Ar gadiem sāk vairāk novērtēt to, kas jau ir...

Ja es noperku zefiiru... tad ilgojos peec taa liidz pat peedeejam... (nu ti nesakiet, ka nav pa teemu)

Tur jau ir tā lieta, ja apēdam vienu konfekti, gribam vēl līdzīgas ar zefīru, bet nedaudz savādāku?    Varbūt tā ir neizsīkstošā baudas kāre?    

Tu vēl jauns, laikam mednieka instinkti vēl...       

man cita problēma. es vienmēr vēlos vislabāko,nē,lai samierinātos.
Kad TO iegūstu,pat netaisos zaudēt.

Nezinu gan vai tam ir saistība ar jaunību. Cik populāri, piemēram, ir sievietēm pilns skapis ar drēbēm, bet vienmēr gribas veikalā ko jaunu nopirkt no apģērba lietām, jo neesot ko uzvilkt.    

Nu protams, ka negribas zaudēt iegūto, bet vajag vēl un vēl ko jaunāku, labāku, spēcīgāku, skaistāku. Vecais tak jāsaglabā, jo var visādi laiki pienākt un atgriesties pie bijušās draudzenes, nobrauktās riepas vai ...    

Cilvēkiem patīk pārmaiņas. Vismaz radošajiem. Man arī garšo zefīrs, taču, baudot to nedēļu pēc kārtas, prasītos pēc siļķes astes. Ilgstošās savstarpējās attiecībās ir nepieciešama abpusēja personības izaugsme jeb radoša pieeja dzīvei. Pretējā gadījumā agrāk vai vēlāk draud iestāties apnikums.

neons,tu nesaproti- nonstopā meklējas tikai tie,kas nezina ko grib. Iespējams,ka esi skaudīgs,ja tev vajag to,kas ir citiem.

te der vein man dikti mils dzejolitis..
I.Ziedonis..

Nekaa jau nepietruukst

Ir saule ,debesis,
Un maize abraa ruugst,
Un beerni dzimst-
Nekaa jau nepietruukst.

Bet skaidri juuti,
Pirmais sniegs, kad snieg
Ka nepietruukst,
Bet ari nepietiek.

Jo tas kas dabuuts
It nekur nav liekams
Un tas kas liekams .
Ir tik nepietiekams.

Un tad ,kas zvaigzne kriit,
Taa it kaa iekoz:
Viss nepaliekoss ir
Un nepietiekoss.

   

Jautājums nav par mani konkrēti, bet par cilvēciko izpausmi, tendenci. Ne tuvu neesmu mūžīgiem meklējumiem, tikai tas sabiedrības snobisms un maksimālisms ir jūtami ievērots un brīžiem kaitinošs.    

Dzejolis pasaka tieši to domu, par kuru esmu aktualizējies, paldies neparastā.    

poltergeists... vai vienmēr, tas izrādās tieši tas, kas ir gribēts, kad sasniegts????   

laimīgs ir nevis tas, kuram ir daudz, bet tas, kuram pietiek.

neons      

roze3- pasaule tā iekārtota,ka kaimiņam sieva skaistāka un mašīna jaunāka.

Tad jau jāpiekrīt, ka nelaimīgi cilvēki ir neapmierināti, vienmēr kas trūkst un nosacītā laime ir vienmēr pussoli aiz iegūtā, bet nesasniedzama, ļoti īslaicīga.    

neons saku to site jau 10000x..bet nu lab atkartosos..
absoluuti laimigi ir tikai jaunlaulaatie un idijoti   

Esmu sajutis arī savādāku laimi (beznosacījuma), bez minētajiem.    

poltergeists... aizmirsti par kaimiņiem, runāju par paša mērķiem un iegribām.