Vai "katram podiņam savs vāciņš "... un-kāda vispār šai dzīvei jēga? / 60
21/10/2013 10:23 | Diskusija lasīta 4813 reizes
Mēs esam tik dažādi... gan vizuālajā izskatā, gan materiālajā nodrošinājumā... gan 3 augstskolu gan 8 klašu izglītības "bruņojumā".
Un katrs sastopam kādu, kam esam pieņemami, derīgi, ar ko atrodam kopēju valodu.
Noskatijos kāda TV šova pirmo sēriju, noklausijos kāda pārīša dialogu-"Vai Tu kaut kur tā kā esi bijis ar?"
"Nu nē, nu neesmu... laikam tik skolas laikā vien reiz uz Lietuvi".
Un cilvēki skatās viens uz otru... un nekautrējoties kameru priekšā risina manuprāt pilnīgi nepienēmamu dialogu..
Bet..no abiem staro vēstijums- "mēs abi viens otram deram!".
Un neko viņiem nevajag!
Viss kārtība.
Mēs krājam pieredzi, lasam gudras grāmatas, apceļojam pasauli... dažs krājam milzīgas materiālaās vērtības, cits priekšroku dodam tam, ko noguldam smadzeņu apcirkņos... bet izrādās, NEKO tak nevajag!
Vai smadzeņu bagāža, spēja runāt par daudz ko... vai tas, ka esam apbraukuši desmitiem valstu... izlasijuši simtiem grāmatu... protam uzvesties sabiedrībā..vai tas mums palīdz būt laimīgiem?
Vai varbūt ārpilsētas muiža atnes gaidīto laimes mātes apciemojumu?
Jo ilgāk dzīvoju šai pasaulē, jo biežāk uzdodu sev jautājumu-KAM TAS VISS?
Varbūt laimīgāks ir tas, kurš dzīvo savā mazajā primitīvajā pasaulītē... un atrod otru tādu pašu... un abiem pat prātā nenāk, ka varētu un vajadzētu būt citādāk... ?
Kur, kur jēga dzīvei... kur jēga tam, kas mums pieder(nemateriālajā jomā)?
Jo vairāk tavās smadzenēs... jo augstāka būs tava vēlmju latiņa... jo grūtāk tev būs sastapt sev piemēroto un līdzīgo!
Un katrs sastopam kādu, kam esam pieņemami, derīgi, ar ko atrodam kopēju valodu.
Noskatijos kāda TV šova pirmo sēriju, noklausijos kāda pārīša dialogu-"Vai Tu kaut kur tā kā esi bijis ar?"
"Nu nē, nu neesmu... laikam tik skolas laikā vien reiz uz Lietuvi".
Un cilvēki skatās viens uz otru... un nekautrējoties kameru priekšā risina manuprāt pilnīgi nepienēmamu dialogu..
Bet..no abiem staro vēstijums- "mēs abi viens otram deram!".
Un neko viņiem nevajag!
Viss kārtība.
Mēs krājam pieredzi, lasam gudras grāmatas, apceļojam pasauli... dažs krājam milzīgas materiālaās vērtības, cits priekšroku dodam tam, ko noguldam smadzeņu apcirkņos... bet izrādās, NEKO tak nevajag!
Vai smadzeņu bagāža, spēja runāt par daudz ko... vai tas, ka esam apbraukuši desmitiem valstu... izlasijuši simtiem grāmatu... protam uzvesties sabiedrībā..vai tas mums palīdz būt laimīgiem?
Vai varbūt ārpilsētas muiža atnes gaidīto laimes mātes apciemojumu?
Jo ilgāk dzīvoju šai pasaulē, jo biežāk uzdodu sev jautājumu-KAM TAS VISS?
Varbūt laimīgāks ir tas, kurš dzīvo savā mazajā primitīvajā pasaulītē... un atrod otru tādu pašu... un abiem pat prātā nenāk, ka varētu un vajadzētu būt citādāk... ?
Kur, kur jēga dzīvei... kur jēga tam, kas mums pieder(nemateriālajā jomā)?
Jo vairāk tavās smadzenēs... jo augstāka būs tava vēlmju latiņa... jo grūtāk tev būs sastapt sev piemēroto un līdzīgo!
Atbildes (68)
Beatrix... mēs neesam tur, kur tie, par kuriem runāju.
