Viss kārtībā-ātrums,risks,gravitācijas spēks un ir,kas gaida.Ko vēl vēlēties?

nu nezinu, nezinu    

"1.auto; 2.kalni; 3.zeme; 4.sievietes.," -- izsmēja Maigoni Vilova...
Varbūt un tomēr -- loģiska, savas pamatvajadzības precīzi definējoša cilvēka (be tikai izsmejama vīrieša!) viedoklis, Vilova?
1. Auto -- Maigoņa darbam, dzīvesvietai, dzīvesveidam obligāta nepieciešamība, saistīta ar iztiku; pašam, galvenokārt, kontrolējama vide.
2. nepatika pret kalniem -- ikdienā kāpelēšanas pietiek, ego vērsts citos virzienos, nekādas vajadzības: kalni ikdienā neapdraud, ar tiem nav jārēķinās...
3. Zeme -- gan darbošanās vide, gan īpašuma forma, daļa no pašapliecināšanās un personiskās stabilitātes, turklāt arī, Maigoņa gadījumā, attiecinata ne tikai uz pašu, bet arī radiem -- ja ne nesavtīgi, vismaz mazsavtīgi!
4. Sieviete -- pēc tam, kad galvenās problēmas -- mājoklis, transports, darbs -- atrisināti, var pievērsties vērtībām, kas palīdz, priecē, bet kuru trūkums neapdraud nāvējoši.
Vilova, kādēļ izdzīvojošais cilvēks lai būtu smieklīgs? Izdzīvojošā cilvēka tipam pieder arī sievietes, ne vīrieši vien. Ļoti cienījama kategorija tas izdzīvojošais cilvēks.

piekasies ja? līdz šim mēs bijām homo sapiens, tagad esam homo izdzīvojušais (slinkums meklēt vārdnīcu)

mariins4x4,tādā veidā vilova man kanti sit..:)))   

Vilova! >
Kāpēc lai piekasītos? ... :) Tie, kas sāk ar dzīvību, darbu un pārvietošanās iespējām, pie sievitēm var tikt pēc savas izvēles. Ja tiek sākts ar sievieti, liekot to ranga 1. vietā -- Maigoņa (un arī manā) nodzīvoto gadu grupā -- var netikt pie pārējām vērtībām va, vēl nelabāk, zaudēt tās... :)

Maigon, drīz sāks viena otru sist, -- tās, kuras negribēs rindā kārtību ievērot un sprauksies citām garām... :)

      Citas meitas pūru taisa,.es pa priekšu grozījos,man pa priekšu grozoties,pašai pirmai gadījās.Nezināju,ka atkal rindas kā padomijas laikos   

Dzīve mums ir uzdāvināta neatkarīgi no tā gribam to vai ne un mēs paši nezinām kāpēc. Kāpēc mēs esam tādi kā esam. Kāpēc ar mums notiek gan labas gan sliktas lietas. Ir daudz jautājumu un daudz muļķigu vēlēšanos...

Paldies tam dāvinātājam, man jau patīk padzīvot...    

vai, vai, gribēju tā neuzkrītoši, pa smalko bet maigonis uzreiz atkoda    iešu nokaunēties

Es negribu cita zvaigzni. Bet saveejo. Un, kad sasniegta viena, iededzu naakamo - tur augstu augstumaa   

   Man jau ar ,ubīt,lai ar tie vīrieši runā par kaut kādām rindām,mums tak ar pietrūkst pašapziņas.

kā tad, jau Majokovskis teica: veģ jesļi zvozdi zažigajut, značit eto kamu ņibuģ nužno    

Atvainojos par kļūdu-nepietrūkst.

Es nedomaaju, ka neveerteejam to, kas ir blakus, vienkaarši nevaram apstaaties un gribam veel to un to. bet tas ir normaali, kad cilveeks vienmeer ko grib, tas ir dzinulis riikoties , domaat.Slikti ir, kad cilveeks neko vairs negrib.

esmu sastapis kalnos kāpējus, kuri savu māniju izskaidro ar to, ka prieks (tikai) par to, ko iegūst ar grūtībām.

Harald! >
Starp tiem daži ir tādi, ko varētu iegrāmatot kā mīkstā sadomazohisma paraugus, -- protams, kamēr nav salauzušies/apdauzījušies pirmoreiz... Dažiem no tiem ir arī "dažādu klikšķu" režīmi: vienam no it kā slavenajiem astoņtūkstošu tiešām talantīgajiem večiem bija vismaz 2 labi klikšķi: viens -- organisma lieliska augstumizturība ar labi pievilktu fizisko sagatavotību, otrs -- laba kadra izjūta reizumis... Būvlaukumā, spēlējot būvdarbu vadītāju, tās bija šausma, vienā vienīga vilšanās -- i profesionāli, i cilvēciski... Ļaudīm ļoti dažādi režīmi iespējami.

Esot baigā baudas sajūta, kad atpakaļ uz zemes, sevi izsadistojis un dzīvs. Viņi bez tā nevarot... Tāpat jau arī citi adrenalīna ķērāji. Mierā dzīvojot nīkst laukā.

Nelaimīgi cilvēciņi, kas nespēj gūt... Un tad meklē visādas figņas. Atceros kādu Bīna sēriju, kur viņs pa amerikāņu kalniņiem brauca- lūrēdams neizpratnē riņķī, garlaikodamies.