domāt un darīt, risināt jocīgo situāciju valstī / 180
11/12/2013 01:43 | Diskusija lasīta 11028 reizes
Meklēju domājošu cilvēku vai cilvēku grupu, kam ir viedoklis un griba rīkoties, lai risinātu nejēdzīgās lietas šajā valstī, uzsvaru liekot uz likumdošanas patvaļu, politiskajām spēlēm, cilvēktiesībām, korupciju u.c. Cik esmu pieredzējis, "no augsas" situācija netiek risināta godprātīgi, tādēļ vēlos iesaistīties citu veidu risinājumu meklēšanā. pietiekoši ilgi esmu skatījies, kā nabaga tautieši tiek ierobežoti, apmānīti un apzagti. Personīgi ir idejas, radikālas un mazāk radikālas, bet vēlos tās noslīpēt saturīgā diskusijā, bet nezinu, kur un kā to darīt. Lūdzu padomu, kur meklēt attiecīgos cilvēkus. Ar cieņu, Edgars
Atbildes (218)
pauljux!
Te Tev iedvesma :>
Kārtējā domājošā cilvēku grupa.Laikam kādam palika kauns:
http://www.ir.lv/2013/12/19/ ari-rubes...as-komisiju
Nu bet šis bija kronis visam!
http://president.lv/pk/ content/?cat_i...p;art_id=58
Un galvanais ka komisija aizbrauca :>
Te Tev iedvesma :>
Kārtējā domājošā cilvēku grupa.Laikam kādam palika kauns:
http://www.ir.lv/2013/12/19/ ari-rubes...as-komisiju
Nu bet šis bija kronis visam!
http://president.lv/pk/ content/?cat_i...p;art_id=58
Un galvanais ka komisija aizbrauca :>
0
0
vesto, pērli izraki.
Tagad tipa visiem būs skaidrs, kādu nesaprotamu iemeslu dēļ latvieši pamet valsti? Komisijas ideja nav slikta, sākotnējie mērķi būtu skaidri, izpētīt, uz kādu labklājības līmeni būtu vērts tiekties un kurā virzienā ekonomiku stimulēt, lai Latvija kļūtu pievilcīga valsts pamatiedzīvotājiem - tas varētu apturēt emigrāciajs vilni. Bet, ja jau VVF laikā dibināta, tad.. cik gadus tā tērējusi valsts līdzekļus bez rezultāta? Un finālam pievilcīgs komandējums, valsts apmaksāts, droši vien, lai paši varētu apciemot savus emigrējušos radus.
Tagad tipa visiem būs skaidrs, kādu nesaprotamu iemeslu dēļ latvieši pamet valsti? Komisijas ideja nav slikta, sākotnējie mērķi būtu skaidri, izpētīt, uz kādu labklājības līmeni būtu vērts tiekties un kurā virzienā ekonomiku stimulēt, lai Latvija kļūtu pievilcīga valsts pamatiedzīvotājiem - tas varētu apturēt emigrāciajs vilni. Bet, ja jau VVF laikā dibināta, tad.. cik gadus tā tērējusi valsts līdzekļus bez rezultāta? Un finālam pievilcīgs komandējums, valsts apmaksāts, droši vien, lai paši varētu apciemot savus emigrējušos radus.
0
0
Vesto, naivais!
Rubesa apkaunēsies?! Statoil Baibiņu savulaik vajadzēja vilkt uz tiesu par gulamšķūnīša īres parādu, 12 tūkstošiem latu, un tad nu šai būs kauns uzradies?! Vesto, Tu laukos esi iesprūdies pie dikti labiem cilvēkiem, -- pilsētas šmurguļus aizmirsis, kā izskatās...
Rubesa apkaunēsies?! Statoil Baibiņu savulaik vajadzēja vilkt uz tiesu par gulamšķūnīša īres parādu, 12 tūkstošiem latu, un tad nu šai būs kauns uzradies?! Vesto, Tu laukos esi iesprūdies pie dikti labiem cilvēkiem, -- pilsētas šmurguļus aizmirsis, kā izskatās...
0
0
Situācija valstī?
Esmu dikti tālu no politikas, bet, kā teica kāds no bijušajiem : "BET!"
Domāju, ka situāciju valstī var nosaukt vienā vārdā - shēma.
Ja sākumā domāju, ka galvenais ir tas, kurš nav Sprīdītis, tad tagad man ir cits viedoklis.
Nav man simpātisks Liepnieks, bet muļķis viņš nav: http://twitter.com/ JurgisLiepnieks/ st...63542132737
Un scenārijs kaut kur redzēts. Meklējam lielāko kretīnu: Āboltiņa, Zaķis, Reirs.
Domāju, ka Andris (ne tas, kurš prezidents) un Aivars ir vienojušies (bez ZZS lieta neiet).
Ja prezidents 7. janvārī tiešām nosauks "jau minēto" Riekstiņu, tad izgaisīs pēdējās šaubas
(Tad 7. janvāris jāizsludina par sēru nevis svinamo dienu).
Atslēgas vārds "AirBaltic"?
Bet tās ir tikai manas sīkās pārdomas.
Esmu dikti tālu no politikas, bet, kā teica kāds no bijušajiem : "BET!"
Domāju, ka situāciju valstī var nosaukt vienā vārdā - shēma.
Ja sākumā domāju, ka galvenais ir tas, kurš nav Sprīdītis, tad tagad man ir cits viedoklis.
Nav man simpātisks Liepnieks, bet muļķis viņš nav: http://twitter.com/ JurgisLiepnieks/ st...63542132737
Un scenārijs kaut kur redzēts. Meklējam lielāko kretīnu: Āboltiņa, Zaķis, Reirs.
Domāju, ka Andris (ne tas, kurš prezidents) un Aivars ir vienojušies (bez ZZS lieta neiet).
Ja prezidents 7. janvārī tiešām nosauks "jau minēto" Riekstiņu, tad izgaisīs pēdējās šaubas
(Tad 7. janvāris jāizsludina par sēru nevis svinamo dienu).
Atslēgas vārds "AirBaltic"?
Bet tās ir tikai manas sīkās pārdomas.
0
0
B, vakars visiem. Lasu un priecājos- riktīga lauku pastorāle:)) Tēmas sakarā nedaudz no pietiek .com dzīlēm...
--------------------------------------------------------------------
Kādā pļavā ganījās govju bars. Divu brūnaļu starpā varēja noklausīt šādu sarunu. “Paraugies, kāds skaistums visapkārt un bezgalīgs plašums. Varam staigāt, kur gribam, maut, cik skaļi vien vēlamies. Mums ir arī izvēles brīvība: gribam - guļam, gribam - bizojam apkārt. Saki ko gribi, esam brīvi lopiņi.”
Otra atbild: “Bet apkārt ganībām taču ir žogs, tālāk par to netiekam. Un saimnieks nosaka, kad mūs vest ārā no kūts un kad atkal atpakaļ. Man, piemēram, patiktos nakšņot ārā... ”
Pirmā līdzcietīgi nopūšas par nesaprašu un paskaidro: “Dumiķīt, brīvība nav visatļautība. Tādi nu reiz ir spēles noteikumi. Žogs ir mūsu pašu labā, lai mēs nekur neaizklīstu un nenomaldītos. Un uz kūti jāiet, jo saimnieks taču mūs padzirda ar svaigu akas ūdeni. Tas pat likumā tā noteikts, ka viņam mūs jāpadzirda. Bet to, muļķīt, viņš var izdarīt tikai kūtī, kur ir dzeramie trauki un ūdens šļaukas.”
Otrā nerimstas: "Bet kāpēc ir tāds likums? Kāpēc kaut kur jāiet, ja es varu padzerties tepat no avotiņa?”
“Vai zini ko, ” pirmā atcērt nu jau saltā balsī, “ja tev te kaut kas nepatīk, tad ej dzīvot citur. Neviens tevi te netur. Tā ir tava izvēle. Bet, ja paliec, tad pielāgojies un turpmāk ievēro šos noteikumus, un muļķības vairs nerunā. Iedomājies tik, kas būs, ja visas govis pašas sāks skraidīt uz avotu, kad ienāk prātā. Sausu tak izdzers.”
Otrā domīgi paskatījās uz žogu. Tas bija pamatīgs un nesatricināms. Viņa izvēlējās palikt. Kamēr viņa tā stāvēja un domāja, pirmā nopētīja brīvdomīgās govs ausij piestiprināto identifikācijas numuru, lai turpmāk varētu to vērīgāk pieskatīt.
Latvijas valstij un govju ganāmpulkam ir viena kopīga iezīme. Un tas ir banāli vienkāršots sistēmas princips – zināma brīvība, kuru stingrās skrūvspīlēs saņem noteikumi un ierobežojumi. Bet noteikumiem tak ir jābūt, jūs teiksiet, citādi sāksies anarhija, visi skries apkārt, joka pēc aizdedzinās mājas, slepkavos cilvēkus.
Jā, pašsaprotami ierobežojumi ir nepieciešami. Bet tie nav mūsdienu izdomājumi. Tie pastāv jau kopš tiem laikiem, kad cilvēks vēl nemācēja ne rakstīt, ne runāt. Vairums cilvēku nedara ļaunu, pat ja tas nekur nav uzrakstīts. Un “sliktos” savukārt tas neattur no noziedzības arī tad, ja tas uz milzu plakātiem rakstīts pie katra stūra.
Anarhija nav cilvēka dabā, ja zem šī vārda saprotam postīšanu un apzinātu ļaunuma nodarīšanu. Cilvēka dabā ir tieksme pēc izdzīvošanas un brīvības. Galvenais ir miteklis, siltums un ēdiens. Pārējais seko jau pēc tam. Bet nav runa par šiem pašsaprotamajiem likumiem un tikumiem. Runa ir par aplokveidīgajiem noteikumiem un likumiem.