Mums viņu laimi nesaprast.
Bet... jā, cilvēki pasaka, ka ir laimīgi.
Tātad... viņiem sava laimes izpratne, tiem, kam cits dzīves stils, sava laimes izpratne.
Bet laime(tās izjūtas), pieņemu, visiem vienādas.
Tik katram to laimi izraisa kaut kas cits.
Vienam krutkas pudele vai siltas vakariņas... citam izlasīta grāmata... noklausīts koncerts...
Vēl citam... iekļūšana miljonāru sarakstā.
Mums viņu laimi nesaprast.
Bet... jā, cilvēki pasaka, ka ir laimīgi.
Tātad... viņiem sava laimes izpratne, tiem, kam cits dzīves stils, sava laimes izpratne.
Bet laime(tās izjūtas), pieņemu, visiem vienādas.
Tik katram to laimi izraisa kaut kas cits.
Vienam krutkas pudele vai siltas vakariņas... citam izlasīta grāmata... noklausīts koncerts...
Vēl citam... iekļūšana miljonāru sarakstā.
0
0
dzīves jēga ir tad, ja pats esi ieguvis zināšanas un var’’ejis kādam tās nodot tālāk... un tas kādam ir noderīgs...
par jēgas meklēšanu, mmm.. man šķiet, ka tās ir diezgan apgrūtinoši, dzīvi vajag dzīvot. katrā laikā sava jēga, un vecumdienās atskatoties (ja paspēj un tam atliek laiks) var mēģināt noformulēt.
jāpajautā kādam kuram ir jau 90!!!
par jēgas meklēšanu, mmm.. man šķiet, ka tās ir diezgan apgrūtinoši, dzīvi vajag dzīvot. katrā laikā sava jēga, un vecumdienās atskatoties (ja paspēj un tam atliek laiks) var mēģināt noformulēt.
jāpajautā kādam kuram ir jau 90!!!
0
0
ir dzīrdēts, ka saka ka kāda cilvēka dzīves jēga bija viņa radītā mūzika, vai darbs, vai ģimene... bet tas ir tas ko citi domā.
vai nav tā, ka uz šo jautājumu visprecīzākā atbildē ir Bībelē...
8 Ja cilvēks arī dzīvo ilgus gadus, lai viņš visus tos gadus nododas arī priekiem, bet lai tomēr viņš domā arī par nebaltām dienām, ka tādu būs daudz; viss, kas nāk, ir niecības apdvests.
9 Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības dienās; staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro, un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm; zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu!
10 Izmet skumjas no savas sirds un turi tālu nost no savas miesas ciešanas, jo jaunība un tumšās matu cirtas ātri zūd.
Es esmu par dievišķās varas izpausmi atzinis, ka cilvēks, ja arī viņš savām acīm neatvēlētu ne mirkli atpūtas ne dienu, ne nakti, tomēr nespēj izdibināt to varu, kas pastāv zem saules, un cilvēks, neraugoties uz visu piepūli, ar kādu viņš cenšas to izdibināt, taču to izdibināt nespēj. Un, pat ja gudrais iedomājas sevi to izdibināt spējam, patiesībā viņš izdibināt to tomēr nespēj.
vai nav tā, ka uz šo jautājumu visprecīzākā atbildē ir Bībelē...
Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana;
18 jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.
18 jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.
8 Ja cilvēks arī dzīvo ilgus gadus, lai viņš visus tos gadus nododas arī priekiem, bet lai tomēr viņš domā arī par nebaltām dienām, ka tādu būs daudz; viss, kas nāk, ir niecības apdvests.
9 Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības dienās; staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro, un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm; zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu!
10 Izmet skumjas no savas sirds un turi tālu nost no savas miesas ciešanas, jo jaunība un tumšās matu cirtas ātri zūd.
Es esmu par dievišķās varas izpausmi atzinis, ka cilvēks, ja arī viņš savām acīm neatvēlētu ne mirkli atpūtas ne dienu, ne nakti, tomēr nespēj izdibināt to varu, kas pastāv zem saules, un cilvēks, neraugoties uz visu piepūli, ar kādu viņš cenšas to izdibināt, taču to izdibināt nespēj. Un, pat ja gudrais iedomājas sevi to izdibināt spējam, patiesībā viņš izdibināt to tomēr nespēj.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2025
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni