Eprieli. man priekšlikums ir sākt domāt. Es pats meklēju labāko variantu, kā es varu savi dzīvi dzīvojot, darīt kādu labumu, nevis visu mūžu strādāt, piemēram, reklāmas industrijā, ar cerību, ka kādu kapeiku sanāks arī iekrāt, un ka pēc 40 gadiem man apsolītā pensija būs vēl kaut ko vērta, vai ka tauta nebūs pilnīgi iemīdīta dubļos, no kuriem tad izrakties jau būs grūtāk.
Pirmais, ko es esmu nolēmis darīt ir pēc iespējas ierobežot savu atbalstu sistēmai. Tas iekļauj pēc iespējas mazāk preču iegādāšanos, pēc iespējas mazākas finansiālās saistības, kā arī nekomerciāla pārtikas audzēšana, ar ko es pabarošu savējos, un pa mazumiņam jau varu arī draugiem piešķirt kādu ķirbi un zaptes, sulas vai gurķu burciņu. Palīdzu dažam draugam arī iekārtoties sabvos īpašumos, lai tiem nav jātērē lieka nauda lietām, kur es varu palīdzēt. Un, ja es kaut kā vēl varu dūt pasaulei noderīgs, dodiet lūdzu ziņu.
Es arī gribu dzīvot skaistu un pēc iespējas brīvu dzīvi. Ieguvu lauku īpašumu, līdz šim ar kaimiņu palīdzību esmu to gandrīz sagatavojis ērtai dzīvošanai arī ziemā, man ir viss nepieciešamais, lai nodarbotos ar kokapstrādi, galdniecību, un drīz arī nedaudz metālapstrādi, lai varētu dzīvot un tumšajos vakaros uztaisīt, kas vien ienāk prātā, vai arī, kas vien kādam ir vajadzīgs. Man ir iemaņas šajā jomā un zināšanas elektrotehnikā, bet es uzskatu, ka varu darīt arī ko vairāk, tajā skaitā izglītoties un dalīties savās zināšanās ar citiem cilvēkiem, mācīties produktīvi diskutēt un sev zināmo informāciju saprotamā veidā nodot citiem. Gandrīz katru mēnesi man rodas kāda jauna ideja, ko labu es varu izdarīt, un tad lēnā garā es daru to, kas attiecīgajā brīdī ir patīkami un pēc iespējas noderīgi. Ir pagājuši apmēram 2 gadi kopš beidzu studēt, paralēli pelnot naudu nodarbojoties ar sportu. Tad paņēmu brīvu kādu laiciņu, un nu jau esmu krietni izglītojies dažādās jomās, kā arī palīdzējis būvēt savu nākotni, palīdzējis ģimenei un draugiem.
Atteikšanās no 5 darba dienu skriešanas un 2 brīvdien ballēšanās arī ir sasniegums. Tas mainīja manu dzīvi uz labu
Kā jau teicu iepriekš, mans mērķis šajā rakstā nebija dot universālu atbildi, kā mēs vienā dienā varam sakārtot valsts pārvaldi, bet gan es meklēju padomu.
sajā diskusijā ir izskanējuši dažādi viedokļi, no lielākās daļas kaut ko var mācīties, kaut arī komentārs ir sarkastisks vai nopeļošs. Paldies diskusijas dalībniekiem, es tagad labāk zinu, ko tauta domā par cilvēkiem, kas cenšas kaut ko panākt
Varbūt dažreiz esmu aizkaitināts par dažu attieksmi, bet tas ir reti un cenšos būt objektīvs un nepārprast citus. Ar cieņu, Edgars