Pats galvenais sistēmas princips ir - neizlaist nevienu ārpus tās. Govju ganāmpulks, cietums vai mūsdienu demokrātija – visur šeit darbojas tas pats princips. Sabiedrības sistēmas uzbūve ir vienkārša. Nauda ved pie varas. Vara ved pie naudas. Šī sistēma ir iespējama tikai ar cilvēku iesaisti. Iedomājieties valsti, teiksim, kādu salu, kuru pametuši visi iedzīvotāji un kur dzīvot palikuši tikai pāris miljonāri vai miljardieri. Nauda un vara šādā gadījumā kļūst bezjēdzīga. Tāpēc sistēmas uzdevums ir noturēt tajā cilvēkus, iesaistīt viņus pret pašu gribu.
Šeit nonākam pie iepriekš minētajām skrūvspīlēm - ierobežojumiem un noteikumiem. Vakar publiskajā telpā parādījās ziņa, ka aizturēts kārtējais malu zvejnieks. Ir sastādīts administratīvais pārkāpumu protokols un bandīts sodīts.
Vai tā bija postīšana un tīšprātīgs ļaunums? Šis noziedznieks bija ar arbaletu mēģinājis zvejot zivis. Arbaleta atvilkšana prasa milzu fizisku piepūli. Tātad postīšanu izklaides vārdā varam noraidīt.
Varbūt tas bija mēģinājums nelikumīgi iedzīvoties uz visas sabiedrības resursu rēķina, izvelkot pilnu vezumu ar zivīm un pārdodot tās? Trāpīt ar bultu peldošai zivij būtu slavējams veikums precīzā šaušanā. Bet neveiksmes gadījumā zaudēto un salauzto bultu izmaksas pārsniegtu zivs cenu. Tātad arī tīri mantisku iedzīvošanās kāri varam kā motīvu noraidīt. Cik grūti trāpīt zivij, liecina arī tas, ka nekādas zivis pie viņa nemaz neatrada.
Vienīgais, uz ko šis rūdītais noziedznieks varēja cerēt, ir nomedīt vakariņām kādu zivteli. Tas it kā atbilstu Maslova piramīdas teorijai un arī tam, ka cilvēkam ēst ir nepieciešams. Tas būtu pašsaprotami. Taču noziegums sistēmas izpratnē ir tajā apstāklī, ka par ēdienreizi viņš nolēma parūpēties pats. Nevis strādāt, saņemt algu, iet uz veikalu un pirkt tur zivi, bet gan, iedomājieties šito bezkaunību, gribēt apiet sistēmu. Par to arī sods.
Un šāda veida aizliegumi, ierobežojumi ir bez sava gala. Tie ir sistēmas balsti un sargsuņi. Brīvība mūsdienu izpratnē ir tāda, ka varat izvēlēties, kur mācīties (ne vienmēr), ko strādāt (ne vienmēr), kurā pilsētā dzīvot (arī ne vienmēr), par kuru no “mazākajiem ļaunumiem” balsot (to gan). Varat izvēlēties savu vietu aplokā, bet ar zināmiem ierobežojumiem.
Pavisam naivie un labticīgie izsauksies: “Bet kā! Mēs taču esam demokrātiska sabiedrība. Ja kaut kas nepatīk, tad var dibināt savu partiju, tikt Saeimā un mainīt likumus. Jeb arī atdot savu balsi par to partiju, kura ir “mazākais ļaunums”, un tādā veidā ietekmēt valsts dzīvi. Tā taču darbojas demokrātija, vai ne?”
Labi, nodibiniet savu partiju. Partijas reitings ir atkarīgs no tās tēla. Tēla radīšana atkarīga no mārketinga. Mārketings prasa naudu. Nodibināt partiju, iegūt atpazīstamību – tas prasa milzu līdzekļus. Reklāmas un raidlaiki, braukāšana apkārt un tikšanās ar vēlētājiem, telpu īre – tam visam vajag sponsoru. Sponsoram savukārt būs savas šauras un saimnieciskas intereses. Un atkal jau esam turpat, kur esam.
Un, ja jūs nākat ar kristāldzidriem un šķīstiem nodomiem bruņots un bez sponsoru iesaistes? Tad vienīgais, ko panāksiet, ir reitings nulle komats čiks un plus tas, ka vēlētāji rādīs uz jums ar pirkstiem un ņirdzīgi teiks – re, re, atkal jau viens pie siles raujas – un paši ies vēlēt “mazāko ļaunumu”, tādu vai citādu saimniecisko grupu interešu aizstāvjus.
Bet, pat ja brīnumainā kārtā sāksiet gūt popularitāti un jums nebūs naudīga saimnieka, tad citi saimnieki ātri vien noliks jūs pie vietas ar neskaitāmo iestāžu palīdzību. Sistēma tur jūs dzelžaini savās skrūvspīlēs.
