Vai "katram podiņam savs vāciņš "... un-kāda vispār šai dzīvei jēga? / 20
21/10/2013 10:23 | Diskusija lasīta 4814 reizes
Mēs esam tik dažādi... gan vizuālajā izskatā, gan materiālajā nodrošinājumā... gan 3 augstskolu gan 8 klašu izglītības "bruņojumā".
Un katrs sastopam kādu, kam esam pieņemami, derīgi, ar ko atrodam kopēju valodu.
Noskatijos kāda TV šova pirmo sēriju, noklausijos kāda pārīša dialogu-"Vai Tu kaut kur tā kā esi bijis ar?"
"Nu nē, nu neesmu... laikam tik skolas laikā vien reiz uz Lietuvi".
Un cilvēki skatās viens uz otru... un nekautrējoties kameru priekšā risina manuprāt pilnīgi nepienēmamu dialogu..
Bet..no abiem staro vēstijums- "mēs abi viens otram deram!".
Un neko viņiem nevajag!
Viss kārtība.
Mēs krājam pieredzi, lasam gudras grāmatas, apceļojam pasauli... dažs krājam milzīgas materiālaās vērtības, cits priekšroku dodam tam, ko noguldam smadzeņu apcirkņos... bet izrādās, NEKO tak nevajag!
Vai smadzeņu bagāža, spēja runāt par daudz ko... vai tas, ka esam apbraukuši desmitiem valstu... izlasijuši simtiem grāmatu... protam uzvesties sabiedrībā..vai tas mums palīdz būt laimīgiem?
Vai varbūt ārpilsētas muiža atnes gaidīto laimes mātes apciemojumu?
Jo ilgāk dzīvoju šai pasaulē, jo biežāk uzdodu sev jautājumu-KAM TAS VISS?
Varbūt laimīgāks ir tas, kurš dzīvo savā mazajā primitīvajā pasaulītē... un atrod otru tādu pašu... un abiem pat prātā nenāk, ka varētu un vajadzētu būt citādāk... ?
Kur, kur jēga dzīvei... kur jēga tam, kas mums pieder(nemateriālajā jomā)?
Jo vairāk tavās smadzenēs... jo augstāka būs tava vēlmju latiņa... jo grūtāk tev būs sastapt sev piemēroto un līdzīgo!
Un katrs sastopam kādu, kam esam pieņemami, derīgi, ar ko atrodam kopēju valodu.
Noskatijos kāda TV šova pirmo sēriju, noklausijos kāda pārīša dialogu-"Vai Tu kaut kur tā kā esi bijis ar?"
"Nu nē, nu neesmu... laikam tik skolas laikā vien reiz uz Lietuvi".
Un cilvēki skatās viens uz otru... un nekautrējoties kameru priekšā risina manuprāt pilnīgi nepienēmamu dialogu..
Bet..no abiem staro vēstijums- "mēs abi viens otram deram!".
Un neko viņiem nevajag!
Viss kārtība.
Mēs krājam pieredzi, lasam gudras grāmatas, apceļojam pasauli... dažs krājam milzīgas materiālaās vērtības, cits priekšroku dodam tam, ko noguldam smadzeņu apcirkņos... bet izrādās, NEKO tak nevajag!
Vai smadzeņu bagāža, spēja runāt par daudz ko... vai tas, ka esam apbraukuši desmitiem valstu... izlasijuši simtiem grāmatu... protam uzvesties sabiedrībā..vai tas mums palīdz būt laimīgiem?
Vai varbūt ārpilsētas muiža atnes gaidīto laimes mātes apciemojumu?
Jo ilgāk dzīvoju šai pasaulē, jo biežāk uzdodu sev jautājumu-KAM TAS VISS?
Varbūt laimīgāks ir tas, kurš dzīvo savā mazajā primitīvajā pasaulītē... un atrod otru tādu pašu... un abiem pat prātā nenāk, ka varētu un vajadzētu būt citādāk... ?
Kur, kur jēga dzīvei... kur jēga tam, kas mums pieder(nemateriālajā jomā)?
Jo vairāk tavās smadzenēs... jo augstāka būs tava vēlmju latiņa... jo grūtāk tev būs sastapt sev piemēroto un līdzīgo!
Atbildes (68)
lia... bet par visu to jau arī diskusiju uzsāku!
Varbūt nevajag NEKO!!!
Pilnīgi neko!
Un tas, kam nav nekā ne galvā, ne makā, -ir daudz laimīgāks par tiem, kuri tver atvērtu prātu visu iespējamo uz šīs zemes!
Da kam?
Priekš kā?
Vai tāpēc, ka kaut kādā zināmā mērā esam uz kaut kādas, pieņemu, nedaudz augstākas attīstības pakāpes, esam laimīgāki?
Kā jau teicu, jo ilgāk dzīvoju, jo par to rodas lielākas šaubas!
Kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks, kas savācis savās smadzenēs milzum daudz zināšanu... apceļojis pus pasauli... izlasijis milzumu grāmatu... man teica, ka vēloties dzīvot 120 gadu!
