cits. Bet,pēc manām, domām noliegt nesaderību ir muļķīgi, un tie,kuri apgalvo,ka saprotās ar visiem ir vai nu pavirši savos kontaktos, vai tuvredzīgi... ,bet varbūt vienkārši liekuļi...