Mūsdienu cilvēks ir kā mehāniska rotaļlieta, kurai no muguras rēgojas uzvelkamā atslēdziņa. To uzvelk, un tad cilvēks skrien un skrien visu savu dzīvi, streso, dzenas pēc naudas, pērk nevajadzīgas mantas, un sekundi pirms mehānisma zobratiņu apstāšanās prātā pazib doma – vai tiešām tam tā bija jābūt?
Ja domājat, ka esat brīvs, pamēģiniet būt neatkarīgs. Protams, ievērojot pašsaprotamos un dabiskos likumus. Nopērciet par visu savu naudu zemi un uzceliet māju. Audzējiet savu pārtiku, nedariet ļaunu un esiet neatkarīgs un brīvs. Tas nav iespējams.
Jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Tam nepieciešama nauda. Nemaksāsiet, tad māju atņems un pārdos. Te tev nu bija privātīpašums. Ja vajag naudu, tad kaut kas jāražo un jāpārdod. Piemēram, jāslauc govs un piens jāpārdod. To nevar pārdot “bez čeka”, jo tad VID sāks izmeklēt, no kurienes jums nauda NĪ nodokļa nomaksai. Lai pārdotu pienu oficiāli, nepieciešams reģistrēties, maksāt nodokļus, nodevas, reģistrēt govi, maksāt nodevas Partikas un Veterinārajam, un citiem dienestiem. Atkal esat ierauts nodevu, pelnīšanas un naudas virpulī.
Var jau arī neko neražot un netirgot, bet gan kaut kur algotā darbā nopelnīt naudu nodoklim par “savu” māju un zemi. Tādā gadījumā tā jau ir verdzība uz laiku vai, latviskāk sakot, klaušas – jūs strādājat tikai tāpēc, lai atdotu to citam, nevis sev. Un kur tad vēl malkas sagāde! Tam nepieciešama ciršanas atļauja. Arī “sev” piederošā mežā. Arī klaušu laikos zemniekam bija jāiet kungam roku bučot un koku ciršanu nolūgties. Un atkal tas jāatstrādā. Negribat dzīvot uz privātas zemes un par to iet klaušās? Otrs variants ir tikai valsts zeme. Uz tās bez atļaujas dzīvojot, jau draud krimināllikums. Citu variantu kur dzīvot vairs nav.
It sevišķi tāpēc tik liekulīgi izklausās vārdi, kuri adresēti daudziem Latvijas iedzīvotajiem – nesēdiet rokas klēpī salikuši, paši esat atbildīgi par savu labklājību. Jā, viņi darītu daudz ko. Viņi spētu parūpēties par sevi, par tuvākajiem. Liekulīgi šie vārdi ir tāpēc, ka viņiem ir liegtas īstas izvēles iespējas. Atliek tikai pablenzt uz Žogu un samierināties.
Un tā mūsu brīvās valsts milzīgajai iedzīvotāju daļai ir trīs izvēles brīvības: gādāt sev pārtiku un malku pašiem un riskēt par to tikt bargi sodītiem par vēlmi ēst, lekt no tilta upē vai turpināt strādāt 16 stundas diennaktī lai tikai paēstu un sasildītos, līdz kamēr zobratiņi apstājas un pazib doma – vai tā tam bija jābūt.
Ceturtā izvēles iespēja radīsies tad, kad sistēmas žogu saredzēs daudzi. Kad pilsoņi sapratīs, ka piedalīšanās vēlēšanās ir aploka sistēmas atbalstīšana. Ka nodokļi aiziet sistēmas uzturam. Ka viņi ir vajadzīgi sistēmai, nevis otrādi. Ka viņi spēj rūpēties paši par sevi, bet to viņiem īstenībā neviens neļauj. Ka viņi spēj rūpēties paši par sevi, bet sistēma to nespēj. Ka nauda un vara bez cilvēku līdzdalības kļūst bezjēdzīgas. Ka tā dēvētā pilsoniskā nepakļaušanās ir nevis noziegums, bet dabiska indivīda vēlme izrauties no netaisnīgas sistēmas. Un ne tikai saredzēs, bet atbilstoši cilvēka dabiskajai teiksmei radīsies neapturama vēlme šo žogu sagāzt un kļūt brīvam. Nevis brīvam kā aplokcilvēkam. Brīvam pa īstam. Brīvību nedāvina. To izcīna.
--------------------------------------------------------------------
Kādā pļavā ganījās govju bars. Divu brūnaļu starpā varēja noklausīt šādu sarunu. “Paraugies, kāds skaistums visapkārt un bezgalīgs plašums. Varam staigāt, kur gribam, maut, cik skaļi vien vēlamies. Mums ir arī izvēles brīvība: gribam - guļam, gribam - bizojam apkārt. Saki ko gribi, esam brīvi lopiņi.”
