Manuprāt, patiesa palīdzība būs tā, kas tiek lūgta, bet... palīdzības ir tik dažādas un tas ir svarīgākais. Paziņa slikti jutās, jo bija sakrājušies mājas un dārza darbi, uztraukums par dēla veselību un arī darbā negāja tik labi, kā vēlētos. Bija sadrūmusi un bez smaida. Piezvanīju un savā brīvā brīdī aizbraucu palīdzēt... vēlāk viņa ar rūgtumu stāstīja, ka viens otrs ir apjautājies " kā tu jūties?", nevis "kā un ar ko es tev varu palīdzēt?". Palīdzot kādam nevajag domāt ka tagad es būsu parādnieks, bet tev grūtā brīdī viņš pats atnāks un tev palīdzēs. Tā patiešām būs palīdzība no sirds, nevis nest maisus ar pārtiku vai apģērbu kas var aizvainot, jo cilvēki rēķinās ar savu iztikšanu. "Dalīties" arī ir jādalās no sirds, nevis tāpēc, ka man ir par daudz tā labuma un vispār, pirms palīdzēt, aprunājies ar to, kuram gribi palīdzēt, vai viņam ir vajadzīga tava palīdzība... ja būs vajadzīga, tad arī pateiks, bez lepnības... nekā personīga.
0
0