Uz manu izbrīnu, kam viņam tas vajadzīgs, viņš paskaidroja, ka katrā reinkarnācijā jāpaspējot pēc iespējas vairāk...
Nju ko... var jau būt.
Varbūt nevajag NEKO!!!
Pilnīgi neko!
Un tas, kam nav nekā ne galvā, ne makā, -ir daudz laimīgāks par tiem, kuri tver atvērtu prātu visu iespējamo uz šīs zemes!
Da kam?
Priekš kā?
Vai tāpēc, ka kaut kādā zināmā mērā esam uz kaut kādas, pieņemu, nedaudz augstākas attīstības pakāpes, esam laimīgāki?
Kā jau teicu, jo ilgāk dzīvoju, jo par to rodas lielākas šaubas!
Kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks, kas savācis savās smadzenēs milzum daudz zināšanu... apceļojis pus pasauli... izlasijis milzumu grāmatu... man teica, ka vēloties dzīvot 120 gadu!
Uz manu izbrīnu, kam viņam tas vajadzīgs, viņš paskaidroja, ka katrā reinkarnācijā jāpaspējot pēc iespējas vairāk...
Nju ko... var jau būt.
0
0
Salīdzināt neesot labi, neesot ētiski un vispār... Bet, ja tomēr... cilvēks, vīrietis kurš izrādījies man interesants, mīļš un iekārots... viņš ir bijis tik dažāds... pēc visiem tiem Taviem uzstādījumiem dažāds, Raganiņ. Un vēl pēc citiem arī.
( es laikam neesmu vāks nevienam podam...
)
( es laikam neesmu vāks nevienam podam...
)0
0
"Dzīvei nav jēgas. Kāda jēga ir sapnim? Kur ir tie cilvēki, kuri dzīvojuši pirms mums? Viņu nav un nekad nav bijis! Mēs atnākam no tukšuma un tukšumā atgriezīsimies. Nekam nav jēgas, pat daiļradei. Pati esība stāv pāri visam, pāri Mocartam un Baham. Vienkārši ir jādzīvo. Un jādara tas, ko proti. Jāiepazīst pašam sevi. Ļoti interesanti ir cilvēku stāsti par ārpusķermeņa pieredzi. Viņi apmeklē citas pasaules, stāsta par to, cik tur ir labi, – daudz labāk nekā te. Un liekas: cik aizraujoši, liekas, ka tās, citas dimensijas var apmierināt arī tevi. Vajadzētu tās apmeklēt. Apmeklē – man ir bijuši tādi mirkļi, un pienāk laiks, kad tu saproti, ka arī tās citas diženās pasaules nespēj apmierināt tavas prasības. Un tu nonāc pie secinājuma, ka ir vienkārši jādzīvo, jādara, ko vari, un viss lai ir tā, kā ir."
P. Kļava
http://www.e-mistika.lv/? txt=1077
P. Kļava
http://www.e-mistika.lv/? txt=1077
0
0
..versij... izņēmuni pierāda vien likumsakarību.
Gadās.
Bet visumā... piemēram neticu, ka atradīsi kopēju valodu ar vīrieti, kurš runā pavisam citā valodā(nu, protams, ne burtiski).
Ja tu zini kādas noteiktas lietas, ja tev ir kāds tevi interesējošs hobijs, ja tu esi cilvēks ar kādu tev pieņemamu uzvedības stilu, ja tev ir sava dzīves uztvere... nu neticu, ka tev blakus derēs cilvēks, kuram viss tas, kas tuvs tev... ir pilbnīgi svešs, tukša skaņa.
Ko tu ar to cilvēku darīsi?
Un jo vairāk ir TEV, jo grūtāk būs atrast otru, kam arī ir TAS PATS... jeb +- līdzīgs.
Par to manas pārdomas...
Gadās.
Bet visumā... piemēram neticu, ka atradīsi kopēju valodu ar vīrieti, kurš runā pavisam citā valodā(nu, protams, ne burtiski).
Ja tu zini kādas noteiktas lietas, ja tev ir kāds tevi interesējošs hobijs, ja tu esi cilvēks ar kādu tev pieņemamu uzvedības stilu, ja tev ir sava dzīves uztvere... nu neticu, ka tev blakus derēs cilvēks, kuram viss tas, kas tuvs tev... ir pilbnīgi svešs, tukša skaņa.
Ko tu ar to cilvēku darīsi?
Un jo vairāk ir TEV, jo grūtāk būs atrast otru, kam arī ir TAS PATS... jeb +- līdzīgs.
Par to manas pārdomas...
0
0
Laime ir garīgs stāvoklis, kam raksturīga pozitīva vai patīkama [color=windowtext]labsajūta[/color]. Laime cilvēkam izpaužas līdz ar citām [color=windowtext]emocijām[/color] — no vienkārša [color=windowtext]apmierinājuma[/color] līdz pat lielam [color=windowtext]priekam[/color]. Filozofi un teologi laimi dažkārt raksturo kā veiksmīgas un labas [color=windowtext]dzīves[/color] dzīvošanu, nevis kā vienkāršu emociju.