Otra atbild: “Bet apkārt ganībām taču ir žogs, tālāk par to netiekam. Un saimnieks nosaka, kad mūs vest ārā no kūts un kad atkal atpakaļ. Man, piemēram, patiktos nakšņot ārā... ”
Pirmā līdzcietīgi nopūšas par nesaprašu un paskaidro: “Dumiķīt, brīvība nav visatļautība. Tādi nu reiz ir spēles noteikumi. Žogs ir mūsu pašu labā, lai mēs nekur neaizklīstu un nenomaldītos. Un uz kūti jāiet, jo saimnieks taču mūs padzirda ar svaigu akas ūdeni. Tas pat likumā tā noteikts, ka viņam mūs jāpadzirda. Bet to, muļķīt, viņš var izdarīt tikai kūtī, kur ir dzeramie trauki un ūdens šļaukas.”
Otrā nerimstas: "Bet kāpēc ir tāds likums? Kāpēc kaut kur jāiet, ja es varu padzerties tepat no avotiņa?”
“Vai zini ko, ” pirmā atcērt nu jau saltā balsī, “ja tev te kaut kas nepatīk, tad ej dzīvot citur. Neviens tevi te netur. Tā ir tava izvēle. Bet, ja paliec, tad pielāgojies un turpmāk ievēro šos noteikumus, un muļķības vairs nerunā. Iedomājies tik, kas būs, ja visas govis pašas sāks skraidīt uz avotu, kad ienāk prātā. Sausu tak izdzers.”
Otrā domīgi paskatījās uz žogu. Tas bija pamatīgs un nesatricināms. Viņa izvēlējās palikt. Kamēr viņa tā stāvēja un domāja, pirmā nopētīja brīvdomīgās govs ausij piestiprināto identifikācijas numuru, lai turpmāk varētu to vērīgāk pieskatīt.
Latvijas valstij un govju ganāmpulkam ir viena kopīga iezīme. Un tas ir banāli vienkāršots sistēmas princips – zināma brīvība, kuru stingrās skrūvspīlēs saņem noteikumi un ierobežojumi. Bet noteikumiem tak ir jābūt, jūs teiksiet, citādi sāksies anarhija, visi skries apkārt, joka pēc aizdedzinās mājas, slepkavos cilvēkus.
Jā, pašsaprotami ierobežojumi ir nepieciešami. Bet tie nav mūsdienu izdomājumi. Tie pastāv jau kopš tiem laikiem, kad cilvēks vēl nemācēja ne rakstīt, ne runāt. Vairums cilvēku nedara ļaunu, pat ja tas nekur nav uzrakstīts. Un “sliktos” savukārt tas neattur no noziedzības arī tad, ja tas uz milzu plakātiem rakstīts pie katra stūra.
Anarhija nav cilvēka dabā, ja zem šī vārda saprotam postīšanu un apzinātu ļaunuma nodarīšanu. Cilvēka dabā ir tieksme pēc izdzīvošanas un brīvības. Galvenais ir miteklis, siltums un ēdiens. Pārējais seko jau pēc tam. Bet nav runa par šiem pašsaprotamajiem likumiem un tikumiem. Runa ir par aplokveidīgajiem noteikumiem un likumiem.
Pats galvenais sistēmas princips ir - neizlaist nevienu ārpus tās. Govju ganāmpulks, cietums vai mūsdienu demokrātija – visur šeit darbojas tas pats princips. Sabiedrības sistēmas uzbūve ir vienkārša. Nauda ved pie varas. Vara ved pie naudas. Šī sistēma ir iespējama tikai ar cilvēku iesaisti. Iedomājieties valsti, teiksim, kādu salu, kuru pametuši visi iedzīvotāji un kur dzīvot palikuši tikai pāris miljonāri vai miljardieri. Nauda un vara šādā gadījumā kļūst bezjēdzīga. Tāpēc sistēmas uzdevums ir noturēt tajā cilvēkus, iesaistīt viņus pret pašu gribu.
Šeit nonākam pie iepriekš minētajām skrūvspīlēm - ierobežojumiem un noteikumiem. Vakar publiskajā telpā parādījās ziņa, ka aizturēts kārtējais malu zvejnieks. Ir sastādīts administratīvais pārkāpumu protokols un bandīts sodīts.
Vai tā bija postīšana un tīšprātīgs ļaunums? Šis noziedznieks bija ar arbaletu mēģinājis zvejot zivis. Arbaleta atvilkšana prasa milzu fizisku piepūli. Tātad postīšanu izklaides vārdā varam noraidīt.
Varbūt tas bija mēģinājums nelikumīgi iedzīvoties uz visas sabiedrības resursu rēķina, izvelkot pilnu vezumu ar zivīm un pārdodot tās? Trāpīt ar bultu peldošai zivij būtu slavējams veikums precīzā šaušanā. Bet neveiksmes gadījumā zaudēto un salauzto bultu izmaksas pārsniegtu zivs cenu. Tātad arī tīri mantisku iedzīvošanās kāri varam kā motīvu noraidīt. Cik grūti trāpīt zivij, liecina arī tas, ka nekādas zivis pie viņa nemaz neatrada.
Vienīgais, uz ko šis rūdītais noziedznieks varēja cerēt, ir nomedīt vakariņām kādu zivteli. Tas it kā atbilstu Maslova piramīdas teorijai un arī tam, ka cilvēkam ēst ir nepieciešams. Tas būtu pašsaprotami. Taču noziegums sistēmas izpratnē ir tajā apstāklī, ka par ēdienreizi viņš nolēma parūpēties pats. Nevis strādāt, saņemt algu, iet uz veikalu un pirkt tur zivi, bet gan, iedomājieties šito bezkaunību, gribēt apiet sistēmu. Par to arī sods.
Un šāda veida aizliegumi, ierobežojumi ir bez sava gala. Tie ir sistēmas balsti un sargsuņi. Brīvība mūsdienu izpratnē ir tāda, ka varat izvēlēties, kur mācīties (ne vienmēr), ko strādāt (ne vienmēr), kurā pilsētā dzīvot (arī ne vienmēr), par kuru no “mazākajiem ļaunumiem” balsot (to gan). Varat izvēlēties savu vietu aplokā, bet ar zināmiem ierobežojumiem.
Pavisam naivie un labticīgie izsauksies: “Bet kā! Mēs taču esam demokrātiska sabiedrība. Ja kaut kas nepatīk, tad var dibināt savu partiju, tikt Saeimā un mainīt likumus. Jeb arī atdot savu balsi par to partiju, kura ir “mazākais ļaunums”, un tādā veidā ietekmēt valsts dzīvi. Tā taču darbojas demokrātija, vai ne?”
Labi, nodibiniet savu partiju. Partijas reitings ir atkarīgs no tās tēla. Tēla radīšana atkarīga no mārketinga. Mārketings prasa naudu. Nodibināt partiju, iegūt atpazīstamību – tas prasa milzu līdzekļus. Reklāmas un raidlaiki, braukāšana apkārt un tikšanās ar vēlētājiem, telpu īre – tam visam vajag sponsoru. Sponsoram savukārt būs savas šauras un saimnieciskas intereses. Un atkal jau esam turpat, kur esam.
Un, ja jūs nākat ar kristāldzidriem un šķīstiem nodomiem bruņots un bez sponsoru iesaistes? Tad vienīgais, ko panāksiet, ir reitings nulle komats čiks un plus tas, ka vēlētāji rādīs uz jums ar pirkstiem un ņirdzīgi teiks – re, re, atkal jau viens pie siles raujas – un paši ies vēlēt “mazāko ļaunumu”, tādu vai citādu saimniecisko grupu interešu aizstāvjus.
Bet, pat ja brīnumainā kārtā sāksiet gūt popularitāti un jums nebūs naudīga saimnieka, tad citi saimnieki ātri vien noliks jūs pie vietas ar neskaitāmo iestāžu palīdzību. Sistēma tur jūs dzelžaini savās skrūvspīlēs.
Mūsdienu cilvēks ir kā mehāniska rotaļlieta, kurai no muguras rēgojas uzvelkamā atslēdziņa. To uzvelk, un tad cilvēks skrien un skrien visu savu dzīvi, streso, dzenas pēc naudas, pērk nevajadzīgas mantas, un sekundi pirms mehānisma zobratiņu apstāšanās prātā pazib doma – vai tiešām tam tā bija jābūt?
Ja domājat, ka esat brīvs, pamēģiniet būt neatkarīgs. Protams, ievērojot pašsaprotamos un dabiskos likumus. Nopērciet par visu savu naudu zemi un uzceliet māju. Audzējiet savu pārtiku, nedariet ļaunu un esiet neatkarīgs un brīvs. Tas nav iespējams.
Jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Tam nepieciešama nauda. Nemaksāsiet, tad māju atņems un pārdos. Te tev nu bija privātīpašums. Ja vajag naudu, tad kaut kas jāražo un jāpārdod. Piemēram, jāslauc govs un piens jāpārdod. To nevar pārdot “bez čeka”, jo tad VID sāks izmeklēt, no kurienes jums nauda NĪ nodokļa nomaksai. Lai pārdotu pienu oficiāli, nepieciešams reģistrēties, maksāt nodokļus, nodevas, reģistrēt govi, maksāt nodevas Partikas un Veterinārajam, un citiem dienestiem. Atkal esat ierauts nodevu, pelnīšanas un naudas virpulī.
Var jau arī neko neražot un netirgot, bet gan kaut kur algotā darbā nopelnīt naudu nodoklim par “savu” māju un zemi. Tādā gadījumā tā jau ir verdzība uz laiku vai, latviskāk sakot, klaušas – jūs strādājat tikai tāpēc, lai atdotu to citam, nevis sev. Un kur tad vēl malkas sagāde! Tam nepieciešama ciršanas atļauja. Arī “sev” piederošā mežā. Arī klaušu laikos zemniekam bija jāiet kungam roku bučot un koku ciršanu nolūgties. Un atkal tas jāatstrādā. Negribat dzīvot uz privātas zemes un par to iet klaušās? Otrs variants ir tikai valsts zeme. Uz tās bez atļaujas dzīvojot, jau draud krimināllikums. Citu variantu kur dzīvot vairs nav.
