Ienāca prātā par agresīvo nepateicību vai vismaz klusēšanu.
Sen, pirms gadiem > 20, Gorbačova koperatīvu ēra. Rīta ekspresis no Imantas uz centru, rīta pīķis, iztālēm redzami vairāki paziņas. Iekāpj ķipp baltkrievu tantuks pūkainā lakatā, plīša desantnieks ar paunām abās rokās. Šoferissvaigoikarusu no pieturas ar pilnu gāzi, pirms nākamās pieturas - ar bremžu pedāli grīdā. Pirms nākamās pieturas atkal trakā bremzēšana, paunu tantuks lido pa garo koridoru uz priekšu, = noķeru, satvēriens, iespējams, bija paciešs, bet... tantuks sāk neģēlīgi lamāties, ar daudzstāvīgajiem, ķeršanu neredzējušie neizpratnē, skatās arī uz mani, bet plīšeniece tikmēr paunas zemē neliek, turpina vingrot arī pirms aiznākamās pieturas. Atkal bremzēšana, atkal tantukam lidošana, -- šoreiz paeju nost un uztaisu kniksi. Tantuks piegrīdojas, paunas aizlido, sāk atkal ķerkt un lamāties, busa visi priekšējie pasažieri sāk masveidā skaļi smieties, un... tantuks apklust, klusām piestutējas un = kluss līdz centram.
0
0