Nē, nu tak no smiekliem var trieku dabūt ... ne jau izglītots darbinieks, kura tiešie pienākumi ir darbības ar smadzeņu podu, atbildība par konkrēto uzdevumu izpildi jebkura biznesa attīstībā, sēž ērtā krēslā, gāzītes laizdams!
Jā... saprašana par izglītības nepieciešamību, papīrīšu un attestātu sakarā, kā arī par konkrētām darbībām, ieņemamā amata pildīšanā, vienam otram līdz galam nav apdomīga.

hmmm... atgriežamies darbaļaužu republikā, kur vienīgie īstie cilvēki bij proletariāts... tie ar grādiem, tie tikai laiž muļķi :))))

Laikam jau tak izglītības nepieciešamība ir muļķa laišanai, jo cilvēks gudrāks, jo lielāks muļķa laidējs?

Man neviens maģistrus un doktorus neprasa, toties man vajag visādus citādus sertifikātus, ja es gribu strādāt tā kā man patīk, proti, vadīt visas ekskursijas visās pilsētās un visos muzejos pašai. Un es tos eksāmenus lieku un tos papīrus dabūnu. Tie nav obligāti, tā ir mana brīva izvēle. Ir daudzi kolēģi, kuriem to sertifikātu nav un kuri tos uzskata par nevajadzīgiem. Es tā nedomāju. Bet mana profesija jau ir diezgan specifiska, visur jau tā nenotiek

... visi tie grādi drīzāk ir pašapliecinājums sev - es to gribu un varu /nebūt ne sliktā nozīmē/...
... bet parasti tik tiešām visur prasa visādus citādus sertifikātus... jābūt cik tur stundām divos gados izietiem kvalifikācijas celšnai utt., utjp. ...

olivij, te pārsvarā neviens nezin par ko īsti runa...
Tā kā es arī ar savu puspadomju diplomu vēl iekļaujos tajā sarakstā, kuriem ir iespēja tagad maģistru par velti dabūt, tad esmu ar to mierā. Un lai nu kam, paidagogiem vienmēr prasa tos papīrus... jo vairāk, jo labāk. Nu, tikai latus nepieliek par to. Bet, kas zin, varbūt kādu dienu, pēkšņi, pieliek... Tā visi cer... bet gadiem nekā... Tur tikai spriedzē...
Savukārt, reālas konkurences nav. Tikai papīru. Ja Tev ir tās kvalitātes pakāpes, tad vienalga vai darbs ir vai nav.

Man kā nu izglītības tālu stāvošam cilvēkam liekas, ka augstākās izglītības termins ir devalvējies.
Vispirms - ir vairāku līmeņu augstākā izglītība. Kādi ir katra līmeņa pamatkritēriji kas fiksē mērķus, kādi jāsasniedz katrā līmenī.
Tas pats - bakalaurs, tālāk maģistrs. Ja kāds var vienā teikumā paskaidrot ar ko katrs atšķiras pēc kvalifikācijas kritērijiem, būtu priecīgs lasīt.
Nav jau visur vienādi - inženiera diploms tev ir, bet strādāt nevari, jo jādabū sertifikāts. Ārsta diploms tev ir, bet jānostrādā zināms laiks rezidentūrā, lai varētu iegūt attiecīgu sertifikātu kādā medicīnas nozarē.
No otras puses izglītības papīrs nosaka kvalifikācijas slieksni - atbilst jeb neatbilst. Tas laikam patiesi vairāk uz izglītību un izpēti attiecas.
Man gruti iedomāties, ko var darīt elektroinženieris ar reiz iezubrītajiem Maxwella vienādojumiem.

Mice, saproti, par ko te ir runa. Protams, ka maģistra grāds vairāk nepieciešams izglītības nozarē. Junona, bez regulāriem gidu kursiem nemaz nedrīkst legāli vadīt grupas, vismaz manā pilsētā. Par kvalifikācijas celšanu ir gluži cits jautājums, atšķirīgs katrā nozarē.

Taisnība, Olivia. Turklāt, lai iegūtu to licenci ir ne tikai jāiziet kursi, bet par tiem arī jāmaksā, turklāt no savas personiskās kabatas Ir daudzi gidi, kuri, aizvedot grupu uz to pašu Ventspili, ņem vietējo gidu. Es to nedaru, jo, pirmkārt, Ventspilī nav neviena franču valodā runājoša gida, tātad man tāpat būtu jātulko, otrkārt, es neciešu, ka manā darbā kāds jaucas iekšā. Pa ceļam autobusā es jau esmu izstāstījusi pilsētas vēsturi, bet vietējais gids sāk atkal visu no sākuma Katram ir sava pieeja darbam, bet, kā jau es teicu, teorētiski varētu arī tos kursus neiet un to kvalifikāciju necelt, bet strādāt uz "pusslodzi". Tikai tas nav priekš manis.

Paziņas dēls mācās par bērnu neirologu..viņam 28, vēl 2 gadi jāmācās..

Skolotājiem arī ir jāiet visvisādos kursos... un kopš strādāju kādā skolā(agrāk tā nebija), par kursiem arī pati maksāju. Piemērs. Dzīvoju Cēsīs. Kursi, man vajadzīgie, bija Rēzeknē. Pati braucu ar savu auto( reizes sešas), pati maksāju, vēl maksāju kolēģiem, kuri manā vietā strādāja... vārdu sakot, bankrots uz vietas. Jo kopumā man tas izmaksāja, praktiski, visu to algu, ko nopelnu minētajā skolā. Normāli???

Ārstam tak ir normāli, ja jāiziet rezidentūra! Jo kurš tad gribēs iet pie daktera, kas tiko no augstās skolas sola... domāju tādu eksperimentētāju nemaz nebūtu. Manuprāt tā arī ir nomāla pieeja šim te lietām.

Kautkādās nozarēs sertifikātiem arī nebūt nav tik liela nozīme kā tam būtu jābūt, jo viss ir nopērkams, pārpērkams, lobējams.

Olivia, feini, ka šo tēmu pacēli, -- ir jau vēl ari tāds... sociālā, ne sociālā... to mēr taisnīguma moments: tie, kuri padlaikos mācijās piecus gadus... tika nepelnīti apcelti, -- un šo apcelšanu nobeigusi -- Saeimas komisijas balsojumā ar 1 balss pārsvaru panākusi valodniece un deputate dr. Ina Druviete: cepuri nost, -- iepriekš par viņu tik labās domās kā tagad nebiju. Stenogrammās likums neprasot uzrādīt, kuri kā -- vispirms jau pret -- balsojuši: ir valodas/ziņas, ka augstskolas, uz peļņu cerēdamas lobējušas balsojumu pret... kā arī vēl skaudība un bailes no vecajiem, kuri tagad ies un sakārtos papīrus par saviem pelnītajiem bakalauriem un maģistriem.

Mariin, par to jau arī bija šis stāsts. Junona, vienu reizi arī es tādos kursos izgāju, maksāja gan pašvaldība, bet vairāk neturpināju, jo man tā gidu būšana pie sirds negāja, nezinu, kā tagad - kas maksā, bet - Mice, jā, pedagogi maksā, tāpēc es cenšos izvēlēties kursus par ES naudu .

Ja iegūst kādu diplomu, tad 3 gadus nespiež tos sertifikātus. Bet 3 gadi paiet ātri.

virsraksts > "maģistri un bakalauri" izklausās pēc lamāšanās

maģistri un bakalauri
lapsenes un biezpienpauri
sit ar bomi pūt ar tauri
tomēr izbirst viss tiem cauri

(c. Mīlgrāvja Mūlis)

Olivia, nemaz nebrīnos, ka Ventspilī par kursiem maksā pašvaldība. Reiz braucu ar Ventspils autoparka autobusu, uz Baltijas tūri bija divi šoferi, kaut reāli viņi nav vajadzīgi, var izbraukt viens. Puiši paši smējās, ja mums maksā, tad kāpēc nepavizināties?

Pilnīgi noteikti sadalu viedokli (iekš "vietas, kur pateikt, kas uz sirds ... ") par definīciju:
"stingri ņemot nav nekādas "Augstākās" izglītības, ir augstskolas izglītība. superlatīvs te ņe pri čom, 1-mēr var būt vēl augstāka izglītība." (c. Haralds)
resp. ja kāds paģēr, ka viņam(-ai) izglītība ir augstākā, to varētu uztvert kā mērīšanos

grūti bez iebildēm sadalīt šo viedokli (no a. izglītības epidēmijas):
"Muļķi starp neizglītotiem gadās biežāk, kā starp izglītotiem. Dēļ tā vien ir vērts mācīties... " (c.)
Gadīties jau var nez kas, tomēr, ja fišku nerubī principā un osnovaķeļno, tad mācīšanās nez vai palīdzēs - fiška ir jārubī!

(oi, kāāādu "doktori" zinu vienā "akadēmijā" (saucu par tehnikumu))

nez, tos "... laurus" var arī atņemt?
piemēram, tēlam, kurš konsekventi (tātad nav pārrakstīšanās ātrumā?) lieto "tagat un tagat" (skat. 1.lpp.)

mūsu sētnieku brigādē točno netiktu