Svilpja kungs, (ja atnākšanu vajag ātrāk, vērsies pie manas pusmāsas Ceturdienas)
bet mana prakse par to (maķenīt pasišanu) neliecina.
Raugi, tāpat kā bokseriem velkot draudzēties ar šahistiem (kosmoss, saproties!), tāpat man, sētniekam, tīk pazīties ar dzejdariem/rakstniekiem.
Nē nu jā, ir cilvēciņš staigājis basām kājām pa Rīgas ielām, cits normālu vārdu/uzvārdu mainījis pret kaut ko ekstravagantu, vēl cits ērto lielpilsētas dzīvi mainījis pret Dundagas siliem, un varbūt viņus var saukt par maķenīt pasistiem.
Vobščem, sanāk, ka tev piekrītu - visam taču ir robežas!