vesto - cilvēks ir tāda īpatnēja padarīšana, kas darba laikā urbina degunu, pīpē, iet uz tualeti, lasa avīzes, pļāpā ar kolēģiem, dzer kafiju, klausās ziņas pa radio, pļāpā pa telefonu ar draugiem sievu radiem kaimiņiem, ēd, lieto drošāku no trtojānu viedokļa internetbanku, apmeklē poliklīnikas, iet uz masāžām, iet uz valsts iestādēm, stāv garajā rindā pēc rīdzinieka kartes, šuj pogas, tīra kurpes, saņem internetveikalu paciņas utt, utjp. Un, ja klibo darba plānošana, tad nedēļā vismaz viena darba diena var burtiski sadegt, risinot privātas lietas. Visam rādītājs ir padarītais darbs attiecībā pret patērētajiem uzņēmuma resursiem. Galu galā, arī uzņēmums pelna uz mūsu privāto kontaktu rēķina?
Ir vienkārši stulbi, ja pie visa šitā saraksta kaut kāds truls datortārps, šerloks holms hrenovs, izracis katu kādu huiņu, kas patērējis reāli mazāk laika, kā tērēju, piemēram, kurpju tīrīšanai, un izmantojis mazāk uzņēmuma resursus, kā zvanot smukajai kaimiņienei no darba telefona, nostučījis un bāž degunā, ka nepareizi izmantoju darba laiku. Bet katru nofiksētu pārkāpumu ir jāsoda.
0
0