bet es satrūkos par to nakts vilcienu, cik labi, ka nav gadījies reizē braukt ar piektdieni, mums gan primārais bij izguēties... un ja šitāda viltus trauksme, es būtu stipri nikna)))

 ..un ja vēl naktī izkāpj Saldū, kur stacija ir krietni ārpus pilsētas un civilizācijas..

 nē nu jūs ko... Vai mēs kādi zvēri, ka ļautu izkāpt?
Bet kādas puspulkvežmadāmas niknumu, kad viņa ar visām paunām uz izeju spraucās, lidz saprata, ka piečakarēta, vēl tagad atceros... Likās, tūdal izsauks savu puspulkvedi ar visu puspulku un stroķiem
resp. pie viena sanāca arī laba "mātesvalodas" stunda.
elizbet, ja daudz par saviem gadiem neesi samuldējusi, tad varējām gan vienā bānī trāpīties (vēl Baseina ielas kojas?)
es visvairāk smēju par solaris trusīti...

Peec Peerkona koncerta Liepaajaa paluudzaam viegli iereibusham Erikam Kjigjelim iekraut aparatuuru.Dalja bija jaatstaaj kaadaa maajaa Liepaajaa, bet paareejo uz Riigu vedaam.Eriks iemiga, nepamodinaajaam, atvedaam uz Riigu, paliidzeeja izkravaaties un saka, labi eju maajaas guleet ... teicaam, ka diez vai 200km ar kaajaam nochaapos.Izguldiijaam, pabarojaam, vairaakas dienas pie mums paciemojaas...
Vispaar visas dullibas no tiem, taalajiem laikiem... tagad tikai leciens ar gumijaam un lidojums ar deltaplaanu.

Baseina ielas kopuškas... ooo, tā vieta arī gaišā atmiņā)))

... bet 59 man token nav))))

a, es Grodumam suni sargāju, kamēr šis bodē šnabi pirka))))... skats varēja būt labs...

a, es Grodumam suni sargāju, kamēr šis bodē šnabi pirka))))... skats varēja būt labs...

elizabet, tad Tu ar pie vecuma slēpējām? :)) Padomāju, nav nekādu dullību bijis, ko varētu prezentēt. Laikam pārāk mierīga un saprotama dzīve. Tad jau šajā vecumā ekstrēmāka:)

Mees vienreiz no Blokaades (restoraana Ljenjingrada baars augshaa) aizbeegaam nesamaksaajushi. Shveicars dzinaas pakalj.. kaadas 1, 50 stundas noguleeju parkaa aiz kruumiem.. sleepos. kameer shameejie shuriija pa apkaartni )

partizāne))))

Tak nauda bija, bet dzjekiem vajadzeeja ekstreemu.. nu mees ar..

Pirms apmēram 4-5 gadiem..tusiņš ar tautiešiem..sporta spēles brīvā dabā... viena no Kurzemes jūrmalas viesu namiem.
Caur pazīšanos no Jaunpils pils iznomāti mūku tērpi..lina paltraki līdz zemei ar kapucēm..kā jau karstā vasaras dienā zem tie nav nekā...
Kaŗtējā disciplīna-mūku futbols jūras krastā..bumba ... sašūta no ādas ..un piepildīta ar slapjām smiltīm..līdzīga pildbumbai, kas atceras no padlaiku fizkultūras stundām..lai tādu paspertu krietni jāpiepūlas... un garais paltraks jātur ar abi roki gaisā..attiecīgi var redzēt visu, kas apaļš, kas karājas.. cīņas karstumā pat nemanījām, kā piebrauca stāvvietā autobuss ar vācu pensionāriem..
tie izkāpa..paskatījās kādu brīdi uz mums... pavērtām mutēm ... ātri, ātri saleca atpakaļ autobusā... un aizbrauca..krustus mezdami...

Un kurejie tad tur taa skaraidiija?? )

Ok, reiz pierunājām vienu puiku uz aklo lecienu savā dzimenē.
Ieliekam mašinā ar blinderu uz acīm - aizvedam pļavā un uzliekam uz paliktņa,
 kam gauruļrāmis vienā malā, un liekam pie tā turēties. Mugurā uzkabinām mugursomu, tādu palielu. Uzliekam austiņas, lai dzird ko sakām, palaižam motora troksņa ierakstu, un tā lēnām tu paliktni šūpinam. Iepriekš sagatavots, nav grūti to izdarīt.
Tad mikrofonā komanda  GO!! un neliels stūmiens no aizmugures. Zēns  klūp, bet tiek no palīgiem noķerts...
Seja zēnam, kad redz, ka kritis apm.  pusmetru būtu jānofotogrāfē, bet viņa pēcšoka reakcija jānofilmē - neizdarījām - tolaik tehnika nedija tāda kā tagad

A es 1. jaunības gados veselus  piecus atvaļinājumus augustā/septembrī atpūtos Suhumos Abhāzijā,
vot bija forši...
lēta dzīvošana pie sarunātas saimnieces, augļi, jūra, brūna kā šokolāde iesauļojos...

oderixīt, kur tur tā dullība bija?

ai, ai.. es ar atceros Baseina ielas kopmītnes. .. ar smaidu...

Buusiet visi no vienaam kopushkaam )

Pēc 8.klases devāmies  ar vilcienu ekskursijā uz Ļeņingradu. Nakšņošana bija skolas sporta zālē uz matračiem. Bija jaunieši arī no citām Latvijas pilsētām. Tā sanāca, ka ar vienu puisi saskatījāmies... atpakaļceļā  ar šo pašu puisi turpinājām savu pazīšanos.Protams, ka labākā vieta bija tamburā, kur var bučoties bez lieciniekiem.Tas ievilkās līdz naktij.Beidzot laiks atvadīties un doties katram uz savu vagonu. Nesaprotu kāpēc, bet uz manu vagonu durvis bij slēgtas, vismaz nekādi nevarējām atvērt. Uz puiša vagonu durvis nebija slēgtas. Ko nu? Puisis ņēma mani blakus savā šaurajā koikā. Bet tās bija platskartes!!! Turpat pretī viņa učene un klasesbiedri.Visi vienā čupā, tāda šaurība...  Kauns un negods! No rīta ar gaismu lecu augšā un prom uz savu vagonu. Klases biedri tā klusējoši pēta mani, učene arī greizu aci, bet neviens neko neteica.