It sevišķi tāpēc tik liekulīgi izklausās vārdi, kuri adresēti daudziem Latvijas iedzīvotajiem – nesēdiet rokas klēpī salikuši, paši esat atbildīgi par savu labklājību. Jā, viņi darītu daudz ko. Viņi spētu parūpēties par sevi, par tuvākajiem. Liekulīgi šie vārdi ir tāpēc, ka viņiem ir liegtas īstas izvēles iespējas. Atliek tikai pablenzt uz Žogu un samierināties.
Un tā mūsu brīvās valsts milzīgajai iedzīvotāju daļai ir trīs izvēles brīvības: gādāt sev pārtiku un malku pašiem un riskēt par to tikt bargi sodītiem par vēlmi ēst, lekt no tilta upē vai turpināt strādāt 16 stundas diennaktī lai tikai paēstu un sasildītos, līdz kamēr zobratiņi apstājas un pazib doma – vai tā tam bija jābūt.
Ceturtā izvēles iespēja radīsies tad, kad sistēmas žogu saredzēs daudzi. Kad pilsoņi sapratīs, ka piedalīšanās vēlēšanās ir aploka sistēmas atbalstīšana. Ka nodokļi aiziet sistēmas uzturam. Ka viņi ir vajadzīgi sistēmai, nevis otrādi. Ka viņi spēj rūpēties paši par sevi, bet to viņiem īstenībā neviens neļauj. Ka viņi spēj rūpēties paši par sevi, bet sistēma to nespēj. Ka nauda un vara bez cilvēku līdzdalības kļūst bezjēdzīgas. Ka tā dēvētā pilsoniskā nepakļaušanās ir nevis noziegums, bet dabiska indivīda vēlme izrauties no netaisnīgas sistēmas. Un ne tikai saredzēs, bet atbilstoši cilvēka dabiskajai teiksmei radīsies neapturama vēlme šo žogu sagāzt un kļūt brīvam. Nevis brīvam kā aplokcilvēkam. Brīvam pa īstam. Brīvību nedāvina. To izcīna.
0
0
?geni... nu labi, nu brīvība tiek izcīnīta... kas notiek tālāk?... ir komunisms? atgriežas pirmatnējā kopiena?... visiem pieder viss un nekas nepieder? tā ir patērētāja filozofija! ne no kā nekas nerodas, lai kaut kas rastos, būs kaut kādi noteikumi, pēc kuriem kaut kas radīsies!
0
0
geni!
Gribēju ietikt elitārajos 0.01% (trenēt smadzenes), bet tiku lidz 5. rindkopai.
Acu priekšā parādījās ainiņa - 2. govs kļuvusi brīva - saimnieks par viņu neliekas ne zinis un viņa tagad nakšņo kaut kur ārā aiz žoga. Idille!
Bet tad satrūkos. Ja nu ar govi kas notiek. Atnāk kaimiņš un aizved (un nokauj steikam, lai arī tas sanāk sīksts), uzkrīt sniegs, garāmskrejošs vilks nokož kāju. Galu galā, ko viņa darīs ziemā - ēst gribēsies?
Gribēju ietikt elitārajos 0.01% (trenēt smadzenes), bet tiku lidz 5. rindkopai.
Acu priekšā parādījās ainiņa - 2. govs kļuvusi brīva - saimnieks par viņu neliekas ne zinis un viņa tagad nakšņo kaut kur ārā aiz žoga. Idille!
Bet tad satrūkos. Ja nu ar govi kas notiek. Atnāk kaimiņš un aizved (un nokauj steikam, lai arī tas sanāk sīksts), uzkrīt sniegs, garāmskrejošs vilks nokož kāju. Galu galā, ko viņa darīs ziemā - ēst gribēsies?
0
0
Noteikti saņemšos un izlasīšu to palagu.
Par tēmu:
Doma sķiet simpātiska savākt kompaniju, iedzert aliņu un pagānīt valdīšanu. Un ja vel meičas klāt ir, tad pasākums toč būs izdevies!
Es ieteiktu sākt ar to ka vākt kompromatu pa interneta rakstiem un to pēc vajadzības publiskajā vidē nopludināt. Citādi viens otrs augšā uzskata ka tautai īsa atmiņa. Tas būtu sākumam, bet caur sabiedriskās domas ietekmēšanu, šādu tādu vīrzību pareizaja virzienā varētu gūt.
Par tēmu:
Doma sķiet simpātiska savākt kompaniju, iedzert aliņu un pagānīt valdīšanu. Un ja vel meičas klāt ir, tad pasākums toč būs izdevies!
Es ieteiktu sākt ar to ka vākt kompromatu pa interneta rakstiem un to pēc vajadzības publiskajā vidē nopludināt. Citādi viens otrs augšā uzskata ka tautai īsa atmiņa. Tas būtu sākumam, bet caur sabiedriskās domas ietekmēšanu, šādu tādu vīrzību pareizaja virzienā varētu gūt.
