Jā, piekrītu, visam ir robeža. Tuvākie cieš visvairāk. Un trakākais, ka palīdzēt var tikai ar radikālām metodēm. Visas ucināsanās vai kontrolēšana, alkohola slēpšana,u.c. to visu tikai stimulē un provocē.Te vairāk biju domājusi par to, ka cilvēks var būt sabiedrisks, ballīšu zvaigzne, pieņemt ciemiņus utt., bet, kad attopas, ka atkarība ir klāt, tad tiek atstumts un "izmests miskastē". Atkarība ir slimība, tas ir pierādīts un ir dažas metodes, kas veiksmīgi darbojās un tur nav nekāda sakara ar kodēšanu, ampulām vai vēl kaut ko... ja esi jau atkarīgs, kāda vairs cēloņiem nozīme... tad atliek sev noformulēt, vai vēlies būt šajā pasaulē, kamēr nav par vēlu... jo galaiznākums ir kapiņš.
Bet esmu dzirdējusi, ka pieceļas arī no galīgiem bomžiem.
0
0