LZ Tu atkal esi sākusi stresot un krist depresijā, nekad nevajag domāt, ja viss ir izdarīts, bet gaidītā rezultāta nav, tas vēl nenozīmē, ka dzīvei nav jēgas. Tev droši vien ir bērni, darbs, jumts virs galvas, esi paēdusi un siltumā, jau ir iemesls būt laimīgai, ja trūkst palīdzīga pleca uz kura varētu atbalstīties un pat izraudāties, tas ir cits jautājums. Par to var diskutēt ilgi un dikti, jo iemeslu te var būt simts un viens. Neesmu psihologs, arī dzīves pieredze ir minimāla, un situācijā tādā neesmu bijis.
LZ Tu atkal esi sākusi stresot un krist depresijā, nekad nevajag domāt, ja viss ir izdarīts, bet gaidītā rezultāta nav, tas vēl nenozīmē, ka dzīvei nav jēgas. Tev droši vien ir bērni, darbs, jumts virs galvas, esi paēdusi un siltumā, jau ir iemesls būt laimīgai, ja trūkst palīdzīga pleca uz kura varētu atbalstīties un pat izraudāties, tas ir cits jautājums. Par to var diskutēt ilgi un dikti, jo iemeslu te var būt simts un viens. Neesmu psihologs, arī dzīves pieredze ir minimāla, un situācijā tādā neesmu bijis.
0
0
Vēl no tā paša avota...
"... Mīlestība ir tad, ja jums ir kopīgas intereses, jums viens un tas pats ļoti patīk vai nepatīk. Uz šādiem pamatiem veidojas pieņemama ģimenes dzīve. Bet vispār, katrs aizmieg un mirst vientulībā. Tāpat kā Dievs ir viens, tā arī tu esi viens. Ja kādam izdodas savā vientulībā integrēt otru cilvēku, – tas ir lieliski."
"... Mīlestība ir tad, ja jums ir kopīgas intereses, jums viens un tas pats ļoti patīk vai nepatīk. Uz šādiem pamatiem veidojas pieņemama ģimenes dzīve. Bet vispār, katrs aizmieg un mirst vientulībā. Tāpat kā Dievs ir viens, tā arī tu esi viens. Ja kādam izdodas savā vientulībā integrēt otru cilvēku, – tas ir lieliski."
0
0
Podi ir dažādi. Vienā var būt zelts un dārgakmeņi, citā dienišķā pārtika, citā graudi, citā pelavas un citā vien sū... Un katram der savs vāciņš ar kuru to aiztaisa. Cits jautājums vai vāciņš ir mierā ar podiņa saturu. varbūt tad labāk būt vāciņam bez podiņa, nekā būt par vāciņu tam podiņam kuram saturs stipri ož, lai tikai nemētātos viens bez sava podiņa.
0
0
Ko Tur analizēt to kā citeim ir? tā visu savu dzīvi palaiž garām un tad vecumā būs jāčivina, ka es to to nepaspēju, jo redz bija svarīgākas citu analīzes... lai jau cilvēki paši kļūdās un izdara savus secinājumus... Viss ir interesanti tikai tā’dēl, ka ir tik ļoti liela dažādība... Reizēm tas kuram ir 3augstākās tāpat pa dzīvi dumiķītis, bet tas kam nav ir daudz gudŗāks un vairāk runājams... viss ir dažādībā un spējā pašam mainīties!
0
0
18... kāds te stress.
Pārdomas par dzīvi..par jēgu, kāpēc vācam savās smadzenēs daudz ko... ja faktiski, diez vai tas mums nes lielāku laimi, nekā tad, tja atstājam šo, kā Mariins izteiktos, starpausu vietu, pilnīgi tukšu!
Depresija man par laimi jau aiz muguras.
Varu visai sakarīgi domāt un dzīvot tālāk.
To arī daru.
... man laukos, kaimiņos, piemēram, dzīvo ģimenīte... -citu interešu kā sekss, pārtika un alkohols tur vispār nav.
Un ticiet vai neticiet, viņi saka, esot laimīgi!
Podiņš ar vāciņu.
Bērni jau kādi seši... bardaks un netīrība... bet abi laimīgi!
Nu... kāpēc cilvēkam vajadzīga kāda izaugsme... kam viss, ja laimi var sasniegt pat absolūtā degradācijā?
Pārdomas par dzīvi..par jēgu, kāpēc vācam savās smadzenēs daudz ko... ja faktiski, diez vai tas mums nes lielāku laimi, nekā tad, tja atstājam šo, kā Mariins izteiktos, starpausu vietu, pilnīgi tukšu!
Depresija man par laimi jau aiz muguras.
Varu visai sakarīgi domāt un dzīvot tālāk.
To arī daru.
... man laukos, kaimiņos, piemēram, dzīvo ģimenīte... -citu interešu kā sekss, pārtika un alkohols tur vispār nav.
Un ticiet vai neticiet, viņi saka, esot laimīgi!
Podiņš ar vāciņu.
Bērni jau kādi seši... bardaks un netīrība... bet abi laimīgi!
Nu... kāpēc cilvēkam vajadzīga kāda izaugsme... kam viss, ja laimi var sasniegt pat absolūtā degradācijā?
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2025
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni