Dumpīgais<
... tad kad visi būs dabūjuši ar to bruģi... ko tad? citus tādus pašus vietā, jo tie bija pirmie, kas meta too bruģi? :))

Indusi aizvietos cocacola ar govs mīzaliem.nebrīnos ka deļ tās svētās govs mīzaliem..šie pat gatavi pieteikt karu amerikai... moš tos Indusus sakūdīt ka Latvijas politiķi grib viņiem prihvatizēt to svēto govi?... šie sabrauks un ar bambusa nūjām šos sabradās. Latvijai ekonomiski izdevīgi-paliks neskarts bruģis   

Lasīju Ventas balsī Smirnova interviju...    

man jau liekas- ka preces veikalos ar nebūs ilgi... jo ja reāli nevarēs cilvēki nopirkt-tad no kā tie uzņēmēji par saražoto preci maksās algas darbiniekiem,kas tās preces saražojuši

ube... tavējos bauskā- sit. velc tak to kļušku laikā

ube -to filmiņu noskatijies?

Vergi lēnām gāja cits aiz cita, un katrs nesa noslīpētu akmeni. Četras rindas, katru pusotra kilometra garumā, no akmeņkaļiem līdz vietai, kur sākās nocietinātās pilsētas celtniecība, apsargāja uzraugi. Uz katriem desmit vergiem bija viens bruņots karavīrs-uzraugs.
Sāņus no ejošajiem vergiem, trīspadsmit metru augstā, cilvēku roku veidota slīpētu akmeņu kalna virsotnē sēdēja Krātijs - viens no augstākajiem priesteriem; jau četrus mēnešus viņš klusēdams vēroja notiekošo. Viņu neviens netraucēja, neviens pat ar skatienu neuzdrošinājās pārtraukt viņa pārdomas. Vergi un sargi mākslīgi veidoto kalnu , ar torni virsotnē, uzskatīja par neatņemamu ainavas sastāvdaļu. Un neviens vairs nepievērsa uzmanību cilvēkam, kurš te sēdēja tornī, te pastaigājās pa kalna virsotnē izveidoto laukumiņu. Krātijs bija izvirzījis sev uzdevumu pārveidot valsti, lai uz tūkstoš gadiem stiprinātu priesteru varu, pakļaujot viņiem visus Zemes cilvēkus, padarot viņus visus, arī valstu vadītājus, par priesteru vergiem.
Kādudien Krātijs nokāpa lejā, atstādams tornī savu dubultnieku. Priesteris uzvilka citas drēbes, noņēma parūku. Sardzes priekšniekam pavēlēja, lai viņu iekaļ važās kā vienkāršu vergu un nostāda rindā aiz jaunā un spēcīgā verga Narda. Ielūkojoties vergu sejās, Krātijs bija ievērojis, ka šā jaunā cilvēka skatiens ir zinātkārs un vērtējošs. Narda seja brīžiem bija domīgi saspringta, brīžiem satraukta.
-Tātad viņš kaļ kādu plānu- ,domāja Krātijs.
Divas dienas Krātijs vēroja Nardu, ne vārda neteikdams, nesa akmeņus, sēdēja viņam līdzās maltītes laikā un gulēja blakus uz lāvas. Trešajā naktī, līdz bija dota komanda “Gulēt”, Krātijs pagriezās pret jauno vergu un čukstus ar rūgtumu un izmisumu balsī izrunāja nezin kam adresētu jautājumu: “Vai tiešām tā turpināsies visu atlikušo mūžu?”
Priesteris ieraudzīja, ka jaunais vergs nodrebēja un uzreiz pagriezās ar seju pret viņu, Narda acis mirdzēja. To spīdums bija redzams pat vārgajā lielās barakas apgaismojumā.
-Ilgi tā vairs neturpināsies. Es jau apceru plānu. Un tu, tētiņ, arī vari tajā piedalīties- čukstēja jaunais vergs.
-Kādu plānu- vienaldzīgi nopūzdamies, jautāja priesteris.
-Gan tu, tētiņ, gan es, gan visi mēs drīz būsim brīvi cilvēki, nevis vergi. Saskaiti tētiņ: uz katriem desmit vergiem ir viens uzraugs. Viens uzraugs pieskata piecpadsmit verdzenes, kuras gatavo ēdienu, šuj apģērbu. Ja norunātajā brīdī mēs visi metīsimies virsū uzraugiem, tad uzvarēsim viņus. Tas nekas, ka uzraugi ir apbruņoti, bet mēs iekalti važās. Mēs esam desmit pret vienu un arī ķēdes var izmantot kā ieročus, pavēršot tās pret zobena cirtienu. Mēs atbruņosim visus uzraugus, sasiesim viņus un iegūsim ieročus.
-Ak jaunekli- atkal nopūtās Krātijs un it vienaldzīgi noteica:-Tavs plāns nav līdz galam izdomāts: var atbruņot sargus, kuri pieskata mūs, bet drīz vien valdnieks atsūtīs jaunus, varbūt pat veselu armiju un nogalinās sacēlušos vergus.
-Es arī par to esmu padomājis, tētiņ. Jāizraugās tāds laiks, kad armijas tuvumā nebūs. Un tāds laiks drīz pienāks. Mēs visi redzam, ka armija tiek gatavota karagājienam. Tiek uzkrāta pārtika trim ceļā pavadāmiem mēnešiem. Tātad pēc trim mēnešiem armija būs nonākusi attiecīgā vietā un iesaistīsies cīņā. Kaujā tā kļūs vājāka, bet uzvarēs, sagrābs daudz jaunu vergu. Viņiem jau tiek būvētas jaunas barakas. Mums jāsāk uzraugu atbruņošana, tiklīdz mūsu valdnieka armija uzsāks cīņu ar cita valdnieka armiju. Vēstnešiem būs vajadzīgs vismaz mēnesis, lai nogādātu ziņu, ka nekavējoties jāatgriežas. Novājinātajai armijai atpakaļceļam būs vajadzīgi vismaz 3 mēneši. Četru mēnešu laikā mēs būsim sagatavojušies to sagaidīt. Mūsu skaits nebūs mazāks par karavīru skaitu armijā. Sagrābtie vergi gribēs būt ar mums, kad ieraudzīs, kas noticis.
-Jā, jaunekli, tev ir plāns, domas, kā atbruņot sardzes vīrus un uzveikt armiju,- šoreiz jau uzmundrinoši teica priesteris un piemetināja: Bet ko pēc tam darīs vergi, un kas notiks ar valdniekiem, sardzes vīriem un karavīriem?
-Esmu nedaudz par to domājis. Un pagaidām esmu izdomājis tikai to, ka visi, kas bija vergi, vairs vergi nebūs. Visi, kas nebija vergi, kļūs par vergiem- it kā domājoši teica Nards.
-Bet priesteri?, Saki jaunekli, vai pēc savas uzvaras viņus padarīsi par vergiem?
-Priesterus? Arī par to es neesmu domājis. Bet pašlaik šķiet, lai priesteri paliek kā ir. Viņiem paklausa gan vergi, gan valdnieki. Kaut reizēm viņus ir grūti saprast, domāju viņi nav bīstami. Lai stāsta par Dieviem, bet mēs paši zinām kā dzīvot.
-Tā labāk- tas ir lieliski, - atbildēja priesteris un izlikās, ka viņam ļoti nāk miegs.
Bet Krātijs negulēja šo nakti. Viņš prātoja. “Protams,” domāja Krātijs, “visvienkāršāk būtu, ja par sazvērestību pastāstītu valdniekam. Jaunekli, kas acīmredzot ir galvenais pārējo vergu iedvesmotājs, saņemtu ciet. Taču tas neatrisinātu problēmu. Vergi vienmēr vēlēsies atbrīvoties no verdzības. Radīsies jauni vadoņi, tiks kaldināti jauni plāni, tātad galvenās briesmas valstij vienmēr pastāvēs pašā valstī.”
Krātija uzdevums bija izstrādāt visas pasaules paverdzināšanas plānu. Viņš saprata: Mērķa sasniegšanai nepietiks tikai ar fizisku spēku, ar vardarbību. Uz katru cilvēku, uz veselām tautām jāiedarbojas psiholoģiski. Jātransformē cilvēka doma, katram jāiedveš: verdzība ir vislielākais labums. Jāievieš dzīvē programma, kas pati attīstītos un veselas tautas dezorientētu telpā, laikā un jēdzienos. Bet pats galvenais ir adekvāta īstenības uztvere. Krātija doma kļuva arvien intensīvāka, viņš vairs nejuta savu ķermeni, smagās važas uz rokām un kājām un pēkšņi, gluži kā zibens uzliesmojums, radās programma. Vēl detaļās neizstrādāta un neizskaidrojama, bet jau noteikta un vērienīguma ziņā pārsteidzoša. Un Krātijs sajutās kā pasaules vienīgais valdnieks.
Priesteris gulēja uz lāvas, iekalts važās un sajūsminājās par sevi. Rīt no rīta es pavēlēšu izņemt mani no važām un precizēšu savu programmu. Pateikšu tikai dažus vārdus un sāksies pārmaiņas. Neticami! Tikai daži vārdi un visa pasaule pakļaujas man, manai domai. Dievs patiešām ir iedevis cilvēkam spēku, kam nav līdzīga Visumā, šis spēks ir cilvēka doma. Tā rada vārdus un maina vēstures gaitu.

Ir izveidojusies patiešām neparasti izdevīga situācija. Vergi izstrādājuši sacelšanās plānu. Šis plāns ir racionāls un nenoliedzami var nodrošināt viņiem veiksmi šajā starpposmā. Taču es, pasakot pāris frāzes, ne tikai viņus, bet arī šo vergu pēctečus un pasaulīgos valdniekus uz nākamajiem tūkstoš gadiem padarīšu par vergiem.
No rīta pēc norunātās zīmes parādīšanas apsardzes priekšnieks noņēma Krātijam važas. Un jau nākamajā dienā uz viņa skata laukumu tika uzaicināti pieci pārējie priesteri un faraons. Krātijs uzrunāja viņus:
-Neviens nedrīkst pierakstīt vai atstāstīt to, ko jūs tagad dzirdēsiet. Ap mums nav sienu, un manus vārdus nedzirdēs neviens cits, tikai jūs. Esmu izdomājis, kā visus cilvēkus, kas dzīvo uz Zemes, padarīt par mūsu faraona vergiem. To nav iespējams panākt ar lielu armiju un ilgstošiem kariem. Bet es to paveikšu ar pāris frāzēm. Paies tikai divas dienas pēc to izteikšanas, un jūs pārliecināsieties, kā pasaule sākusi mainīties. Skaties: lejā, garās rindās iedami, ķēdēs iekaltie vergi nes pa vienam akmenim. Viņus apsargā daudz kareivju. Jo vairāk vergu, jo valstij labāk- tā mēs vienmēr esam uzskatījuši. Bet, jo lielāks skaits vergu, jo vairāk jābaidās no viņu sacelšanās. Mēs palielinām apsardzi. Esam spiesti labi ēdināt savus vergus, citādi viņi nespēs veikt smagu fizisko darbu. Taču viņi tik un tā ir slinki un dumpīgi noskaņoti. Skatieties, cik lēnām viņi kustas, bet slinkie apsargi viņus nepamudina ar pletnēm un nesit pat veselos un spēcīgos vergus. Taču viņi kustēsies daudz ātrāk. Viņiem nebūs vajadzīga apsardze. Arī apsargi kļūs par vergiem. To var panākt šādi. Lai šodien pirms saules rieta ziņneši pavēsta faraona pavēli, kurā būs teikts tā: “Ar nākamās dienas rītausmu visiem vergiem tiek dāvāta pilnīga brīvība. Par katru akmeni, kas tiks nogādāts uz pilsētu, brīvais cilvēks saņems vienu monētu. Monētas varēs apmainīt pret ēdienu, apģērbu, dzīvesvietu, pili pilsētā un pašu pilsētu. Turpmāk jūs būsiet brīvi cilvēki”
Kad priesteri aptvēra Krātija teikto, viens no viņiem, pats vecākais teica: “Tu esi dēmons Krātij. Tas, ko tu esi iecerējis, daudzas zemes pakļaus dēmonismam.”
- Lai tad es esmu dēmons un nākotnē manu ieceri sauc par demokrātiju.
Saules rieta laikā pavēle tika paziņota vergiem, viņi bija pārsteigti, un daudzi naktī negulēja, domājot par savu gaidāmo laimīgo dzīvi.
Nākamās dienas rītā priesteri un faraons atkal sapulcējās mākslīgā kalna virsotnē izveidotajā laukumiņā. Viņiem pavērās iztēli pārsteidzoša aina. Tūkstošiem cilvēku, bijušie vergi, sacenzdamies cits ar citu, stiepa tos pašus akmeņus, kurus bija stiepuši agrāk. Sviedriem noplūduši, daudzi nesa divus akmeņus. Savukārt, tie, kas bija paņēmuši pa vienam akmenim, putekļus saceldami, skrēja. Arī daži apsargi nesa akmeņus. Cilvēki, kuri nu uzskatīja sevi par brīviem, jo vairs viņiem nebija važu, centās nopelnīt pēc iespējas vairāk kāroto monētu, lai veidotu savu laimīgo dzīvi.
Krātijs vēl dažus mēnešus pavadīja kalna virsotnē, ar prieku vērodams lejā notiekošo. Bet izmaiņas bija apbrīnojamas. Daļa vergu apvienojās nelielās grupās, sameistaroja ratus, un līdz augšai piekrāvuši tos ar akmeņiem, mirkstot sviedros, stūma šos ratus.
“Viņi vēl daudz ierīču izgudros”, apmierināts domāja Krātijs. “Lūk, jau uzradušies dažādu pakalpojumu sniedzēji: ūdens un pārtikas iznēsātāji.”
Daļa vergu ēda ejot, jo nevēlējās tērēt laiku ceļam uz baraku, lai paēstu tur, un maksāja pārtikas piegādātājam saņemtās monētas. Skat, tur dakterētāji ir klāt: darba gaitā viņi sniedz palīdzību savainotajiem un arī saņem monētas. Pat satiksmes regulētāji izraudzīti. Drīz vien iecels sev priekšniekus, tiesnešus. Lai tik ieceļ: viņi taču uzskata, ka ir brīvi, bet būtība mainījusies nav, viņi, tāpat kā iepriekš, stiepj akmeņus.
Tā viņi skrien tūkstošiem gadu ilgi – putekļos, sviedriem noplūduši, stiepjot smagos akmeņus. Un tagad šo vergu pēcteči turpina savu bezjēdzīgo skrējienu.

Ko mums dos naudas skaitīšana citu makos ? 1905.gada revolūciju -atņemt ? Skaitīsim katrs savā un domasim kā papildināt.

klau dumpīgais... TU ir kautkur līdzīgs Dombrovskim      

   Kurā vietā???

taja pašā, kas bildē redzama   

panter... Tevi pazīt nevar        smuki.

     vaai, paldies,   bet šita jau nav jauna bilde..bij jau   

   tad, labi aizmirsta.

   hmm..tad ir vērts padomāt par kāda laba friziermeistara apmeklēšanu atkal   

palasi riktīgi ZUMCIKS

viss lielākais sviests bija 4 maija uzstāšanās V Zatlera un Daudzes runa.par Latviju. mēs par 19 gadiem esam apzinājušies savas kļūdas un daudz ko iemācijušies no savām kļūdām- VOT TAS TIK IR VISU SVIESTU SVIESTS Nr 1 bet ja nopietni tad ar 19 gadiem bija jābūt vairāk kā pietiekami . lai visas mājas Rīgā būtu renovētas ,nosiltinātas ,visi rajonu iekšpagalmi izasfaltēti, uzcelti vismaz daži 10 jaunu bērnu dārzu . savesti Latvijas ceļi kārtībā. radīta auglīga vide lai reāli būtu ražošanas uzņēmumi kaut kādi nebūt, veicināta reāla uzņēmējdarbības vide,kas veicinātu uzņēmējus attīstīties,savestu kārtībā .sociālās lietas BĻE TāLāK JAU TRŪKST VĀRDU. TO VISU VARēJA PA 19 gadiem mierīgi izdarīt un vel vismaz divreiz paspēt, nokļūdīties. kā šie paši teica iemācīties pat no savām kļūdām.