cilveekaa tukshums nav,pazuud dzershana,vajag ko citu. ja nekaa cita,kur ielikt dveeseli un rast gandariijuma nav,tad par ko briiniities,ka kljuust necieshami. Ja man ko atnjem,es ar kljuustu necieshama

Šeit nerunāju grāmatu gudrības. Ir nācies saskarties.
Cik cilvēku, tik situāciju, bet izvēles iespēju nav daudz.

Alkoholiķis dzer tāpēc ka viņam to vajag. Viņš lieto alkoholu kā balstu bēgšanai no savām problēmām. Viņiem ir dvēseliskas sāpes un viņi lieto alkoholu, lai nogalinātu šīs sāpes. Iespējams, viņi paļaujas alkoholam tik daudz tāpēc, ka ir pārliecināti, ka nespēj dzīvot bez tā. Tā ir apsēstība.
Kad kāds alkoholiķis vēlas iztikt bez alkohola, atturēšanās simptomi ir tik bezgalīgi, ka viņš atgriežas pie alkohola tāpēc, ka viņam šķiet, ka tas ir vienīgais ceļš kā atbrīvoties no ciešanām. Tā ir nodošanās.
Gribētu alkoholiķi būt sabiedriski dzērāji. Viņi tērē daudz laika un piepūlas cenšoties kontrolēt savu dzeršanu, lai viņi varētu dzert kā citi cilvēki. Viņi var censties dzert tikai brīvdienās, vai censties dzert tikai noteiktu dzērienu, taču viņi nevar būt pārliecināti, ka viņi varēs pārtraukt dzert, tad, kad viņi to gribēs. Viņi nebeidz dzert pat tad, kad apsolījuši sev nedzert. Tā ir piespiešana.

..:)) pareizi kā saka citazuze,cik cilvēku tik situāciju... :))   

grūti saprotamas reizēm...
nu labs cilvēks būtu, ja nedzertu.
kad nu šis met mieru tai dzeršanas nodarbei, tad vai dieniņ kāds maita utt.!
   

jecex, lai cik stulbi tas nebūtu, bet - tā reizēm ir...

REdz, ir liela atšķirība, kas visu dara ar "mēru", tas turpina darīt, variējot to meru... Kas strauji mainās, jo mēra nav, arī citās savās darbibās un izpausmēs ir maksimālists - visu vai neko... Tas atkal tik mans spriedelējums no blakusdzīvotājas pieredzes.

es ir svētku dzērājs.,pēc testa..,.jo patīk šad tad iemalkot labu vīnu pie pussdienām...