Vakar, braucot mājās, man blakus apsedās iedzēris vīrietis. Es nepanesu tādu smaku un vispār, neciesu piedzērusos. Re, tad nu sanāk - vienvakar par tādu satraucos, citvakar no tāda zosene metas... Situācijas ir dažādas, no tā mainās gan attieksme, gan rīcība.

man biezhi gadaas ka pie ofisa trepeem kaads gulj,kaa nekaa naktsklubs blakus. 2-3 reizes ziemaa zvanu polichiem ,lai savaac shaadus kritushos...

Secinājums- burtiskā nozīmē kritušu var mēģināt, bet druskucīt plašāk ņemot- kritušu, kādā no atkarībām nonākušu glābt nav iespējams. Ja viņš pats to nevēlas. Un tāpēc jau ir atkarībā, ka nevēlas. ka nespēj. Apburtais loks. Mūsu humānā likumdošana.

Un ko likumdošana te var izdarīt?

CZ,piespiedu kārtā pie prāta nevienu nenovedīsi.

Nju... es arī protams nezinu, ko var palīdzēt. Es tikai domāju... ja apkārtējie, piederīgie, nu vismaz KĀDS blakus nav atkarībā, ir pie skaidra saprāta un redz, ka cilvēks ( jā, tomēr cilvēks ) iet postā, likumdošanai vajadzētu ļaut šim kādam kaut piespiedu kārtā atkarīgo mēģināt glābt. Nu tā kaut kā.

Bitīt Tev medaļa... protams visi esam cilvēki atkarīgi vai neatkarīgi... labi ja redz sadzēries... tāpēc jau mums tie mobilie... ,kas tie daži santīni un piezvanīt attiecīgām instancēm... iet runa ,par cilvēka dzīvību...
domāju ,ka nekas nelīdzēs tam neskaidrā prāta cilvēciņiem ... kamēr viņš to pats nevēlēsies... ,kamer nebūs vēlēšanās ko mainīt savā dzīve... tad gan tuvo un tālo atbalsts vēlams...    

ne nu var jau sacit ja cilveks grib lai dzer..lai nodzeras kaut vai lidz nāvei ta ir vinja problema..nu nav tik vienkaraši ..tad vinjam jabrauc nodzerties uz vientuļas salas..jo vinjs tomēr traucē..nu traucē..sākuma tuviniekiem tad ...

un piekritu citzuzei par likumdosanu pirms daziem gadiem pieredzeju ka draudznes tēvs nodzēras.)lai vieglas smiltis).delirium..
bet nekur nebija liekams terorizeja sievu,meitu,mazbernus..vajprats..bet instances atbildēja kamēr nevienam rikli nav pargriezis neko darit nevaram..cilvektiesibas ziniet..

Jā, piekrītu, traucē. Jā, piekrītu, apkārtējiem nepatīkami. Bet lūk, kā te augstāk minētajā gadījumā ar dakteri un māsiņu... Ja nu tas atkarīgais ir brālis? Tēvs? Dēls? Ko tad? Un pats viņš nepiekrīt? Bet taču brālis!!! Bet taču tēvs!!! Bet taču dēls!!! Apgalvot, ka jāgrib pašam... nu jā, loģiski... bet ja nu viņš pats vairs netiek līdz tam pilnas sajēgas mirklim? Ko tad?
Aiz gara laika runājos, būdama bezgala tālu no šāda veida izpausmēm. Un jāatzīstas, pat nepārzinot, kā tas ir... Ko darīt un kā darīt... Funktierēju...

neparastā nu neviens jau tā nedara... un ja dara ,tad viņš jau tik pat ,kā uz vientuļās salas
visam savi cēloņi... un izeja ir tajos ,jāmeklē cēlonis kāpēc viņš to dara... zinu ,cilvēkus ,kuri nokodēti un vēl visādi apstrādāti  pret savu gribu,tā teikt aizvesti piespiedu kārtā  bet agri vai vēlu tas atkārtojas un vēl sliktāk ir...

Es laikam kaut ko nesaprotu. Atvainojiet. Filozofēt pat to, ka jābūt motivācijai, var pēc tam. Ka jāatrod un jānovērš cēloņi- var pēc tam. Un daudz ko var pēc tam. Bet ko PRAKTISKI, OPERATĪVI UN NEATEJOT NO KASES šādā situācijā var darīt tie līdzcilvēki, kuriem atkarīgā turpmākais liktenis tādā vai citādā veidā nav vienaldzīgs? Situācijā, kad bedrē līdz ausīm un visi RAMsi nojukuši?

es nezinu ko isti darit zinu tik ka tas cilveeks terorizeja savus tuviniekus gadiem ilgi..
policija tika saukta pastavigi..

un tadu piemeru ir papilnam..

man draugs ir narkologs... un diemžēl man apkārt pastāv šis netikums ,pat ģimenes nodzeras ... vispār ko te runāt visa vaina ir sabiedrībā un likumdošanā...

Piespiedu kārtā neviens atkarīgais nav izārstēts. (Nu, ja nu kāds izņēmums). Pie tam, pārsvarā jau tad, kad cilvēks sāk nodzeršanās ceļu, tad parasti tuvie un draugi novēršās...

neparastā, par to jau ir šis stāsts... Pret vienu un to pašu problēmu mēs izturamies atšķirīgi. Ja kāda apdzēries klunkurē, mēs (es) novēršamies, ja kāds guļ sniegā, mēs tam palīdzam... Starp citu - 112 - telefons bez maksas, pat kapeika nav jātērē, lai pasauktu palīdzību...

>esketite
Vai tik vaina nav jāmeklē sevī pašā,nevis kā parasti un vieglāk vainot "kādu"

roze3 sākuma glābj..vēlak vairs neglabj..visam ir robeža..

Ja jau mēs esam tik humāni, varētu organizēt pansionātus hroniskiem atkarīgajiem... Tālāk - alkoholismu u.c. atkarības pielīdzināt citām smagām psihiskām saslimšanām, kas ļauj atņemt slimniekam juridisku rīcībspēju. Un tad, ja nevar nodzīvot nedzēris - pansionātā iekšā! Gluži kā psihietriskajā slimnīcā - aiz sētas un atslēgas! Labāk lai dzīvo tur nedzēris speciālistu uzraudzībā, nevis maitā katru dienu apkārtējiem!

matador... atvaino ,bet es neesmu atkarīgā...    .
un ,kas man sevī būtu ,jāmeklē ... ja kaimiņos ģimene nodzeras... viņu bērniem nepabarot... es pret to viena nevaru cīnīties...