Pienene pateica gluži manas domas

Izrādīšanās ir mazvērtības kompleksu izpausme vai arī vēlēšanās būt pamanāmam zināmā sabiedrības daļā un vietā

pienene, laikam tā ir kā tu saki ...

spare1, es to par vēlu maniju, jo tika aizskarts mans ego

< jada> faktiski interesanta tēma - izrādīšanās.
Ja kāds izgudrojis un uzbūvējis verķi ko izstādē nolicis. Ir tak tā izrādīšanās - re, ku es gudrs, kaut patiesībā - mērķis citus ar savu sassniegumu iepazīstināt, lai pieņemtu to lietošanai, pirktu vai nu ražojumu vai patentu utt.
Cits piemērs - suņu izstāde, re kāds man smuks suns, un cik gudrs... klausa uz katru manu vārdu... ja tur nav slēpts tirgus mērķis, es to sauktu par dižošanos. Un tas jau kas cits, ne tā?

Ir gan, manā skatījumā, taisnība, jo daudzi mūsdienās vēl joprojām dzīvo, lai izrādītos...

Visos laikos ir bijuši cilvēki, kuriem ir paticis izrādīties. Par seniem laikiem varu spriest tikai no vēstures, bet arī padomju laikos bija cilvēki, kuri lika sekcijās kristāla bļodiņas, kuras ikdienā nelietoja, jo tā smuki izskatās, kuri krāmēja plauktos pa blatu dabūtas grāmatas, kuras savā mūžā pat atvēruši netika, jo toreiz bija prestiži dabūt to, kā citiem nebija. Un tieši tāpat notiek arī šodien. "Nav nekā jauna šajā pasaulē" to teica jūdu ķēniņš Zālamans un nudien kopš tiem laikiem nekas nav mainījies

spare1, es jau aprakstītu to situāciju, bet baidos, ka man tas reāli nejauki atspēlēsies... lai paliek... galvenais, ka es sapratu, kāpēc mani kaunināja... kāpēc man spuras bij gaisā un jutos aizvainota...
Dzīve tak turpinās ar bez tiem gudrajiem bakstītājiem... un pat labākā kvalitātē... tā kā nav ļaunuma bez labuma...

Junona ir tā ... "Nav nekā jauna šajā pasaulē" ...

Ar bakstīšanu vēršus uz kautuvi dzīna ar tādu paasu metāla iesmu - to sauca par stimulu

mani bakstīja ar pirkstu ... un dzina ārā no telpas... tas ar ir stimuls???

Jada, nevajag visu, kas notiek neta portālos, ņemt tik nopietni

tas nebij netā, bet realitātē... tur nevar nenopietni...

Man tā <izrādīšanās> ar visu mūžu ir dikti svarīga bijusi, tētis mājās turēja veselu bibliotētu, kuru lasot grauza kā tārpi, ne tikai visa ģimene, tai skaitā arī mēs abas ar māsu jau no bērna kājas, bet arī tuvākie mūsu kaimiņi, ģimenes draugi un vecāku darba biedri. Bet vakar un šodien, domājams, arī rīt, mani bērni ar to lasīšanu ir aizņemti, tā arī maniem mazbērniem pielips -zinātkāres epidēmija. Mammuks ik pa brīdim, sagatavojis lasāmo letiņa mēlē, izsūtot pa pakai, neskatoties uz to, ka papīrs iesējumos ir zināmi smags un pārsūtīšana maksā savu kapeiku labu, iepriecina mani epidēmiskajā atkarībā.

Agrāk man arī bija nozīmīgas lietas, par kurām tagad tikai pasmaidu... arī manā sekcijā stāvēja smalki trauki, tagad pie manis ciemojas vien tie, kuriem tie trauki bijuši nebijuši, toties viņu skatu piesaista sena vijole skapjaugšā, āfrikāņu bundziņas, no kāda kalna nonests akmens utt... lietas, kuras man pašai nozīmīgas

Man uz kāzām arī bija sadāvinātas dažas bļodiņas, bet man tās vienmēr ir stāvējušas Jūgensdstila bufetē, joprojām stāv un pa reizei tiek arī lietotas


Par tām grāmatām, Dyna, maniem vecākiem arī bija lieliska bibliotēka, kuru lasīja visi, kam nebija slinkums. Mans mammuks daudz labu grāmatu šitā pazaudēja, aizdodams ne visai godīgiem cilvēkiem Es runāju par tiem, kuri kārtoja sekcijās grāmatas pēc muguriņu krāsām

Junona, kā diskusiju, tā arī blogu komentārus lasot, uz sitiena var manīt, kuram no rakstītājiem zinātkāre ir pašsaprotama lieta un kuram tā ir tikai kā izrāde- izvelkot no plaša satura raksta, vienu teikumu vai vārdu un ta nu manipulējot ar to variācijas par tēmu, palaiž savus balodīšus . Labi piemēri šitajā lietā, tiek lasīti manis uzsauktajā blogā par intelektu, spečuku komenti ir aizraujoši, es nepiedalījos sava bloga komentēšanā, lai nesabojātu šo izrādi.