0
0
Skatos jums te tāda vīriešu saruna, un īsti nevar saprast, vai kāds, kas nav vīrietis arī drīkst ko teikt, vai labāk neriskēt?
un tomēr...
Jūs te vairāk vai mazāk, visi par to, ka Valsts, spiež tautu... bagātie slauc lohus...
vai kāds ir padomājis par to, ka patiesībā iedzīvotāji paši apzog Valsti, ar aplokšņu algām, es apmēram nojaušu cik maksā aploksnēs...
vai kāpēc sauc cilvēkus par lohiem, tāpēc, ka godīgi maksā nodokļus un neskatoties uz visu grib palikt godīgi?
kapēc ievēl tāds tādu, cik vēlētāju ir no tādiem, kas spēj reāli izprast politiskos bla, bla, un nav nekāds noslēpums, ka uz katru no Valdības pīlāriem ir Dosjē ar aukliņām, kuras vajadzīgajā brīdi paraustīt. un ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi tie, kuri patiesībā Valsti vada.
LV tautā nav idejiskas vienotības. vienā kolektīvā, mazā uzņēmumā 5 darbinieki nevar vienoties, lai piespiestu pie sienas Vadību, vienmēr atradīsies kāds, kurš līdīs lai vai kā.
un cienītie kungi, nevajag aizmirst ziemeļu mentalitāti.nu neskries pelēkais bāleliņš ar zobinu kauties, vinš tak lepnis!
Mans vecais tēvs parasti teica tā, jo lielāka jezga mazā vistu kūtī, jo mazāk olu, vairāk vancakru!
un tomēr...
Jūs te vairāk vai mazāk, visi par to, ka Valsts, spiež tautu... bagātie slauc lohus...
vai kāds ir padomājis par to, ka patiesībā iedzīvotāji paši apzog Valsti, ar aplokšņu algām, es apmēram nojaušu cik maksā aploksnēs...
vai kāpēc sauc cilvēkus par lohiem, tāpēc, ka godīgi maksā nodokļus un neskatoties uz visu grib palikt godīgi?
kapēc ievēl tāds tādu, cik vēlētāju ir no tādiem, kas spēj reāli izprast politiskos bla, bla, un nav nekāds noslēpums, ka uz katru no Valdības pīlāriem ir Dosjē ar aukliņām, kuras vajadzīgajā brīdi paraustīt. un ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi tie, kuri patiesībā Valsti vada.
LV tautā nav idejiskas vienotības. vienā kolektīvā, mazā uzņēmumā 5 darbinieki nevar vienoties, lai piespiestu pie sienas Vadību, vienmēr atradīsies kāds, kurš līdīs lai vai kā.
un cienītie kungi, nevajag aizmirst ziemeļu mentalitāti.nu neskries pelēkais bāleliņš ar zobinu kauties, vinš tak lepnis!
Mans vecais tēvs parasti teica tā, jo lielāka jezga mazā vistu kūtī, jo mazāk olu, vairāk vancakru!
0
0
Labāk neriskē, ka nedabū pati Joks protams
"patiesībā iedzīvotāji paši apzog Valsti" - kad biju 20 gadu jaunāks arī biju godīgs, bet tad mani izmācija.
Es vismaz nododkļu maksātājus lohiem nesaucu, taču būsim godīgi mēs zinam kādi uzņēmumi maksā nodokļus.(investori, pie siles piesūkušies, pie fondiem piesūkošies un valsts apratam nodokļus vienkārši aprēķina) Ja neesi ne pie vienas no šīm kategorijām un maksā 100%, krītu ceļos un noņemu cepuri.
Cik no vēlētājiem ir nodarbināti reālajā sektorā un cik kāds vispār klausās ko viņu runā?
Vienotības nav jo katrs uzskata ka ir pats gudrākais, banķieri, budžetnieki, pensionāri... . Katrs tik uz savu pusi velk deķīti.
Un kāds tad galugalā ir Tavs piedāvājums?
Joks protams "patiesībā iedzīvotāji paši apzog Valsti" - kad biju 20 gadu jaunāks arī biju godīgs, bet tad mani izmācija.
Es vismaz nododkļu maksātājus lohiem nesaucu, taču būsim godīgi mēs zinam kādi uzņēmumi maksā nodokļus.(investori, pie siles piesūkušies, pie fondiem piesūkošies un valsts apratam nodokļus vienkārši aprēķina) Ja neesi ne pie vienas no šīm kategorijām un maksā 100%, krītu ceļos un noņemu cepuri.
Cik no vēlētājiem ir nodarbināti reālajā sektorā un cik kāds vispār klausās ko viņu runā?
Vienotības nav jo katrs uzskata ka ir pats gudrākais, banķieri, budžetnieki, pensionāri... . Katrs tik uz savu pusi velk deķīti.
Un kāds tad galugalā ir Tavs piedāvājums?
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2025
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni