Taida - ja trauku daudz, un tā sieviete no tā nogurst, lai palūdz vīram uzdāvināt trauku mazgājamo mašīnīti :)))), kur problēma!   

Kodmanjai un Taidai...
Bet ja problēmas būtība nav trauki? Ja stāsts ir par to, ka viens no dzimšanas ir netīrelis, bet otrs pieradis pie daudzmaz kārtības mājās? Trauku mašīna neko neatrisinās.

Man gan sanāk, ka ilgstoša pielāgošanās citam noved pie sava "es" pazaudēšanas.
Pielāgošanās jau arī interesanta lieta. To jau patiesībā dara, lai pats labi justos   un, lai būtu labi sadzīvot, reizēm pārcenšās...
Piekritīšu haijamai, ka jāpielāgojas sev, ne citiem.

Jā - vajadzēja paiet tikai 10-20 gadiem, lai saprastu, ka otrs no dzimšanas ir netīrelis   ... a ko pirms tam neredzēja, ka netīrelis... Pirmos gadus nez kāpēc mīlēja ar visu netīrību, i mazgāja i berza...
Mūsdienās tam ir ne tikai trauku mazgājamās mašīnas, ir vēl veļas mašīnas, un sekss dušā...    

... un zaudeejam ne tikai savu ES. Kaads muus ir iemiileejis tieshi taadus, unikaalus kaadi esam. Censhoties pielaagoties vai mainiities, pastaav risks pazaudeet sevii kaut ko ljoti buutisku, kas muus padara citiem intersantus.
Pielaagoshanaas labas satikshanas vaardaa ir uzdevums abaam puseem, ieveerojot zinaamas robezhas.

Zivucis labi formulēja!
Tāpēc jau ir tagad tik liels šķiršanās procents mūsu valstī, ka visi drūmi glabā savu es un audzina visus pēc sava rakstura...    

Man nepatīk vārds "pielāgošanās". Un nepatīk arī tā darbība. Tas kaut kā uzreiz pavelk paralēles un atgādina vecu laulātu pāri, kur sen viss uz priekšu zināms... Sēž vecis pie TV un skaļi komentē notiekošo. Un citā dienā sēž vecene pie TV. Un nekādas starpības. Komentē tieši tāpat un tieši tādiem pat vārdiem Nu tas tā. Piemēra pēc.

Abi upuri, bet pielāgojušies un neizšķīrušies.
Bet, varbūt, ka viņiem ir labi...

CZ, bet nav jau liela starpiiba, kaadaa vaardaa tas process tiek nosaukts.
2i cilveeki satiekoties ir kaa shkjautnjaini akmenji. Gadu gaitaa riiveejas viens gar otru, riiveejas, kameer piegludinaas viens pie otra: kur vienam izcilniitis, otram bedriite :-)

nu, nezinu.. veca laulāta pāra gadījumā tas viss bieži vien otram ir mīļš - gan tā purpināšana, gan TV raidīojumi, gan citas uz priekšu zināmās lietas. un tas viss nemaz nenozīmē tādu pielāgošanos, kur cilvēks pazaudē sevi.
rutīna - tā ir arī drošība..

A ko tam vecam pārim citu vajadzētu darīt - no debeskrāpja ar izpletni lekt?   

         un kāpēc gan ne?

vecus pārus varbūt nevajadzētu aiztikt. man prātā nāk tikai man zināmie, kurus varu tikai apbrīnot un mīlēt, kad viņi zem elkoņa saķērušies, vienā, viņuprāt - steidzīgā, solītī steidzas, piemēram, mājup no pianisma zvaigžņu festivāla koncerta savus Hameleonus skatīties. es patiešām viņus cienu.

Roze - par kādu vacuma grupu Tu tagad runā? Es domāju tiešām ilgadniekus, kam tādus lēcienus diezin vai izturēs :)

Man tomēr ar mīļi liekas vecie pāri, kas savos 70 var vēl rokās sadevušiem pastaigāties, kopā TV paskatīties untt, un tas nekas, ka viņiem viņu ikdiena ir zināma jau 5 gadus uzpriekšu...

Jā, Haijam, jā. Varbūt salīdzinājums šķiet ģeķīgs. Nu ko darīt, tā man tāda mirklīga asociācija. Biju gribējusi teikt, ka rutīnas dēļ pazūd individualitāte. Pazūd domas asums. Pazūd rīcības vienreizīgums. Ne velti ir teiciens- divi zābaki pāris. Un taču ne jau par visiem. Bet par tiem, kam tā ir...

Jā, mani arī viņi aizkustina.   
Man nesen stāstīja gadījumu, kad sieva pēc tam, kad bērni bija apprecējušies un katrs savā dzīvē, uzlika vīram šķiršanās dokumentus bez vārda runas un paskaidrojumiem. Vīrs apstulbis. Tā arī izšķīrās.

Citazuze - mēs visi paliksim veci, mums visiem pazudīs domas asums - tas ir normāls novecošanas process, un tam nav nekāda sakara ar to, kāda rakstura cilvēciņš mums ir blakus...

Roze... Gan jau tam visam apakšā bija kaut kas, ko Tev neizstāstīja... Tas man atgādina viena tante otrai teica...          

Pielāqgošanās, savs ES, laika ritumā atrastā saskaņa - to laikam par kompromisu sauc.
Ne jau visi ir spējīgi uz kompromisiem, ne jau viss ir ar kompromisiem atrisināms.
Ir tak arī citādi vecie pāri, kas no rīta kā pieceļas, tā kašķējas, bet prom tak neskriesi, ja knapi paiet vien vari...